Nesen zem viena raksta parādījās kāda ārzemju latvieša visnotaļ nicīgs komentārs par dziedāšanu un rituālu veikšanu t.s. Zemes Spēka vietās (ZSV) sak būtu labāk kaut ko prātīgu darījuši un cēluši valsts labklājību, nekā māžojušies un ampelējušiesProtams, komentāra autoram var pārmest tolerances trūkumu pret tiem, kas vēlas māžoties. Un tomēr! Domāju, ka, ja pajautāsiet svētvietu zinātājiem un pētniekiem kāda ir šo vietu nozīme teritorijas mērogā? saņemsiet atbildi milzīga! Jums droši vien stāstīs par enerģiju apļiem, gaismas stabiem un tamlīdzīgām lietām. Taču, ja turpināsiet tincināt pēc kaut kā konkrēta, visticamāk, atbildi nesaņemsiet (atbilde, ka tur var vienkāršāk meditēt, neskaitās. Pirmkārt, te mēs runājam nevis par nozīmi individuālajā, bet valsts un teritorijas mērogā, otrkārt, meditēt var visur. Pat diskotēkā.). Var jau būt, ka nesaņemsiet tāpēc, ka zinātājs neuzskatīs par vajadzīgu stāstīt. Sak pienāks laiks, pats uzzināsi! Iespējams. Un tik pat labi ir iespējams, ka tā ir tikai poza, jo zinātājam pašam atbildes nemaz nav. Vēl arī ir iespējams, ka konkrētu atbildi nemaz nevar sniegt, jo atbilde sevī integrēs tik daudz dimensiju un kopsakarību, ka nebūs vārdos izsakāma. Jā, te mēs atkal nonākam pie vārdu ierobežotības.
Atzīšos. Pats nekad neesmu apšaubījis ZSV esamību kā tādu, jo ne reizi vien esmu sajutis, ka tur kaut kas ir. Šis tur kaut kas ir izpaudās konkrētās sajūtās un ķermeņa reakcijās, kas lika nojaust par ZSV kaut kādu nozīmi. Jo ja jau tās tādas ir, tad taču ir jābūt nozīmei! Nekas uz šīs pasaules nav nejaušs. Tajā pat laikā atbildēt par to nozīmi valsts un teritorijas mērogā nespēju. Lasot dažādu autoru rakstus par to, ka tieši tagad ZSV nozīme īpaši pieaugot un ka notiekot ZSV mošanās un režģa apvienošanās, iekšēji paraustīju plecus. Nu, un? Mostas. So, what?? Nē, es neapšaubīju to, ka cienījamajiem autoriem ir taisnība. Taču man nekas cits neatlika kā vienkārši pieņemt šos apgalvojumus zināšanai. Ar interesi izlasīju, bet viedokļa man nebija.
Nu esmu saņēmis atbildi. Tā atnāca, atrodoties vienā ZSV. Ar sev tuvu cilvēku pa šo vietu staigājām, mazliet padziedājām un domājām gaišas domas.
Neapgalvoju, ka tas, kas sekos šeit uzrakstīts, ir Īstenība. Es to nezinu. Taču zinu, ka man ar to ir jāpadalās. Tālāk jau, lai notiek Tā prāts, kas tur, augšā. Gan jau, šo rakstu un atziņas izlasīs tie, kam jāizlasa. Un gan jau, ka arī citādi domājošajiem būs bijis jāizlasa, jo kā jau tika minēts nekas jau nenotiek nejauši. Būs arī pa kādai atsaucei uz dažiem citiem rakstiem iepriekš minēto daudzo kopsakarību dēļ.
Viens no interesantākajiem sastaptajiem ZSV rašanās skaidrojumiem ir mums zināmā filozofa un fiziķa Daiņa Ozoliņa pievestais attiecinājums uz Hladni figūrām. Atgādināšu ideju ja ar vijoles lociņu novelk pa ar smilšu graudiņiem nokaisītas plaknes malu, graudiņi sagrupējās figūrās. Respektīvi, atkarībā no svārstību frekvences, tajās vai citās vietās uz plaknes rodas zonas, kuras nesvārstās vai svārstās mazāk un graudiņi tur apvienojas. Skaņa veido uz ģeometriskā ķermeņa virsmas (un, iespējams, ne tikai virsmas vien, ja ķermenis ir ar tilpumu) attiecīgus punktus, kuri atrodas zināmā kopsakarībā ar konkrēto skaņas frekvenci.
Kā zināms, Visumu caurvij skaņa (iesākumā taču bija Vārds! Vārds ir skaņa, skaņa ir vibrācija, pat ja mēs to nevaram ar ausi saklausīt). Zemeslode ir ģeometrisks ķermenis. Skaņa uz tā virsmas rada attiecīgos Hladni punktus, kas atrodas jau minētajā kopsakarībā ar frekvenci. Kā zināms, šī skaņa (frekvence), jeb Vārds (AUM, Āmen) nāk no Turienes. Šo Vārdu sevī nes arī katrs no mums un tieši Zemes Spēka vietās mūsu nestajam Vārdam ir visvieglāk pastiept pretī roku Vārdam no Turienes. Tāpēc ZSV daudz vieglāk meditēt un gadās šo to skaistu piedzīvot – notiek paiešana pretī Sev. Kaut kur no iekšienes uzrodas patiesais ES, kurš parasti ir neredzams aiz domājošā prāta skrejošajām multfilmām.
