Zoroastrisms
Zaratuštras dzīve
Svētā Avesta
Zoroastrisma ideoloģija un teoloģija
Ikdienas lūgšanas
Uguns zoroastrismā
Kā kļūt par zoroastrieti?
Zoroastriešu svētvietas
Reliģiskās ceremonijas un svētki
Ahura Mazda (Dievs)(Prof.Farhang Mehr)

Zoroastrisms

Pravieša Zaratuštras nodibināto reliģiju Eiropas tautu valodās bieži sauc no sengrieķu valodas nākušā vārdā – zoroastrisms. Senajā svētajā avestas valodāto sauc māzda-yasna, kas nozīmēGudrības godināšana, mūsdienu persiešu valodā behdin – Labā ticība un tā ir viena no senākajām pasaules reliģijām un pirmā monoteistiskā atklāsmes reliģija. Tās pamatā ir cilvēka brīva tikumiska izvēle atbalstīt Labo.

Zoroastrisma patreizējo samērā mazo atpazīstamību ir noteikuši nelabvēlīgi vēsturiskie apstākļi. Radusies tālā senatnē Irānā, tā tūkstots gadu laikā izplatījās plašā Vidusāzijas teritorijā kopā ar trīs seno Irānas impēriju izplatību līdz smags trieciens Labajai ticībai tika dots m. ē. 7. gadsimtā, kad Sasanīdu impēriju sagrāva arābi un ar spēku uzspieda savu agresīvo un fanātisko reliģiju. Kopš tā laika zoroastrisma vēsture Irānā ir cīņa par izdzīvošanu. Neliela Irānas zoroastriešu daļa m. ē. 10.gs. izceļoja uz Indiju un apmetās Bombejas tuvumā, kur liela kopiena pastāv joprojām un ir pazīstama ar parsu vārdu. Šie parsi arī bija pirmie zoroastrieši ar kuriem iepazinās eiropieši. 18.gs. vidū Francijā iznāca pirmais Avestas tulkojums.
Vēl pirms dažiem gadu desmitiem zoroastrisms izraisīja tikai zinātnieku interesi kā izolēta, mazskaitlīga reliģija, kuru gan var pētīt no ārienes, bet kuru pieņemt nav iespējams.
Taču tagad līdz ar zoroastriešu emigrācijas paplašināšanos uz Rietumiem gan no Indijas, gan no Irānas (pēc 1979. g. islāma revolūcijas)un organizācijas Bozorg Bazgasht nodibināšanos situācija ir mainījusies.

Kādi tad īsumā ir mūsu ticības pamati?

1. Ticība vienam Dievam- Labajam Radītājam.

2. Ticība Zaratuštram, vienīgajam Dieva pravietim, kurš ir parādījis cilvēcei ceļu uz taisnīgu un tikumisku dzīvi.

3. Ticība garīgajai pasaulei un diviem gariem (Svētajam un Ļaunajam), no izvēles starp kuriem ir atkarīgs cilvēka liktenis.

4. Ticība Ašai (Artai)- sākotnējam kosmiskajam taisnīguma un harmonijas likumam, ko ir devis Dievs un kura uzturēšanai cilvēkam ir jāveltī savi spēki.

5. Ticība cilvēka būtībai, kuru veido saprāts un sirdsapziņa, kas ļauj katram cilvēkam atšķirt labo no ļaunā.

6. Ticība septiņiem Ameša-Spenta, kā septiņām cilvēka personības attīstības pakāpēm.

7. Ticība cilvēku savstarpējai palīdzībai un atbalstam.

8. Ticība Dieva radīto dabas stihiju un dzīvās dabas svētumam un nepieciešamībai par to rūpēties.

9. Ticība eshatoloģiskai esamības pārveidei, labo spēku uzvarai un ļaunuma izdzīšanai no pasaules.

Dievs atklājās Zaratuštram kā Ahura Mazda.
‘’Mazda’’ nozīmē gudrība un ‘’Ahura’’ – valdnieks, tātad Gudrais valdnieks vai Domas valdnieks, jo Viņš ir radījis Visumu, tajā skaitā cilvēku un devis cilvēkam saprātu. Vēlākajā persiešu valodā Dieva vārds ir pārveidojies par Ormazds.

Zoroastrismā Dievs, tāpat kā citās monoteistiskajās reliģijās, ir visvarens, visuzinošs, bet arī absolūti labs. Cilvēks zoroastrismā ir Dieva draugs, Viņa palīgs uz zemes cīņā par Gaismas un Patiesības uzvaru.

