Nekur pasaulē, arī ārpus tās, nevar iedomāties neko tādu, ko bez jebkādiem ierobežojumiem varētu uzskatīt par labu, izņemot labo gribu.
Kants Tikumu metafizika Šeit aplūkotais pašizziņas un pašaudzināšanas ceļš nav ejams, ja mūu sākotnējā apņēmība nostāties uz tā arvien no jauna nesaņems pamudinājumus no mūsu būtnes visdziļākajās dzīlēs mītošās labās gribas.
Tas ir vienīgais spēks, kas var stāties pretī mūsu dabiskajam kūtrumam, kas, savukārt, darīs visu, lai atturētu mūs no šī darba.
Taču šīs labās gribas impulsētais darbs ir vienīgais, kas var mums palīdzēt atbrīvoties no vecās, neapzināti nopelnītās karmas gūsta un uzsākt jaunas karmas veidošanu saskaņā ar Zemes evolūciju vadošo garīgo spēku visaugstākiem nodomiem.
Marts (21.februāris 21.marts)
Klusējot var sadzirdēt gara balsi kā paša patiesās dabas balsi. Dzirdi, ar kuru šī balss tiek saklausīta, var apzīmēt par individualitātes sajūtu jeb Es-maņu. To sauc arī par cēlsirdību.
Cēlsirdība ir spēja ar interesi un uzmanību pievērsties jebkurai būtnei, ļaujot tai izpausties visā tās īpatnībā. Cēlsirdībai ikviena individualitāte ir neaizskaramā gara izpausme cilvēka intīmākajos dziļumos. Cēlsirdīgs cilvēks jūtas atbildīgs par katru individualitāti, kā par savu augstāko būtību.
Cēlsirdība pārdzīvo solidaritāti ar citām būtnēm nevis subjektīvi, bet gan atbildības sajūtā par garu, no kura ceļās visas individualitātes, kuras no tā atdalās, lai iegūtu patstāvību, un tad uz augstākas pakāpes ir aicinātas šo garu savstarpēji realizēt.
Tādēļ cēlsirdība brīvi savienojas ar katru individualitāti, arī ar tādu, kura izpaužas visai neierasti un tomēr paliek par individualitāti. Cēlsirdīgs cilvēks nemaz arī nevar rīkoties savādāk.
Šāda cēlsirdība kļūst par mīlestību.
Atbilstoša meditācija būtu: iedziļināšanās kādā netaisnībā, kas notikusi ar citu individualitāti. Mēs pievēršamies tai ar tādu pašu atdevi, ar kādu aplūkotu netaisnību pret mums pašiem, vienlaicīgi pieliekot visus savus spēkus, lai labotu šo netaisnību.