Parapsiholoģija ir pētniecības nozare, kuras interešu lokā ir neparastas psihiskas parādības, kurām pagaidām nav zinātniski pieņemama izskaidrojuma. Piemēram, informācijas nodošana un uztveršana bez maņu orgānu līdzdalības (gaišredzība), cilvēka iedarbība uz citiem cilvēkiem, dzīvām būtnēm vai priekšmetiem bez muskuļu spēka (telekinēze).Psihe – cilvēka dvēsele.
Psiholoģija – zinātne par cilvēka dvēseli,
Parapsiholoģija – zinātne, kas iet tālāk par psiholoģiju.
Parapsiholoģija pēta tās ar cilvēka psihi saistītās parādības, kuras atrodas aiz psiholoģijas zinātnes robežām. Cilvēka tehnikas ģēnijs ir radījis milzu informācijas plūsmu, kuras saistīta ar ievērojamiem zinātnes un tehnikas sasniegumiem, un šajā informācijas plūsmā parādās ziņojumi par alternatīviem informācijas nodošanas un saņemšanas ceļiem, kuri spēj pārvarēt telpu un laiku.
Parasti pārpratumi rodas, kad par parapsihologu uzskata jebkuru spiristiķi , kas nodarbojas ar domu lasīšanu vai paranormālām mistērijām. Paraspihologs ir nopietns zinātnieks. Parapspihologa specialitāti (arī akadēmisko grādu) var iegūt vairākās ASV universitātēs. Parapsihologu Asociācija ASV darbojas Parapsiholoģijas fonds .
Psihiskās parādības atšķiras no zinātniski aprakstītajām, jo subjektīvais (tas, kas ir manā galvā) un objektīvais (tur, ārpusē, pasaulē) pārklājas. Cilvēka pieredze rāda, ka dažas psihiskās parādības nav īsti subjektīvas un nav īsti objektīvas un tāpēc no zinātnes viedokļa tās tiek sauktas par paranormālām, jo tās grūti izskaidrot no klasiskās zinātnes viedokļa. Tomēr paranormālas parādības var skaidrot izmantojot modernus zinātniskos modeļus.
Paranormālās parādības
Paranormālās parādības var iedalīt trīs galvenās kategorijās:
1. Ekstrasensorā uztvere (ESP – extra sensorial perception)
a. Telapātija cilvēka spēja nodot un uztvert informāciju no viena cilvēka apziņas otra cilvēka apziņā, bez vārdiem vai žestiem
b. Gaišredzība cilvēks uztver objektus vai vietas tālu aiz tiešās redzes uztveres robežām
c. Paredzēšana cilvēka spēja uztvert precīzas nākotnes notikumu ainas
d. Retroizziņa – cilvēka spēja uztvert informāciju no pagātnes
2. Psihokinēze (PK psychokinesis)
a. Mikropsihokinēze iedarbība ar apziņu uz mikropasauli (mūsu acīm neredzama)
b. Makropsihokinēze makropasauli (mūsu acīm redzama).
c. Telekinēze iedarbība ar apziņu uz fiziskiem objektiem, bez tiešas mehānika kontakta
3. Parādības pēc fiziskā ķermeņa nāves
a. Pieredze nāves tuvumā pēc fiziska nelaimes gadījuma
b. Parādības, spoki un rēgi
c. Reinkarnācija
Psihes brīnumi
Mēs esam pieraduši pie visādiem pēdējo gadsimtu tehnikas brīnumiem – radio, TV, interneta, mobilajiem telefoniem, dažādiem pārvietošanās līdzekļiem, mākslīgajiem Zemes pavadoņiem. un pie globālās satelītu navigācijas sistēmas. Neskatoties uz visiem tehnikas brīnumiem, dzīvības noslēpumu cilvēce nav uzzinājusi un atrisinājusi. Cilvēka dvēseles noslēpums vēl atrodas “aiz deviņām atslēgām”.