Ameša-spentas (avestā ameša-nemirstīgs, spenta- svēts).
Tās ir Dieva emanācijas, alegoriski runājot – kā sešas aizdegtas sveces no vienas liesmas. Tās ir jāsaprot kā cilvēka personības attīstības pakāpes, bet katra ir arī kā aizbildnis kādai Dieva radībai. Pats Ahura Mazda – cilvēkam.Vohu Mana (Saprāts)– dzīvnieki, Aša Vahišta (Patiesība)- uguns, Hšatra Vairja (Vara)- debesis, SpentaArmaiti (Godbijība)– zeme, Haurvatat (Viengabalainība) –ūdens, Ameretat (Nemirstība) – augi.
Svarīga loma ir cilvēku fravašiem. Tās ir garīgas būtnes, kuras Dievs radīja, kad vēl materiālā pasaule nepastāvēja. Tad Dievs jautāja par viņu izvēli un fravaši atbildēja, ka izvēlas iemiesoties fiziskajā pasaulē un atbalstīt Labo. Fravašus var salīdzināt ar sargeņģeļiem.
Fravaši simbolisks attēls mūsdienās ir kļuvis par zaratustriešu galveno atpazīstamības zīmi.

Zaratuštras dzīve
Zaratuštras dzīves agrīnais posms ir maz zināms. Rakstos atrodamā nepilnīgā informācija laika gaitā ir apaugusi ar leģendārām detaļām.

Ļoti, ļoti sen (apm. 1750.g. p.m.ē.)senās Irānas ziemeļrietumu daļā, kas tagad pazīstama kā Irānas Azerbaidžāna, pie kāda ezera krastiem dzīvoja Spitamas dzimta. Kādam šīs dzimtas atzarojuma patriarham vārdā Hečadaspa bija divi dēli – Pourušaspa un Arasti.

Pourušaspa bija precējies ar jaunu sievieti vārdā Dugdova. Stāsta, ka, tad kad viņa bija grūta piektajā mēnesī, viņa redzēja sapni, ka pasaule iet bojā un viņa ļoti izbijās. Bet tad eņģelis nāca pie viņas sapnī un teica, ka viņa dzemdinās dižu pravieti, kurš spēs novērst draudošo iznīcību.

Pēc patreizējā kalendāra tas bija 26. martā, kad Dugdova dzemdēja veselīgu zēnu. Taču viņš nebija līdzīgs citiem bērniem, jo viņš neraudāja. Jaundzimušais zēns smaidīja un viņa seju rotāja dievišķs atspīdums.

Vecāki viņam deva vārdu Zaratuštra, kas nozīmē Zelta zvaigzne. Arī Arasti ģimenē auga dēls vārdā Maidjoimanga (Mēness).

Zaratuštra auga kā vitāls un gudrs bērns. Viņš bija labs novērotājs un apveltīts ar asu prātu. Viņš spēja saskatīt lietu dziļākos cēloņus un to nozīmi. Būdams ļoti zinātkārs viņš uzdeva daudz jautājumus saviem skolotājiem un tā laika priesteriem, bet reti bija apmierināts ar paskaidrojumiem, ko saņēma.

Kad Zaratuštram bija deviņi gadi, kāds no viņa draugiem ierosināja sarīkot tikšanos ar tās pilsētas galveno priesteri, lai Zaratuštra varētu viņam uzdot savus jautājumus.

Šī tikšanās notika un Zaratuštra un augstais priesteris pavadīja vairākas stundas pārrunājot Zaratuštras jautājumus. Tomēr neviena puse nespēja pārliecināt otru. Dažu Zaratuštras jautājumu nopietnība satrauca priesteri un viņš atstāja diskusiju vietu dziļās pārdomās.

Zaratuštra apprecēja meiteni vārdā Hvovi vēl pirms savas apgaismības. Kad Zaratuštram bija divdesmit gadu viņš pameta savas mājas. Viņš pameta savu ģimeni, draugus un dzimto pilsētu un desmit gadus pavadīja kādā alā, lai tur domātu un meklētu Patiesību.

Kad Zaratuštram bija trīsdesmit gadu viņš vizionārā veidā bija sapratis Ahuru Mazdu (Dievu) kā visas radības Gudro Valdnieku un septiņus Ameša Spentas (septiņas Dieva emanācijas) kā šīs fiziskās pasaules veidotājus un sargus. Viņš saprata likumus, ar kuru palīdzību Visums tiek darbināts un izprata attiecības starp Dievu, Ameša Spentām un Radību.

Pēc savas apgaismības Zaratuštra vēlējās dalīties savā iegūtajā gudrībā ar pasauli un atstāja alu.

