Īpašu uzmanību pievērsiet citāta priekšpēdējai rindkopai. Jūs atradīsiet lielisku paskaidrojumu, kā maldīšanās var kļūt par patiesības ilūziju.

„Lūkosim apskatīt patieso un melīgo, lai saprastu īstas ticības rezultātu. Lai to izdarītu, mums vispirms jādefinē Patiesība un Meli. Patiesība – tas ir apgalvojums vai noliegums priekšmeta atbilstībai pašam priekšmetam. Meli – tas ir apgalvojums vai noliegums attiecībā uz priekšmetu, kas neatbilst pašam priekšmetam.Ja jau tā būtu, tad iznāk, ka nav atšķirības starp patiesības un melu ideju, izņemot to, ka viena ideja atbilst priekšmetam, bet otra – neatbilst, un, lai kādu ideju mēs izvēlētos, neatkarīgi no tā, vai tas būtu apgalvojums vai noliegums, – gan viens, gan otrs domāšanas veids būs pareizs.

Atšķirība būs vienīgi spriešanas veidā, nevis atšķirībā kā tādā. Bet, ja tā, mēs varam uzdot jautājumu, – kādu priekšrocību cilvēkam sagādā Patiesība un kādus zaudējumus nes maldīšanās, tas ir – Meli? Un vēl – kā lai cilvēks zina, ka viņa izpratne vai ideja par priekšmetu vairāk atbilst šim priekšmetam nekā cita cilvēka izpratne vai ideja? Un, galu galā, kā tas var būt, ka viens cilvēks alojas, bet cits ne?

Uz šo jautājumu mēs gribētu atbildēt, ka, pirmkārt, vissaprotamākās lietas padara saprotamas ne tikai pašas sevi, bet tās ļauj saprast, kas ir Meli, tāpēc būtu muļķīgi jautāt, kādā veidā cilvēks to saprot. Ja šī skaidrība stāv visam pāri, tad nav citas skaidrības, kura to varētu labāk izskaidrot. Tas nozīmē, ka Patiesība ļauj pazīt pati sevi un vienlaicīgi ļauj pazīt Melus, bet Melus nekad nevar atpazīt vai pierādīt caur Meliem. Tāpēc cilvēks, iepazinis Patiesību, var nešaubīties, ka ir to iemantojis. No otras puses, cilvēks, dzīvodams Melos jeb maldīdamies, var domāt, ka dzīvo Patiesībā, tāpat kā guļošs cilvēks var domāt, ka atrodas nomodā, bet, nomodā būdams, cilvēks nekad nedomās, ka ir iemidzis.

Viss augstākminētais kaut kādā mērā izskaidro to, par ko mēs runājām agrāk: ka Dievs ir Patiesība, un Patiesība ir Pats Dievs.”

*******
Baruhs Spinoza savā darbā „Traktāts par izpratnes reformu” viņš piedāvā metodi, ar kuras palīdzību no nepilnīgajām zināšanām, kuras pamatojas uz spriedumu, var pacelties līdz intuitīvām zināšanām, kuras pamatojas uz Ideju.

Šeit Spinoza dod savu Patiesības un Melu definīciju.