Cilvēka “psihes brīnumi” ir radījuši interesi visos laikmetos. Vairāk kā pirms četrsimts gadiem ievērojamais ārsts, ķīmiķis un teosofs Filips Aurēlijs Paracelzs Šveicē rakstīja:
“Ar maģiskā gribasspēka palīdzību cilvēks no šīs okeāna puses var izdzirdēt cilvēka teikto otrā okeāna pusē …”
Tie ir gadījumi, kad cilvēki var uztvert notikumus, kas nenotiek viņu sajūtu orgānu uztveres laukā un kurus normālā veidā uztvert nav iespējams. tādas gadījumos parasti runā par “sesto sajūtu”. Parasti visi cilvēki saprot par ko iet runa. Un te nopietnā zinātne un tehnokrāti cenšas skaidrot šīs parādības, kā māņticību, noliedzot atklāsmes sapņus, priekšnojautas un atklāsmes. Saskaņā ar atklātajiem fizikas likumiem nekas tamlīdzīgs nevar būt, tāpēc, ka tā nevar būt.
Ne tikai ar nezinātniekiem laiku pa laikam notiek tā: pēkšņi kādu dienu atceramies kādu paziņu, kuru neesam redzējuši gadiem un … tajā pašā dienā viņu satiekam. Vai gribam zvanīt draugam pa telefonu, bet tajā pašā mirklī viņš piezvana. Ja jums ir mazliet tieksme uz telepātiju, gaišredzību vai nākotnes paredzēšanu, tad noteikti jūs kādreiz būsiet sajutis, ka jums tuvs cilvēks atrodas briesmās vai ar viņu noticis nelaimes gadījums, varbūt jūs pat esat dzirdējis šī cilvēka balsi, ja viņš ir bijis lielās briesmās, vai bijis tuvu nāvei. Vai arī nonākot nezināmā vietā pēkšņi zināt, kas ar jums tālāk notiks. Savos sapņos varam nonākt telepātiskā kontaktā ar citiem cilvēkiem vai pat saņemt brīdinājumu par nākotnes notikumiem.
Minētie gadījumi Jūsu dzīvē ir notikuši “spontāni”, tas nozīmē negaidīti un neatkarīgi no jūsu gribas. Tātad Jums piemīt papildus “sestā sajūta”, kura ir vairāk vai mazāk izteikta atkarībā no jūsu jūtīguma. “Sesto sajūtu” var pastiprināt ar atbilstošu treniņu. Tāpat kā sportā var trenējoties attīstīt muskuļus un iemaņas, arī cilvēka “sesto sajūtu var trenēt un treniņu rezultātā tā var tikt pielietota apzināti jebkurā laikā. Vingrinājumi ir ļoti vienkārši un vingrināties izmainās elektriskās svārstības smadzenēs. Līdz ar to izmainās uztvere, kas ļauj izmantot kosmisko enerģiju. Tie prasa maz laika un ir pavisam vienkārši un pakāpeniski sniegsiet vienotu laika un telpas uztveri.
Parapsiholoģijas zinātnieki
Parapsiholoģijas sākumus var meklēt Lielbritānijā, kad 1882. gadā biedrība Londonā sāka zinātniski pētīt paranormālās parādības. Līdz ar to psihisko parādību zinātniskās pētīšana atdalījās no spiritisma un māņticības. Psihisko pētījumu biedrībā pētīja automātisko rakstīšanu, levitāciju, ektoplazmas un poltergeita parādības. Viens no tās dibinātājiem bija Frederiks Maijers (Frederic William Henry Myers), kurš savos aprakstīja biedrības veiktos pētījumus. Amerikas Psihisko pētījumu biedrību dibināja Džeims Hislops (James Hervey Hyslop). Biedrībā tika veikti vērā ņemami pētījumi, kurus veica Josefs Rains (Joseph Banks Rhine at Duke Univ.).