Zaratuštra nolēma saaicināt visu savu ģimeni un radiniekus, lai tie uzklausītu viņa mācību. Un, kad visi bija sanākuši, viņš izklāstīja tiem to, ko bija sapratis. Kad viņš bija beidzis, viņa brālēns Maidjoimanga nolēma pievienoties viņam un kļuva par pirmo mācības sekotāju. Un Hvovi arī pieņēma mācību kļūstot par otro sekotāju. Un arī viņa bērni, viens aiz otra, pieņēma reliģiju, kuru Zaratuštra nosauca par Labo Ticību.

Tad Zaratuštra nolēma dalīties savā mācībā ar savas pilsētas iedzīvotājiem. Bet kad viņš sāka mācīt citus pilsētas ielās, viņš sastapās ar izteiktu priesteru pretestību, kuru dzīvesveids pilnībā pamatojās uz vecajiem ticējumiem. Lai kā nemēģināja Zaratuštra, vienmēr viņš saņēma pretestību. Un tā, nākošajos 12 gados viņam pievienojās tikai 22 cilvēki, ieskaitot viņa sievu un bērnus, kā arī pirmo mācekli – savu brālēnu.

Sastopot tādu spēcīgu opozīciju no savas dzimtās zemes valdītāju un priesteru puses, jūties vīlies, Zaratuštra nolēma pamest dzimto pusi un doties uz citām zemēm. Viņš sapulcēja savus sekotājus un 23 cilvēku liela grupa sāka savu ceļu.

Katrā zemē un katrā pilsētā, kur viņi nonāca, viņš mēģināja mācīt reliģiju, bet katrreiz saņēma pretdarbību, kuru noteica gan vadoņu un priesteru egoistiskās intereses, gan ļaužu vienaldzība un nevēlēšanās kaut ko mainīt.

Taču tad Zaratuštra dzirdēja, ka kaimiņu zemes valdnieks, ķēniņš Vištaspa ir gudrs vīrs un, ja ir kāds cilvēks uz pasaules, kurš varētu būt atvērts jaunām mācībām, tad tas varētu būt viņš. Un Zaratuštra devās uz turieni.

Zaratuštram bija 42 gadi, kad viņš ar saviem sekotājiem beidzot nokļuva ķēniņa Vištaspas galmā. Gudrais ķēniņš apsolīja Zaratuštram audienci, bet uzaicināja arī visus priesterus un sava galma gudrajos, lai viņi uzklausītu Zaratuštru un uzdotu jautājumus par viņa ticību. Tā ķēniņš bija sagatavojis apstākļus debatēm.

Šo debašu laikā Zaratuštra runāja labi un pārliecinoši atbildēja uz visiem jautājumiem un šaubām. Ķēniņš redzēja šī vīra un viņa mācības gudrību un kļuva par reliģijas piekritēju, kā arī aicināja pārējos uzmanīgi klausīties un izdarīt prātīgu izvēli sekojot šai reliģijai. Tas bija Zaratuštras svarīgs sasniegums.

Taču, kā tālāk vēsta nostāsts, Zaratuštras ienaidnieki sāka vērpt intrigas pret viņu un nolika dažādus melnās maģijas priekšmetus viņa miteklī, lai pēc tam viņu apsūdzētu ļaunās darbībās, mudinot ķēniņu pārmeklēt viņa istabu. Atrodot tādus priekšmetus, Zaratuštra tika ieslodzīts un turēts badā.

Tomēr šajā stāstā seko laimīgs pavērsiens. Pēkšņi saslima ķēniņa mīļotais melnais zirgs un viņu izārstēt nespēja neviens karaļvalsts dziednieks. Kad Zaratuštra cietumā to izdzirdēja, viņš piedāvāja ķēniņam savu palīdzību. Ķēniņš negribīgi atļāva Zaratuštram pamēģināt viņa dziedniecisko māku, ko viņš sekmīgi arī izdarīja. Tad ķēniņš izlaboja kļūdu tiesvedībā pret Zaratuštru, atkal kļuva labvēlīgs pret ticību un sāka to atbalstīt. Tas kļuva par pagrieziena punktu zoroastrisma attīstībā. Kopš tā laika Zaratuštram bija spēcīga un gudra valdnieka atbalsts. Viņš varēja brīvi ceļot pa visu zemi sludinot savu mācību un ļoti drīz viņa vēsts sasniedza kaimiņu zemes. Tad arī dzima zoroastrisma reliģija, kādu mēs to šodien pazīstam.

Kā minēts Gatās, tad šajā laikā arī divi brāļi no Hvovi ģimenes – Frašaostra un Džamaspa kļuva par zoroastriešiem.

