Iespējams, ikviens normāls cilvēks izmantotu karstu un saulainu vasaras svētdienu lietderīgi un gulētu pludmalē, bet ne jau mēs:-)Rīta agrumā jau ceļš zem kājām- t.i. riepām. Šoreiz uz Latvijas citu pusi uz Liepāju. Ceļojums dienas gaitā pats izdara savas korekcijas no ieplānotā maršruta pagūstam aplūkot tikai mazu daļu…
Pirmā pietura ir Kuldīgas rajona Ķoniņciema Elku birzs ātri braucot, tai var paskriet garām, pat nepamanot – esot bijusi kuršu ķoniņu kulta vieta, rakstos minēta jau 1503. gadā… Tagad – skanīgs kalns ar šosejas lenti pa vidu. Un no ķoniņiem ne vēsts, arī birzs pazudusi. Apkārt tāli meži, šķiet, visa pasaule pie kājām. Indulis rāda tur, kādus nieka 10 km tālāk , ir viens no varenākajiem kuršu pilskalniem ar Elles gravu un Bezdibena ezeru tas ir noslēpumainais un stiprais Kundu pilskalns…
Liepājā mums pievienojas Ziedonis, laipni cienā ar kafiju un nu tik atliek izlemt, uz kuru pusi doties. Izlemjam par labu Pūsēnu kalnam( 37m) uz dienvidiem no Liepājas slejas Latvijas augstākās kāpas, katra, izrādās, tikusi pie sava vārda Pūsēns, Ātrais kalns, Pāļu kalns, Lāvas kalns, Mietraga kalns…. Izveidojušās ceļojošo smilšu rezultātā pēc lielā ugunsgrēka zviedru laikos, pagūstot apbērt ap 80 māju. Tā Pūsēnu kalns savu vārdu dabūjis no Pūsēnu mājām, ko arī pamanījies apbērt ar smiltīm. Saimnieks esot aizgājis uz citu pagastu, jaunās mājas nosaucot tajā pašā vārdā.
Bet kalns ir brīnišķīgs no augstākās vietas paveras elpu aizraujošs skats uz apkārtējo ainavu zilā jūra tepat ar roku aizsniedzama! Dodoties prom, stāvlaukumā sastopam veselu autobusu ar vācu tūristiem tie ziņkārīgi vēro, kā pētām savas kartes. Šķiet, labprāt uzsāktu sarunu bet – sakautrējamies abpusēji. Vai vāciešiem mūsu neskartā jūras mala gana interesanta?
Tālāk mūsu ceļš uz Rucavas pusi. Izmantoju iespēju un savu ceļabiedru laipnību:-), iegriežoties Jūrmalciemā jau vienreiz pirms pāris gadiem esmu neveiksmīgi centusies sameklēt savas dzimtas kādreizējo mājvietu, zinot tikai toreizējo māju nosaukumu. Varbūt šodien veiksies labāk? Līkumojam karstajā saulē pa grantētajiem ceļiem bez pieturas punkta, līdz izbraucam pašā jūras krastā… Te ir cita pasaule jūra šodien tik zila, kaut vēlāk, balansējot pa šauro steķu laipiņām, Ziedonis teiks nekad neesmu redzējis tik zaļu un mierīgu jūru!, visā plašajā pludmalē neviena atpūtnieka, pie steķiem trīs kuģīši – Kaija, Banga un Gaisma, vīri ar traktora palīdzību izkrauj sazvejoto lomu.
Johaidī, mencas! priecīgi sauc Indulis. Vai drīkstam aiziet līdz steķu galam? jautāju vīriem. Ejiet, ja nav bail! – atsmej viņi. Bail gan mazdrusciņ ir kāds te dziļums, ja var piestāt kuģi? Pēkšņi atskrien suns satraucies, jo saimnieki atkal dodas jūrā. Vai suni ņemsiet līdz? saucu zvejniekiem. Protams, nē! skan atbilde.
Krastā puiši mētā basketbola bumbu. Ziedonis apjautājas, vai kāds nezina manu meklēto vietu. Esmu sajaukusi dažus burtus mājvārda nosaukumā, taču viss noskaidrojas un viens no puišiem Arnis – laipni brauc līdzi uz meklēto vietu tālu, līkumojot pa daudziem meža ceļiem. Izbrienot cauri garai kāpu zālei, esam klāt. Tagad šeit ir tikai smaržīgas meža zemenes, ceriņi, veci koki, kāds paaugstināts zemes valnis. Vai esmu kādā no savām iepriekšējām dzīvēm te staigājusi? Kas zina… Tas taču piena ceļš! zinoši atsaka uz manu izbrīnīto jautājumu Arnis, mūsu pavadonis, norādot uz zemes valni. Arni, bet vai tev te ciemā nav garlaicīgi? – tincinu viņu. Nemaz, es taču eju jūrā zivis zvejot! Dodoties tālāk, piestājam pie ciema veikala saldējums šajā karstumā būtu tieši laikā!
Blakus veikala ēkai vienkāršs koka šķūnis ar lakonisku uzrakstu: JŪRMALCIEMA SENLIETAS. Muzejs? Redzot, kā cenšamies ielūkoties pa dēļu spraugām šķūņa iekšpusē, veikala pārdevēja nāk un laipni atslēdz durvis. Tur ir vesela pasaule! Katra lieta ar savu stāstu… Te jau var stāstīt vismaz trīs stundas! – kautrīgi nosaka sieviete.