Stenlijs Kripners (Ph.D. Stanley Krippner). Starptautiski pazīstams kā viens no pirmajiem, kas pēta cilvēka apziņu ar zinātniskām metodēm, sevišķi tādās jomās, kā radošā darbība (kreativitāte), parapsiholoģikās parādības un apziņas izmainītie stāvokļi. Viņš ir Cilvēka psiholoģijas asociācijas, parapsiholoģijas asociācijas un Sapņu pētniecības asociācijas prezidents. (President of the Association for Humanistic Psychology, the Parapsychological Association and the Association for the Study of Dreams). Kripneram ir ļoti daudz publikāciju par parapsiholoģijas tēmu. Viņš ir vadījis seminārus un darba grupas par sapņiem un hipnozi vismaz divdesmit pasaules valstīs. Kripners dažas dienas 2006.gada augustā viesojās Latvijā un tikās ar parapsiholoģijas interesentiem. Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi par sapņu fraktālo dabu, iespēju sapni interpretēt kā fraktāli un Kirliāni efekta interpretāciju kā fraktāli.
Roberts Van de Kastle (Dr.Van de Castle) sapņus ir pētījis vismaz 40 gadus. Viņš ir nopietnākais sapņu pētnieks un interpretētājs pasaulē. Ļoti daudzu publikāciju par sapņiem autors. Sarakstījis grāmatu Mūsu Sapņojošais Prāts (Our Dreaming Mind), kura tiks tulkota latviski. Vadījis sapņu pētniecības laboratoriju Virdžīnijas universitātē (ASV) (Director of the Sleep and Dream Research Laboratory at the University of Virginia Medical Center). Veiksmīgi demonstrējis sapņu telepātiju un kopā ar Kripneru to aprakstījis grāmatā Sapņu Telapātija (Dream Telepathy). Van de Kastle ir co-redaktors žurnālā Sapņu Tīkla Biļetēns (Dream Network Bulletin). Roberts 2007.gada jūnijā vadīja nedēļu garu Sapņu semināru, kurā lasīja lekcijas par sapņiem, kā vārtiem uz mūsu neapzināto un dziļāko būtību un mācīja saprast vēsti, ko nes Sapnis.
Smadzeņu elektromagnētiskais lauks
Jūs noteikti esat dzirdējuši par elektrisko zuti, kurš spēj radīt 600 V lielu spriegumu. Arī ap cilvēku apstāv mainīgs elektromagnētiskais lauks. Cilvēka nervu sistēmā, kas sastāv vismaz no 15 miljardiem neironu, informācija tiek nodota ar elektriskajiem impulsiem un ap kustīgu elektrisko lādiņu pastāv elektromagnētiskais lauks. Smadzenēs notiek elektromagnētiski procesi, kas ap tām rada vāju elektromagnētisko lauku.
Informācija nervu sistēmā tiek nodota atkārtojošos impulsu veidā, tā tiek mērīta kā impulsu skaits sekundē, to sauc par frekvenci. Ar elektroencelogrāfa palīdzību var šos impulsus mērīt dažādas un grafiskā veidā attēlot šos impulsus no dažādām galvas smadzeņu daļām. Galvas smadzenēs dominējošā frekvence mainās atkarībā no cilvēka apziņas stāvokļa.
Ap Zemi pastāv elektromagnētiskais lauks. Cilvēks šo lauku neuztver. Zemes elektromagnētiskais lauks maina savu intensitāti ar līdzīgu frekvenci, ar kādu cilvēka galvas smadzenēs mainās elektromagnētiskais lauks.