Ir vēl kāds nostāsts par koku, ko Zaratuštra ir iestādījis. Arī Ferdousi eposā „Šahnamē’’ ir minēts, ka apmeklējot Kašmaru viņš iestādīja cipresi. Tā esot augusi vairāk kā 2 tūkstošus gadu, līdz 861.g.m.ē. to pavēlējis nocirst arābu kalifs al-Mutavakils.

„Šahnamē” ir rakstīts, ka tad, kad pravietim bija 77 gadi, āriešu kaimiņu un seno pretinieku turāniešu armija bija ieņēmusi ķēniņa Vištaspas zemi. Ienaidnieki iegāja uguns templī tad, kad tur noritēja dievkalpojums un nogalināja 80 priesterus. Arī Zaratuštra tajā laikā tur bija. Viņam uzbruka kāds turānietis ar dunci un tā Zaratuštra gāja bojā mocekļa nāvē.

Svētā Avesta

Labās Ticības svēto tekstu kopojumu sauc par Avestu. Tā ir uzrakstīta senā āriešu valodā, kas ir ļoti tuva tā laika Indijas Vēdu valodai, kas arī ļauj zinātniekiem datēt Zaratuštras dzīves laiku. Avesta ilgi pastāvēja mutvārdos, kamēr tika pierakstīta Ahemenīdu impērijas laikā ar zelta tinti uz 12　000 vēršu ādām, kuras gāja bojā, kad 330 g. p.m.ē. Maķedonijas Aleksandrs nodedzināja galvaspilsētu Persepoli. Ticības atdzimšana notika partiešu valsts laikā (250.g.p.m.ē. – 227.g.m.ē.), bet Avestu atjaunoja tikai nākošās dinastijas – Sasanīdu laikā.
Avestas kanonu veidoja 21 grāmata, kuras sauc par naskiem.

Nākošo, vēl briesmīgāku triecienu Labajai Ticībai atnesa arābu iekarojumi. Un pēc tam vēl sekoja mongoļu un Timura ordas… Šajos varmācības viļņos saglabājās tikai tas ko saglabāja visdrosmīgākās ticīgo kopienas.
Patreiz Avestu veido sekojošas grāmatas:
Jasna – 72 dievkalpojuma himnas un lūgšanas, tajā skaitā centrālā daļa – 17 Gatas, kur ir autentiskā pravieša mācība.
Vispered – pielikums Jasnai ar 24 nodaļām, tiek lasīts lielo svētku – gahambaru laikā.

Jašti – 22 slavināšanas himnas veltītas Dievam un Viņa Radībai, tiek lasītas svētku dienās.
Videvdat (‘’Likums pret dēmoniem’’ )- 22 nodaļas.
Horde Avesta (‘’Mazā Avesta’’) – ikdienas lūgšanas.
Bez Avestas saglabājusies arī reliģiskā literatūra no Sasanīdu impērijas laika pehlevi (viduspersiešu) valodā, kad bija ticības uzplaukuma laikmets. Pēc tās var daļēji arī spriest par zaudēto Avestas daļu saturu. Ir arī darbi jaunpersiešu valodā pēc 11. gs. Tajos ir ieteikumi, kā nelabvēlīgos apstākļos saglabāt ticīgo kopienas un Tradīciju.

Ilgstoši pastāvēdams pašā Āzijas centrā kā trīs milzīgu impēriju valdošā ticība zoroastrisms ir spēcīgi ietekmējis visas apkārtējās reliģijas. Vecā derība ar lielu cieņu runā par Persijas valdnieku Kīru Lielo, kurš, tāpat kā pārējie Persijas valdnieki, bija pazīstams ar reliģisko iecietību.Viņš 539.gadā p.m.ē. atbrīvoja jūdus no Bābeles gūsta un palīdzēja tiem atjaunot Jeruzalemes templi. Nenoliedzama ir arī zoroastrisma ietekme uz pārējām ābramiskajām reliģijām – kristietību un islāmu, kā arī uz mahajanas budismu. Par to ir sarakstīti daudzi zinātniski pētījumi.
Mums noteikti būtu jāpēta kopsakarības ‘’senā indoeiropiešu reliģiozitāte – zoroastrisms – latviskā senticība’’. Cik līdzīgi skan vārdi daēna (avestas valodā – ticība) un daina!

