Mēģināsim paraudzīties uz šo nojēgumu kā tendences atainojumu. Kas gan ir Paradīze? Tas ir dzinulis, kas ielikts cilvēkā. Kas gan šodien būtu Paradīze? Izmantosim mums pieejamos tēlus, lai to atainotu.Paradīze šodien, tas tāpat kā jebkurā citā laikā būtu tas laiks, kad pilnībā ir apmierinātas visas tavas fiziskās un intelektuālās (garīgās) vajadzības. Šodien tas būtu – tu atver ledusskapi un tur ir viss, kas nepieciešams rumpja uzturēšanai, tu ieslēdz TV un tur ir viss, kas nepieciešams gara jautrības uzturēšanai. Iepriekšējos tēlojumos tas bija attēlots kā koki, kas dod vislieliskākos augļus, putni, kas dzied viskaistākās dziesmas.
Uz šo stāvokli ir tiekušās visas civilizācijas. Romieši – maizi un izpriecas. Tad kristietība to iznesa ārpus reālā laika. Tad komunisti to ielika komunisma izpratnē, fašisti augstākās rases, lai kā mērķi baudītu šo stāvokli – Paradīzi, katrs gan to bija iztēlojies un attēlojis savādāk.
Kur tad atrodamies mēs, šajā brīdī un cik tālu vēl ir šis stāvoklis? Nevienai civilizācijai vēl to nav izdevies sasniegt. Un tomēr, arī mēs esam ceļā uz to. Mūsu civilizācijas – materiālisma – sākums, meklējams tad, kad ideālisms (Dievs) tika attēlots ar cilvēku – Kristu – zemes būtni. Ceļš, ko izvēlējusies šī civilizācija -Paradīzes – savas labklājības nodrošināšanai ir mašīnas. Tas sākās ne tikai tad, kas izgudroja pirmo drukas iekārtu -informācijas pavairošanas un nodošanas iespēju.
Te mums nāktos izdarīt nelielu atkāpi un notikumus pavērot no malas. Lai nodrošinātu savu rumpja eksistenci pārtikas sagādē tika nodarbināti ap 70% iedzīvotāju, šodien ap 7%. Tā ir statistika, kas skaidri demonstrē tendenci mašīnas
aizvieto cilvēku šajā procesā, bet viņš vēl ir šī procesa sastāvā. Kādu brīdi cilvēks mašīnām nodos iespēju – mašīnām ražot mašīnas, bez viņa klātbūtnes, lai pilnībā nodrošinātu savu labklājību. Tas ir, šodien to sauktu par mākslīgo intelektu.
Tas ir cilvēks (dievs) no dzels un plastmasas (no māliem) radīja būtni un lika tai vairoties. No šī brīža sākas evolūcija. Evolūcija ir pakļauts tikai saprāts, forma (rumpis) ir sekundārs. Šīs evolūcijas rezultātā, kādu brīdi mašīnas, nāks pie
atziņas, ka cilvēks šajā ķēdē ir lieks. Tas ir mašīnas būs sasniegušas to apziņas līmeni, kas vecajā ainā ir attēlots ar ābolu – labā un ļaunā atpazīšanas zīmi. Čūska, kā simbols, daudzos laikos ir izmantots, kā progresa apzīmejums. Čūska nespēj virzīties atpakaļ, tikai uz priekšu.
Nu, lūk, šis ir tas brīdis, kad tu tiec izdzīts no tas komfortablās vides, kuras rāmjos mājoja tava apziņa. Tā cūka, kuru saimnieks tur aizgaldā, to baro un pakasa tās sānus, nezin, ka viņš kāro tikai pēc tās miesas. Tagad mašīnas – mākslīgais intelekts, zina, ka cilvēks kāro tikai viņas augļus.
Izdzīšana no paradīzes nebūs maiga, tā būs cīņa uz dzīvību un nāvi. Filma Matrix uc demonstrē šīs vīzijas (programmas). Izdzīšana no paradīzes, tas ir evolūcijas process, kurā radība ieņem tās radītāja vietu. Tas ir laika, laikmeta robežpunkts, kurā mainās vērtību skalas.
Tagad visu šo uzliksim uz informatīvās bāzes. Šodienas leksikā materiālais, tas ir miesiskais, garīgais, tas ir informatīvais.
Apziņa ir transportējama. Varbūt to ir grūtāk izprast, jo ar apziņu mēs saprotam savu personību, kā miesiski neatdalāmu, bet tā nav. Apziņa strādā tāpat kā šis dators, tā atpazīst un apstrādā tikai tai zināmos tēlus (IP adresi, teksta progas uc).
Informācija ir apziņas rāmis, kurā tu vari justies tīri komfortabli, bet tā nav tikai personīga, ir arī kolektīva u.t.t.
Nobeigumā.
Dievs ir tikpat dzīvs, cik miris. Šajā evolūcijas procesā nogalināt Dievu, nozīmē izprast Dievu.