Kosmiskā enerģija
Priekšstats par universālo kosmisko enerģiju, kuru cilvēks var izmanto, lai realizētu savu “sesto sajūtu” pastāv visām cilvēces kultūrām. Indijā to sauc par pranu, kas pastāv piecās atšķirīgās formās un uztur dzīvības procesus kā “ķermeņa vējš”. Indiešu un budistu svētajos rakstos tiek aprakstīta kosmiskā pirmenerģija. kuru apzīmē ar mistisko zilbi “Om” vai “Aum”. Izrunājot šis zilbes vibrācijas izsauc smadzenēs svārstības, kuras atver čakras, lai tās varētu uzņemt kosmisko enerģiju. Skaņas svārstības, kas rodas izrunājot “Aum”, rezonē galvas smadzenēs un tur rodas atbilstoša frekvences elektriskās svārstības.
Bībelē tiek aprakstīts neredzamais dzīvības spēks, kas uztur kopējo dievišķo pirmsākumu – Svētais Gars. “Jeb vai jūs nezināt, ka jūsu miesa ir Svētā Garamājoklis, kas ir jūsos un ko jūs esat saņēmuši no Dieva, un ka jūs nepiederat sev pašiem” .
Japāņu un ķīniešu akupunktūras mācībās tiek runāts par dzīvības enerģiju (Ki vai Či) kā upi. Sākums “upei” ir nedaudz virs nabas, no kurienes tā caur plaušām izplūst pa visu ķermeni caur meridiāniem. Visa materiālā pasaule tiek uzskatīta kā šīs enerģijas izpausme materiālajā līmenī.
Kārlis Ludvigs Fraihers fon Raihenbahs eksperimentēja ar tā saucamo “dzīvības enerģiju” (Odkraft). Viņš uzskatīja, ka šī enerģija “Od” parādās kā mistisks starojums, kurs tiek izstarots no dabīgu un mākslīgu ķermeņu izvirzījumiem un to spēj uztvert jūtīgi cilvēki bez speciālu ierīču palīdzības. Reihenbahu kritizēja visā viņa dzīves laikā, neskatoties uz to, ka viņa eksperimenti tika atkārtoti simtām reižu. Pats Reihenbahs bija pilnīgi pārliecināts par sava atklājuma fizisko dabu, un viņam bija grūti pieņemt tos, kā cilvēka jūtīguma pierādījumu. Pats viņš nespēja ieraudzīt “Od”. Tomēr viņš iemācījās šo starojumu padarīt redzamu ar fiziskiem līdzekļiem. Reihenbahs noskaidroja, ka ir jūtīgāki un mazāk jūtīgi cilvēki.
Ēteris
Aristotelis – izmantoja jēdzienu “ēteris Dievišķais uguns” lai apzīmēto piekto stihiju, kas piepilda visu telpu, kas atrodas ārpus Zemes atmosfēras. Cilvēka gars pēc Aristoteļa domām ir tīra nemateriāla enerģija, kura radusies no ētera. Senie grieķi uzskatīja, ka ēteris sastāv no bezgalīga skaita ļoti mazām daļiņām, kas atrodas nepārtrauktā kustībā un nepārtraukti vibrē. Senie grieķi šīs mazās daļiņas sauca par eoniem.
Viduslaiku zinātnieki skaidroja ēteri kā vielu, kas aizpilda visu telpu. Viņi uzskatīja, ka gaisma ir vilnis ēterī. viņi skaidroja, ka gaisma caur vakuumu izplatās pateicoties ēterim, tāpēc to nosauc par gaismas nesēju ēteri.
Īzaks Ņutons uzskatīja, ka ēteris piepilda ne tikai Visuma telpu, bet arī visu matēriju un pat atsevišķos atomus.
Džeims Maksvels apstiprināja ētera esamību, kā materiālu substanci ar daudz smalkāku struktūru, kā redzamie ķermeņi un tas eksistē visās Visuma daļās arī tajās, kas mums liekas tukšas. Maksvels teica, ka neskatoties uz grūtībām, kuras rodas mēģinot aprakstīt ētera sastāvu, nav ne mazāko šaubu, ka starpplanētu un starpzvaigžņu telpa nav “tukša”, bet gan aizpildīta ar kaut ko, kurš ir pats simetriskākais no visām matērijas formām, kuras mēs zinām.” Maikelsona mēģinājums eksperimentāli pierādīt ētera esamību, bija nesekmīgs.