Zoroastrisma ideoloģija un teoloģija

No paša sākuma eksistē divas savstarpēji neatkarīgas un absolūti pretējas būtības – Labais un Ļaunais. Pasaules Radītājs, Gaismas un Patiesības avots Ahura Mazda (Gudrais Valdnieks) un Angra Mainju(persiešu val. Arimans- Ļaunais Gars)- Postītājs, Tumsas un Ļaunuma avots. Arimans nav ‘’ļaunais dievs’’, Dievs ir tikai viens un viņš ir absolūti labs.
Laiku iesākumā Ahura Mazda radīja garīgo pasauli un pēc tam materiālo. Tā bija pirmā ēra – Bundahišn (pamatu radīšana), bet tad radītajai perfektajai pasaulei uzbruka Arimans kopā ar saviem deviem – tumsas spēkiem un iestājās otra ēra Gumezišn (sajaukšana). Kad Zaratuštra saņēma atklāsmi, sākās trešā ēra Vizarišn (atdalīšana), kura beigsies ar labo spēku uzvaru. Šajā ērā arī mēs dzīvojam un pasaule mums apkārt ir cīņas arēna starp Labo un Ļauno.

Te ir būtiska atšķirība starp zaratustrismu un ābramiskajām reliģijām, kuras lepojas ar savu stingro monoteismu, kuru Dievs arī esot labs, visu zinošs un visu varošs, tikai nez kādēļ pieļauj ļaunuma eksistenci pasaulē. Un to nevar izskaidrot nekāda sofistika, nedz teodiceja (Dieva attaisnošana).

Kas tad ir labais un kas ir sliktais?

Mūsdienās ir izplatīti dažādi uzskati, kas māca, ka labā un ļaunā jēdzieni esot relatīvi, kas nu kuram, kurā reizē ir labs, kas slikts, starp labo un ļauno neesot izteiktas robežas.
Zaratustriešu tradīcija māca, ka Labais ir viss tas, kas veicina cilvēku un pasaules harmoniju un attīstību, bet Ļaunais tas, kas ved uz cilvēku un pasaules degradāciju un bojāeju.

Var likties, ka Ļaunais ir spēcīgāks par Labo. Raugoties uz mūsdienu pasauli tā tiešām var likties. Bet tomēr pati Pasaules esamība pierāda Labā pārākumu pār Ļauno.
Mūsu reliģija nav ticība vārda tiešā nozīmē. Cilvēkam ir dots saprāts lai viņš varētu ieraudzīt un saprast patiesību. Iekšējā brīvība un patiesības izpratne veicina labas domas, savukārt labas domas izpaužas labos vārdos un labos darbos. Labas domas, labi vārdi un labi darbi, tā ir mazdajasnas tikumiskā triāde.

Ļaunums tiks uzveikts ar visu labo cilvēku pūlēm, tādēļ zaratustrietis nevar izolēties no sabiedrības, tādēļ Labajā ticībā nav tādu parādību kā vientuļnieki vai klosteri. Nepietiek pašam būt labam, uz labu jāmudina arī citi.
Katra zaratustrieša pienākums ir nodibināt ģimeni, izaudzināt bērnus, atcerēties savus senčus.
Zaratustriešu reliģijā no paša sākuma pastāv pilnīga dzimumu līdztiesība.

Kā ir teicis Zaratuštra savās Gatās – ‘’Laimīgs ir tas, kurš vēl laimi citiem’’
Zaratustrieši savā ikdienas dzīvē ir reālistiski domājoši, strādīgi un dzīvespriecīgi cilvēki. Ne velti no Indijas parsu kopienas nāk šīs valsts bagātākie cilvēki

Ikdienas lūgšanas

Ja pirms Zaratuštras ārieši skaitīja lūgsnas trīs reizes dienā, tad pravietis ieviesa pieckārtējas lūgšanas. (To, starp citu, pārņēma musulmaņi, kā arī pašu lūgšanu nosaukumu namazs) Galvenais lūgšanas elements ir svētās jostas kusti atraisīšana un atkal apsiešana. Tas notiek stāvus (ārietis nekad nemetas ceļos Dieva priekšā, jo viņš nav ne vergs, ne kalps, bet Dieva draugs un pārstāvis uz Zemes), pagriežoties ar seju pret gaismas avotu- Sauli, uguni, kaut vai sveci.

Lūgšanas tiek skaitītas avestas valodā, bet, protams, tas nav jādara mehāniski un zaratustrietim ir jālasa arī teksti kādā sev saprotamā tulkojumā.

Lūgšana dod mieru un spēku stāvēt pret ļaunuma spēkiem.
Galvenās lūgšanas ir divas. Ahunvar ir svētā mantra ar kuru Dievs radīja Pasauli.

