Piedāvājam fragmentu no sera F. Bekona darba, izdota ar nosaukumu Novae Atlantis (Jaunā Atlantīda). Sekojošajā fragmentā Bekons apraksta savu izpratni par Zināšanām un par to, kā savas zināšanas jāizmanto mistiķiem.Galvenā maldīšanās ir kļūdainais uzskats par zināšanu galamērķi; daži tiecas pēc tām savas iedzimtās ziņkārības un zinātkārā rakstura dēļ, alkstot pēc zināšanām; citi garīgas dažādības un prieka pēc; trešie lielības dēļ un aiz vēlēšanās citu acīs izcelties; citi sacensības un uzvaras dēļ; daudzi labklājības un peļņas dēļ, un pavisam nedaudzi tādēļ, lai izmantotu prāta dievišķās spējas cilvēces interesēs.
Tā daži zināšanās meklē atpūtas vietu izslāpušajam prātam; citi pastaigu savām klaiņojošām domām; citi ziloņkaula torni; vēl citi cietoksni vai varas atbalstu; citi ienesīgu veikalu svētnīcas vietā, kura veltīta Radītāja slavai un cilvēku dzīves bagātināšanai.
Taču vienīgi apceres un darba savienošana, tāpat kā Saturna miera un apceres planētas tuvošanās Jupiteram dievišķās dzīvības un darbības planētai, – zināšanas dara cienījamas un liek tām mosties.
Taču, runājot par interesi un darbību, mēs ar to nedomājam zināšanu lietošanu praksē peļņas dēļ, jo tas aizkavē zināšanu attīstīšanos, tāpat kā zelta āboli, nomesti Atlantai zem kājām, lika tai noliekties, lai tos paceltu, un aizkavēja skrējienu.