Pols Dīraks matemātiski pierādīja, ka kosmiskajam ēterim ir jāeksistē.
Piemērus no mitoloģijas un no zinātnieku ētera piekritēju sarakstu varētu turpināt. Tomēr pietiks ar iepriekš minēto apgalvojumu vispārinājumu:
1) Visās pasaules kultūrās ir pieminēta dzīvības enerģija;
2) Mūsdienu modernā fizika uzskata, ka eksistē pirmenerģija no kuras ir veidojusies visa matērija.
No tā var secināt, ka senie cilvēki runāja par “dzīvības enerģiju, bet vēlāk … zinātnieki par ēteri, kā kosmisko pirmenerģiju.
Ritms cilvēkā un pasaulē
Tāpat uzskatīja Vilhelms Raihs , kurš pētot neapzināto cilvēka apziņā, to, kas nepakļaujas cilvēka apzinātai rīcībai, secināja, ka kosmiskā enerģija pastāv, to cilvēka organisms spēj uzņemt, uzkrāt un izdalīt. Šo procesu Raihs raksturoja šādi: spriegums – uzlāde – izlāde atslābums.
Tā ir pulsācija, ciklisks process. Kosmiskās enerģijas ritms regulē cilvēka enerģētiku, tieši tāpat kā sirds ritmiskā pulsācija nodrošina visa ķermeņa apgādi ar asinīm.
Enerģijas metabolismu (enerģijas uzņemšanas un pārstrādes periodiskumu) regulē veģetatīvā nervu sistēma, kura tāpat regulē, vielmaiņu, asinsriti, elpošanu, seksualitāti un emocijas.
Elpošana tiek mazliet kontrolēta ar mūsu gribu, tomēr pamatā to kontrolē centrālā nervu sistēma. Mēs elpojam neapzināti ieturam noteiktu elpošanas ritmu. apzināti mainot elpošanas ritmu mēs varam ietekmēt citus ritmiskos procesus organismā un līdz ar to ir iespējams uzlabot savu veselību.
Organons – Raiha atklātā dzīvības enerģija
Sākumā Raihs varēja enerģiju lokalizēt tikai kā starojumu, ka nāk no dzīva organisma, tikai vēlāk Raihs secināja un pierādīja, ka Orgons kā gaismu nesošais ēteris ir visur. Visā pasaulē notiek nepārtraukta enerģijas apmaiņa.
1. Organisms uzņem nepieciešamo enerģiju no barības vielām, no elpošanas un tiešās Orgona uzņemšanas.
2. Enerģija var brīvi katrā organismā cirkulēt un tā parādās visur kur rodas pēc tās nepieciešamība.
3. Jebkurš organisms spēj aizvadīt enerģijas pārpalikumu ar atbilstošām kustībām.
Šī ir enerģija, kā to Raihs parādīja ar atbilstošiem eksperimentiem. Viņš pierādīja Orgona saistību ar citām enerģijām, tai skaitā ar gaismu un elektrību. Raihs uzskatīja, ka visas enerģijas un matērijas formas ir radušās no Orgona. Orgonam nav masas. Tas ir primārs un ir pastāvējis pirms matērijas un pirms visām citām enerģijas formām. Atsevišķām Orgona plūsmām sabiezinoties un saplūstot vienai ar otru, veidojas matērija, vietās kur tā līdz tam nav eksistējusi. Izveidojusies matērija Orgona ietekmē var spontāni veidot dzīvības formas, tur, kur līdz tam nebija nekādas dzīvības. Dabīgā Orgona koncentrācija spēj radīt tādas sistēmas, kā planētas, zvaigznes un galaktikas.
Raiha un viņa līdzstrādnieku eksperimentu ticamība tika apšaubīta. Tomēr tuvāk iepazīstoties ar eksperimentu metodiku, to nevarēja apšaubīt. Tad tika apšaubīta Raiha izmantotā rezultātu apstrādes statistika. Lai gan Raiha izmantoto statistikas metodi atzina matemātiķi.