Otrā svarīgākā ir lūgšana Ašai (Patiesībai), kas ir visa pamatā – ‘’Ašem vohū vahištem astī ušta astī ušta ahmaī hjat ašai vahištai ašem’’. Aša(Patiesība) ir ceļš uz Ušta (Laimi), laimi var sasniegt tad, ja dzīvo taisnīgi, ar labvēlību un mīlestību pret citiem.
Uguns zoroastrismā
Ahura Mazdas redzamā izpausme ir gaisma. Kosmosā to simbolizē Saule – dzīvības avots uz zemes, bet cilvēku ikdienas dzīvē – uguns ar savu siltumu un enerģiju. Tāpēc zoroastrismā tiek godāta svētā uguns. Tā ir trīs veidu: ataš dadgah ir mājas pavarda uguns, augstāks rangs ir ataš adaran, kas deg uguns tempļos un visaugstākā ir AtašBahram – uzvaras uguns. Senākās no tām Irānā deg nepārtraukti jau 2500 gadus.
Kā kļūt par zoroastrieti?
Pravietis mums mācīja, ka katram cilvēkam ir dots saprāts un sirdsapziņa, lai izdarītu vislabāko izvēli un būtu personīgi atbildīgs par to. Zaratustrietis izvēlas Gudrības godināšanu – tā var pārtulkot mūsu ticības tradicionālo nosaukumu māzdajasna.

Vēl ir sastopams uzskats, kapar zoroastrieti nevar kļūt cilvēks „no malas”. Šāds aizliegums joprojām pastāv parsu vidē. Iemesli ir vēsturiski – vietējais indiešu radža 10. gadsimtā atļāva bēgļiem no Irānas apmesties savā zemē ar noteikumu, ka viņi nemēģinās pievērst savai ticībai citām reliģijām piederīgos un zoroastrieši ir cilvēki, kas svēti ievēro doto vārdu. Otrs iemesls ir ekonomisks – parsu kopiena faktiski ir kļuvusi par vienu no Indijas kastām, uzkrājusi lielu bagātību un vēlas ar to rīkoties tikai pati.

Bet Zaratuštra saņēma atklāsmi par Labo ticību kā par visas cilvēces reliģiju un autoritatīvākā zaratustriešu organizācija – Irānas Mobedu Andžomāns (mobedi – zoroastrisma priesteri, andžomāns – ticīgo kopiena, šajā gadījumā priesteru asambleja) 1991. gadā pieņēma lēmumu, kurā teikts – „mums ir jāizplata sava reliģija un mēs nedrīkstam atraidīt cilvēkus, kuri to vēlas pieņemt”.
Bet arī uzbāzīgs misionārisms mums nav raksturīgs. Atšķirībā no vienas otras reliģijas, mazdajasna nemāca, ka visi citādi ticīgie nokļūs ellē. Pēcnāves tiesā būs svarīga nevis reliģiskā piederība, bet nodzīvotā dzīve…

Lai pieņemtu ticību, jābūt sasniegušam apzinīgu vecumu. Jauniešiem, kas izauguši zaratustriešu ģimenēs par tādu tiek uzskatīts 15 gadu vecums. Pārejošs šķērslis ir dziļš emocionāls pārdzīvojums, depresija, krīzes situācija. Ar vārdu sakot, prasības ir tādas, kā uzsākot jaunu un atbildīgu pasākumu. Cilvēkam jābūt spējīgam nest pilnu atbildību par savu rīcību.

Nākošajam zaratustrietim ir jāzina ticības pamati.
Cildenā ticība ir tradicionāla iniciātiskā reliģija. Tas nozīmē, ka galīgo lēmumu pieņem mobeds, kurš veic uzņemšanas rituālu. Tā būtība ir svētās jostas kušti apjozšana un ticības apliecības Fravaran skaitīšana – Es esmu mazdajasnietis. Apliecinu sevi kā mazdajasnietis, zaratuštrietis, izdaru izvēli un dodu solījumu. Solos Labajai domai ar domu, solos Labajam vārdam ar vārdu, solos Labajam darbam ar darbu. Es apliecinu mazdajasnisko ticību, kura pārtrauc strīdus, pašaizliedzīgo, taisnīgo, kura no esošajām un nākošajām ticībām ir visdižākā, vislabākā, visskaistākā.
Pieņemot Labo ticību cilvēks izsaka gatavību kalpot Ašai – patiesības likumam, atbalstīt ticību un veltīt savu dzīvi labām domām, labiem vārdiem un labiem darbiem, cīņai ar meliem un nezināšanu sevī un savā apkārtnē.
Zoroastriešu svētvietas