Iespējams, ZSV atmostoties, palielinās to starojuma jauda Vārds no Turienes tagad var pastiept pretī garāku roku tam Vārdam, ko sevī [lielākoties nemaz nenojaušot] nes katrs no mums. Ja notiek ZSV rezģa pārklāšanās, Vārda starojums pieaug vēl vairāk! Tagad Tas ir gatavs sasveicināties ar savu mazāko brāli ar jo sevišķi tāli pastieptu roku. Citā alegorijā runājot Tēvs aicina savu Dēlu. Vēl citā notiek Jēzus otrā atnākšana (šeit der atsauce uz rakstiem Jēzus otrā nākšana un Pārdomas par pestīšanu).
Rakstā Par latvisko Dievatziņu un saistīti nesaistītam lietām tika aplūkota daina ar trīs avotiņiem. Runājot dainā atrodamajās līdzībās, var teikt tā ZSV veido to avotiņu, no kura padzeroties, veidojas ļoti harmoniski bēri / sirmi kumeliņi, kas vēlāk pārtaps par govīm, kuru raibumā būs tikai gaišas krāsas. Te tad izpaužas ZSV diženums teritorijā faktiski tiek izsēta harmonisma sēkla. Jo vairāk vietu, jo vairāk sēklas izsēts. Jo vietas vairāk atmodušās, jo tālāk un spēcīgākas dīgtspējas sēklas tiek sētas. Protams, tas nenozīmē, ka harmonizācijas procesi teritorijā tagad nu notiks paši no sevis, jo, galu galā, sēklu augsne ir katra cilvēka apziņas stāvoklis. Viena lieta ir, ka šīs harmonijas aicina cilvēku mainīties, cita lieta vai cilvēks tam ir gatavs un to grib.
Šis laiks ir interesants tajā ziņa, ka izpaužas sava veida šķēres.
Te der maza atkāpe.
Pirms vairākiem gadiem lasīju rakstu, kurā tika teikts, ka šis ir skaitļa 666 laiks. Pie kam, tika atzīmēts, ka skaitlim 666 ir divas nozīmes. No vienas puses, tas ir jau zināmais sātana (dzīvnieciskuma) skaitlis. No otras puses kas parasti netiek nekur teikts šis skaitlis ir arī dieva (augstākā cilvēciskuma) skaitlis (kā Siliņa grāmatā liela patiesība ir tā patiesība, kuras pretpols arī ir liela patiesība!). Notikumi, kas pavadīti šī skaitļa zīmē, šo šķēri izteikti iezīmē. Abas minētās kvalitātes jo spilgti izpaužas sabiedrībā (visizteiktāk laikam tas ir skolās ir bērni, kuru dvēseļu attīstības pakāpē šāda veida skolas (lasi – izglītošanās cietumi) vairs nav vajadzīgas, savukārt, ir bērni, kuriem ir vajadzīgas vēl stingrākas, lai kaut mazliet noturētu šīs jaunās dvēseles uz ceļa). Un, protams, šīs šķēres pašlaik spēcīgi izpaužas arī katrā cilvēkā, nereti raujot cilvēku uz pusēm lielais vairums no mums vēl nes sevī abas šīs kvalitātes. Jautājums ir kura ir pārsvarā. Šīs teritorijas (valsts?) iezīme ir tā, ka šeit vienmēr ir bijušas cieņa augstas garīgās vērtības. Un tajā pašā laikā, tās pašlaik ir tik tuvu iznīcībai, kā, iespējams, vēl nekad.
Šķēru laikā ZSV režģis spēcīgi ietekmēs svaru kausu noliekšanos pareizajā virzienā. Taču atkal ietekmēs, bet negarantēs! Uztvērējs ir un paliek cilvēks. Tikai cilvēka varā ir izlemt vai ļaut Dieva Dēlam satvert Tēva tālu izstiepto roku, vai nē.
Nobeigumā mazliet par ZSV vairākkārt pieminēto atmošanos. Protams, Zeme kā dzīvs ķermenis neguļ. Staro arī ZSV. Taču cilvēka iespēju robežās ir šo starojumu pastiprināt (par to runā jau minētais cienījamais Dainis Ozoliņš. To uzsver arī svētvietu pētnieks Martins Grejs, kurš apbraukājis teju vai visas pasaules ZSV) veicināt vietu atmošanos. Tikai, lūdzu, nepārprotiet! Es neaicinu tagad doties un skandēt modinātājzvanus tuvākajā ZSV, sak mosties, pietiek sust, Latvija jāglābj! Nē! Pirmkārt jau darīšana darīšanas pēc neko nedos. Taču, ja kādu sirds aicina labas domas domājot un drusciņu mīlestību jūtot (šis moments ir svarīgs! Pretējā gadījumā cilvēks un ZSV atradīsies disharmonijā rezultātā cilvēkam ir liela iespēja dabūt pa kaklu veselības vai vienkārši sliktas pašsajūtas veidā), doties kādā ozolu audzē vai pie daudzstumbru liepas padziedāt vai ļauties apcerei droši dariet to! Tuvojas Saulstāvju laiks, kad šādu darbību nozīme ir īpaši liela. Un kas zina, varbūt tieši pateicoties jums no Māras otrā avotiņa padzersies un dosies Esamībā riekšava skaistu jaunu kumeliņu. Kaut kad vēlāk jūs uz Ceļa satiksiet skaistu govju baru. Jūs priecāsieties par pasaules skaistumu. Tajā brīdī pat nenojautīsiet, ka paši esat piedalījušies tā radīšanā. Tas pieder pie Lielās Mistērijas, kurā ZSV ir sava vieta un loma.