Netveramā elementārdaļiņa neitrīno
Elementārdaļiņu fizikā ir labi pazīstams neitrīno, kura īpašības līdzinās Raiha Orgonam. Neitrīno rodas kodolreakcijās un praktiski nesadarbojas ar mums uztveramo matēriju. Mūsu ķermenim un visai zemeslodei plūst cauri nepārtraukta neitrīno plūsma (no Saules caur mūsu ķermeņa vienu kvadrātcentimetru sekundē izplūst 60 000 000 000 neitrīno).
Neitrīno ir elementārdaļiņa, kuru teorētiski paredzēja Volfgangs Pauli , lai atrisinātu kodolfizikas krīzi. Pauli paredzēja, ka radioaktīvās sabrukšanas procesā pāri palikušo enerģiju aiznes neitrīno. Neitrīno eksperimentāli novēroja 1965.gadā.
Pašreiz nav pierādījumu, ka Raiha Organonu varētu saistīt ar neitrīno plūsmu no Saules, vai no Visumā uzliesmojošām zvaigznēm novām un pārnovām.
Mijiedarbības un enerģijas
Fizikā pašreiz ir pazīstamas četru veidu mijiedarbības, kas saistītas ar mijiedarbības spēku un enerģiju:
1) gravitācijas piedalās visas daļiņas;
2) elektromagnētiskā piedalās tikai lādētās daļiņas;
3) stiprā mijiedarbība piedalās tikai kvarki;
4) vājā mijiedarbība piedalās kvarki un leptoni.
Katrai mijiedarbībai ir savi likumi un atšķirīgas raksturojošās konstantes. Vājā mijiedarbība veido elementārdaļiņas un to pārnes W+, W-, un Z bozoni. Stiprā mijiedarbība satur kopā atomu kodolus un to pārnes gluoni. Elektromagnētiskā mijiedarbība pastāv atomos, molekulās, kristālos un veido jebkuru vielu; Elektromagnētisko iedarbību pārnes fotoni jeb kvanti elektromagnētiskie viļņi. Gravitācija veido planētu sistēmas ap zvaigznēm un satur kopā galaktikas un to pārnes gravitoni, kas vēl nav eksperimentāli reģistrēti.
Netveramā enerģija
Tomēr izmantojot šīs četras enerģijas nevar pašreiz izskaidrot mūsu Visuma rašanos un pastāvēšanu. Astrofiziķi uzskata, ka pastāv kāds nezināms enerģijas vai matērijas veids, kas veido apmēram 73% no Visuma. Pašreiz nav skaidrības, kas tā ir par enerģiju hipotētiski tā tiek nosaukta par tumšo enerģiju (dark energy), jo tā pašreiz nav izprotama. Hipotētiski tumšās enerģijas dabu skaidro divos veidos:
1) ar vakuuma nulles fluktuāciju enerģiju, bet pašreiz vēl nav iespējams to teorētiski novērtēt un salīdzināt ar eksperimentāli noteikto.
2) ar nezināmu skalāru lauku (kvintesence). Var pieņemt, ka telpā pastāv lauks ar ļoti mazu blīvumu un, kurš darbojas pretēji gravitācijas laukam.
Iespējams, ka tumšo enerģiju var saistīt ar hipotētisko ēteri. Tumšo enerģiju nav jāuzskata par kaut ko negatīvu. Tumšais nozīmē, ka tā pašreiz slēpjas no mūsu izziņas. Tumšā enerģija varētu būt noteicošā Mūsu Visuma radīšanā.