Svēta zoroastriešiem ir visa daba, kas pārstāv Dieva laisto pasauli.
Vēsturiski par svētiem netiek uzskatīti tempļi, bet gan svētās ugunis tajos. Tās var tikt pārnestas no vienas vietas uz citu, kā tas arī vajāšanu laikā ir noticis.
Irānā, Jezdas un Kermanas apkārtnē, kur zaratustriešu kopienas pilnībā nav tikuša iznīcinātas, saglabājušās vairākas svētvietas – pir. Ar katru saistās kāds nostāsts, kas parasti vēsta par Sasanīdu karaļnama princeses brīnumaino izglābšanos no arābu okupantiem.
Reliģiskās ceremonijas un svētki
Tās ir saistītas ar kalendāru. Pēc tradicionālā kalendāra gads dalās 12 mēnešos, kas atbilst Saules ceļam zodiakālajos zvaigznājos. Katrā mēnesī ir 30 dienas un vēl 5 papildus dienas gada beigās.

Kad tiek rakstītas šīs rindas rit mazdajasnas 3750.gads.
Jaunais gads sākas ar pavasara saulgriežiem (21. marts). Tie ir lieli svētki – Novruzs (tulk.- jauna diena), kas simbolizē gaismas uzvaru pār tumsu. Tālāk gads dalās 4 gadalaikos, pa 3 mēnešiem katrā.

Pavisam gadā ir 6 lielie svētki – gahambari, kas tiek svētīti par godu kādai no Dieva radībām – debesīm, ūdeņiem, zemei, augiem, dzīvniekiem un cilvēkam.

Kopumā svētku dienu zaratustriešu kalendārā ir daudz, ir svētki katram Ameša Spenta , vēl var minēt Zaratuštras dzimšanas dienu (1. mēneša 6. diena), dvēseļu piemiņas dienu (1. mēneša 19. diena).

Svētkos zaratuštrieši apmeklē uguns templi, piedalās dievkalpojumā – jasna un tad rīko kolektīvu mielastu.

Vēl daži interesanti fakti:

Zoroastrismā ļoti tiek cienīts suns. Tas tiek uzskatīts par otru cienījamāko radību aiz cilvēka, suns pat drīkst piedalīties reliģiskās ceremonijās.

Populārākais pasaules zoroastrietis laikam gan ir Fredijs Merkūrijs, ansambļa ‘’The Queen’’ solists. Viņš nāca no parsiem, īstajā vārdā Faruhs Bulsara.

Kad 20. gs. trīsdesmitajos gados kāds japāņu uzņēmējs nodibināja jaunu autobūves firmu, viņš tās nosaukumam izvēlējās ‘’ kāda sena un varena dieva vārdu’’. Kā sauc šo firmu?
Ahura Mazda (Dievs) (Prof.Farhang Mehr)
Zaratuštra uztvēra Dievu kā neierobežotu laikā un telpā (Jasna 31.8), kā pasaules labdari (Jasna 51.6, 47.3.,6),
kā tīru Gudrības un Patiesības esenci (Jasna 28.2-4, 51.7).

Dievs atklājas cilvēkam tikai caur savām īpašībām un Zaratuštra apraksta neizsakāmo Dievu ētikas terminos.
Zaratuštras Atklāsmē – Gātās Dievs ir Gudrība, Patiesība, Mīlestība, Dievišķā Vara, Pilnība un Mūžība (skat. tālāk
Ameša Spenta).

Viņš ir Gaismu Gaisma un viss labais nāk no Viņa. Viņa atribūti ir tikumiski jēdzieni, izteikti tīrās abstrakcijās. Tos dažreiz mēģina personificēt kā kādus enģeļus, bet tie ir Ahura Mazdas dažādi aspekti.
Šo dievišķo atribūtu atskārta dzīvo katrā cilvēkā un caur tiem cilvēks kā Dieva līdzstrādnieks, ja viņš ir izvēlējies
tāds būt, var sadarboties ar Dievu. Tikai caur šiem atribūtiem ierobežotais cilvēks var aprakstīt neizzināmo un bezgalīgo Dievu.
Centrālie jēdzieni Zaratuštras priekšstatos par Dievu ir labestība, radošums un taisnīgums.

Dieva nosaukums zoroastrismā Ahura Mazda nozīmē abu pasauļu (garīgās un materiālās) Valdnieks. Ahura nozīmē „dzīvība” un Mazda nozīmē „gudrība”.
Tātad Ahura Mazda ir Dzīvības un Gudrības Valdnieks. Gudrība un Patiesība vijas cauri Gātām kā nepārtraukti pavedieni.
Ahuras Mazdas būtību raksturo Viņa seši atribūti. Tos kopā sauc Ameša Spenta (Nemirstīgie Svētie), tie ir kā Ahura Mazdas kvintesence. Katrs no viņiem pārstāv kādu Ahura Mazdas aspektu, bet neviens no tiem nav pats Dievs.
Ahura Mazda ir katrs no tiem un visi kopā, tā ir daudzveidība Vienā (Jasna 28.3, 31.7).