Izrādās, reta vārda īpašniece Daira, kam senčos vācieši un dāņi. Manu uzmanību tūlīt piesaista košās krāsās izadītie cimdi ar auseklīšiem un enerģijas akām, jostiņa un krāšņiem latvju rakstiem rotātā blūze. Un kur tad vēl koši sarkanie brunči! Tas taču autentisks Nīcas tautastērps! Padomju laikos tajā bija tērptas lelles Baibiņas! Paņemu rokās brunčus, apakšmala nošūta ar pamatīgu apmali ai, cik smagi! Vai ar tik smagiem vispār var pastaigāt? taujāju Dairai. Tāpēc jau pie tiem klāt sievietes valkājušas kājautus lai nesasit kājas! saka Daira. Šis muzejs ir vesels atradums pavadām tur krietnu laika brīdi.
Kurp tālāk? Ziedonis ved uz Rucavas pusi, drīz vien esam pie Svētbirzs un Ezerskolas upurakmeņa. Senāk te bijusi sena kulta vieta Svētbirzī auguši deviņi ozoli, kas stādīti grupās pa trim, veidojot stādījumus ap akmeni, kas atrodas Svētbirzs vidusdaļā.
Pašlaik no vecajiem kokiem saglabājušies tikai pieci diži koki, taču veco koku vietā iestādīti jauni ozoliņi. Svētbirzs vidusdaļā atrodas liels, plakans akmens, novietots uz konusveida pamata iespējams, senatnē vieta ziedojumiem. Stāsta, ka šis ir Kurzemē enerģētiski spēcīgākais akmens, jo zem tā krustojas deviņas āderes.
Zināmās vietās nostājoties vai noguļoties, iespējams ārstēt dažādas kaites. Akmens ir jauks deviņas āderes patiešām ir! Indulis soli pa solim atklāj citas lietas ūdens āderes spirāli ap akmeni, enerģētiskos veidojumus….Turpat blakus īpatnējs, vienāda lieluma akmeņiem izlikts taisnstūris, milzīga liepa. Pie liepas skaņu kanāli aiziet uz visām pusēm. Šķiet, milzīgie koki izveido lielu, zaļu laivu ar vareno liepu galvgalī. Turpat netālu Ezerskola, agrāk Papes muiža, saukta arī par Sesku muižu.1920.gadā šeit izveidota Rucavas Sesku 1. pakāpes pamatskola, darbojusies līdz 1960. gadam, pēc tam pārbūvēta par dzīvojamo māju.Bet vietējie iedzīvotāji runā, ka Sesku muižai esot slikta slava – to cēluši zviedru laupītāji, kuri vergus pakāruši pie lielā ozola, pie upurakmens spokojoties.
Esot noraktas divas mucas zelta, kurš joprojām neesot atrasts! Tepat vēl viens liels, garens akmens, viens sāns gluds kā nopulēts. Saulē sasilis, tā vien aicina atgulties. Uzmanīgi skatoties, pamanām zīmes, zīmes, zīmes…Zinātāji sakot, ka šis esot laika grozīšanas akmens tā Ziedonis.
Ir jau vēla pēcpusdiena, kad atceļā uz Liepāju peldamies Bārtas upītes siltajos ūdeņos kopā ar zilajiem taureņiem, ūdensrozēm un kādu laipnu čūsku. Maijai par lielām šausmām – arī dēlēm:-)Tad, gar kādreizējās jūras kalnaino Senkrastu dodamies uz Medzes pusi, apciemojot augstāko Latvijas akmeni Kapsēdes dižakmeni(4,3m). Šosejas malā pēkšņi blakus baltai bērzu birzij laukums ar jocīgiem metālkaluma veidojumiem vārti, velves, arkas… Kas te top – svētvieta? Vārti? Templis? Ziņkāre ir liela, nenociešamies un meklējam saimnieku. Māja ir klusa, durvis aizslēgtas, tikai milzīgs dogs neuzticīgi vēro mūs pa logu. Riskējam un atstājam zīmīti ar savu telefona numuru.
Tad pēdējais objekts Māras svētnīca jeb Maznodupju akmens krāvums. Mežā mūs sagaida odu tūkstoši priecīgi metoties uzbrukumā:-)Izejot cauri ziedošajiem naktsvijoļu un nārbuļu laukiem, esam svētnīcā. Akmens riņķis/žogs apmēram 50 m diametrā dziļi mežā, vieta apvīta dažādiem nostāstiem un leģendām. Dažādas versijas pat tās labvēlīgo auru un dziednieciskajām īpašībām.
Hipotēzes, ka te bijusi bronzas laikmeta apbedījuma vieta, varbūt zvaigžņu vērošanas vai sapulču vieta… Arheologi gan izvirzījuši versiju par zemes apstrādi un izmantošanu 6. un 7. gs., jo cilvēki šeit atstājuši maz savas darbības pēdu.Akmens aplī ir vairākas ugunskuru vietas, starp priedēm rindās stādīti vai paši ieauguši jauni ozoliņi, daudz vecu koku ar diviem stumbriem no vienas saknes…
Kas te īsti bijis/ir, varam tikai minēt, taču vienu lietu jūtam visi simtprocentīgi odi apļa iekšpusē pazuduši!!:) Lai, izejot no tā, mestos mums virsū ar divkāršu niknumu! Tā diena jau nemanot iegājusi vakarā atvadāmies no Ziedoņa un mājupceļā caur skanīgām Kurzemes pilsētām Alsungu, Ēdoli, Kuldīgu, zelta saules gaismas pavadīti, dodamies mājup…Dzintares un Kundu pilskalni apliek citai reizei un citam ceļojumam…:-)
Bet nākamajā dienā, man par lielu pārsteigumu, piezvana noslēpumainās būvvietas īpašnieks. Viss izrādās vienkārši un pavisam citādi ar svētvietu tam nav nekāda sakara – es gribu uzcelt angļu tipa pili savai meitai smejas Andris.Re, kā!