Tumšā matērija
Mūsu Visums satur ne tikai uztveramo un sataustāmo vielu, ko veido protoni un neitroni un elektroni (kas ir tikai 4 % no visas Visuma masas), bet arī tumšā viela vai tumšā matērija (ap 23 %), par kura dabu mēs zinām tikai nedaudz vairāk kā par tumšo enerģiju. Tumšo matēriju nevar ieraudzīt vai uztvert ar kādu instrumentu palīdzību, bet par tās esamību var spriest tikai netieši. Tumšā matērija varētu sastāvēt no niecīgām elementārdaļiņām, kas sver 100 000 mazāk kā elektrons, vai no melnajiem caurumiem, kas ir miljoniem reižu smagāki par Sauli. Zinātnieki tās iespējas sauc par MACHO (Massive Astrophysical Compact Halo Object Masīvs astrofizikāls kompakts hallo objekts) un WIMP (Weakly Interacted Massive Particles – Vāji mijiedarbojošās masīvas daļiņas).
MACHO objekti ir brūnie punduri un melnie caurumi, tomēr tie nav atklāti tik daudz, lai izskaidrotu visu tumšo matēriju. Tāpēc tiek uzskatīts, ka tumšo matēriju veido gan MACHO, gan WIMP.
WIMP varētu būt nebarionu elementārdaļiņas, kas atšķiras no mums pazīstamajām elementārdaļiņām, kas veido Visuma vielu. Mijiedarbība starp WIMP un parasto matēriju notiek ar gravitācijas lauku vai ar vājo mijiedarbību. Šis abas mijiedarbības ir ārkārtīgi vājas un WIMP šķērso matēriju praktiski ar to nemijiedarbojoties. Varētu domāt, ka WIMP ir arī neitrīno, bet neitrīno Visumā pēc aprēķiniem ir tikai 0,3 % no kopējās matērijas un enerģijas.
Par mums uztveramo Pasauli
Ar savām piecām maņām mēs uztveram apkārtējo pasauli. Uztvertās sajūtas mēs mēģinām interpretēt un veidot gudras hipotēzes, kuras apstiprinās, tad nosaucam to par pierādītu teoriju. Paiet kāds laiks un rodas novērojumi, kas ir pretrunā ar vispārpieņemto teoriju un jāpierāda atkal jauna teorija un vecā teorija ir jāapgāž. Dažreiz starp teoriju maiņām paiet gadsimti, veco teoriju piekritēji ietiepīgi turas pie pārbaudītām patiesībām. Apgāztās teorijas nav nepareizas tās atspoguļo tā laika izziņas līmeni un ir pietiekošas, lai rastu praktiskus pielietojumus. Nepareizas un kļūdainas teorijas, var dod praktiskus un pielietojamus rezultātus, tāpēc viss, kas ar tām ir pretrunā parasti ir nepieņemams. Grūti ir skaidrot un pieņemt parapsiholoģijas pētījumu objektus, nemaz nerunājot par rezultātiem.
Lai labāk izprastu parapsiholoģiko pētījumu objektus šajā rakstu sērijā iepazīsimies ar zinātniski pierādītiem jautājumiem un mazāk pierādītiem jautājumiem.
Būtiskākais ir savas apziņas paplašināšana. Galvenais ir izkāpt ārā no ierobežojuma, ko jums uzliek iemācītie likumi .
Klasisks vingrinājums apziņas paplašināšanai līdz bezgalībai
Doti deviņi punkti trijās rindās. Jānosvītro šie punkti ar četriem taisnes nogriežņiem, kuri turpina viens otru. Kādu brīdi padomājot, to var veiksmīgi izdarīt. Ja esat to veikuši, tad var uzskatīt ka jūsu apziņa spēj izkāpt no ierobežojuma, ko pati sev uzcēlusi.
Pamēģiniet to izdarīt ar trim taišņu nogriežņiem. Ja jums tas izdodas, tad varat uzskatīt, ka spējat savu apziņu paplašināt līdz bezgalībai.
Ja jums izdodas nosvītrot ar vienu taisnes nogriezni, tad varat uzskatīt, kas esat izkāpis ārpus bezgalības