1. Vahišta Mana (jeb Vohu Mana, vohu-labs, vahišta-vislabākais)
Tas ir Kosmiskais Saprāts. Tas ir kā labestīgas gudrības pati būtība (arhetips).
Zaratuštra savā atklāsmē vispirms uztvēra Ahuru Mazdu caur Viņa Gudrības izpausmēm (Jasna 32.8).

Zaratuštra mācīja arī citus cilvēkus izdarīt izvēli starp dažādām idejām ar sava saprāta palīdzību (Jasna 30.2).
Vahišta Mana apzīmē Dieva viszinību un Ahura Mazdas atribūtu hierarhijā ir pirmajā vietā.

2. Aša Vahišta
Aša ir universālā Patiesība un Taisnīgums. Aša ir mūžīgais likums, kas pārvalda Visumu. Tajā saskan dabas likumi ar Dievišķo Likumu.
Aša pārstāv Ahura Mazdas gribu.
Aša tika radīta Ahura Mazdas labvēlīgajā prātā un atribūtu hierarhijā ir otrajā vietā.
Gātās Vahišta Mana un Aša bieži parādās kopā ar Ahuras Mazdas vārdu (daži komentētāji to sauc par Svēto Triādi).
Zaratuštras atklāsmes attīstības procesā atspoguļojas šīs Trijotnes savienotā funkcionēšana.

3. Kšatra Vairja
Tas apzīmē dievišķu varu, spēku, iespaidu.
Tā ir tāda vara, kas veicina mīlestību un iznīcina ienaidu, attīsta harmoniju un aizkavē strīdus, ierosina pazemību un
kavē augstprātību, attīsta taisnīgumu un izslēdz atriebību.

4. Spenta Armaiti
Spenta Armaiti iemieso mīlestību un mieru, norāda uz labvēlīgu attieksmi, pašaizliedzīgu kalpošanu un veltīšanos.
Tā ir došana bez aprēķina un pienākums negaidot atalgojumu.

5. Haurvatat
Tā nozīmē pilnību, viengabalainību, vēlmju trūkumu.

6. Ameretat
Tā nozīmē nemirstību. Tā ir mūžība, nemainīgums, esamība ārpus sākuma un gala.
Dzīvība ir Ahurā Mazdā, kurš nav radīts un neies bojā. Caur Viņu eksistē Visums un tiek uzturēta dzīvība.
Ameretat ir brīva no laika un telpas ierobežojumiem.
Haurvatat un Ameretat bieži tiek minēti kopā, tas nozīmē, ka šie jēdzieni ir saistīti.

Ārpus Ameša Spenta ir cits Ahuras Mazdas aspekts.
Tas ir Spenta Mainju (Dieva Svētais Gars).
Spenta Mainju ir cēlais konstruktīvais, radošais spēks, labestības aktīvā būtība (Jasna 33.1).
Spenta nozīmē arī izaugsmi, attīstību, progresu.
Spenta Mainju simbolizē Dievišķo produktivitāti. Tā ir Ahura Mazdas pašrealizējošā aktivitāte (skat.
Zoroastrianism, Dhalla).
Tā ir enerģija, kas rada Visumu un liek tam evolucionēt. Radīšana ir process, kas notiek pastāvīgi.
Kā atzīmē daži autori, Zaratuštram svētums nozīmē arī tādus jēdzienus, kā pārpilnība, izaugsme, veselība (skat.
The Dawn and Twilight of Zoroastrianism, Zaehner).

Ahura Mazda ir Radītājs. Gātu vārdi, kas to izsaka ir Datar un Tašea.
Pirmais vārds (no saknes da- dot) nozīmē devējs, dāvinātājs(Jasna 43.5, 46.9). Visu svētību dod Dievs un
viss labais nāk no Viņa.
Otrais vārds (no saknes taš- veidot) nozīmē veidotāju, tēlnieku (Jasna 44.5). Šajā nozīmē visa radība ir Dieva
darināta un veidota.
Tātad radība ir došanas un veidošanas kombinācija.
Radīšana nav notikusi „ex nihilo” – no nekā. Radīšana vienmēr ir bijusi Dievā un ar Dievu.

Tātad, Gātu Ahura Mazda ir Absolūts, Pati Pilnība, Visu Garu Gars, Esamības Esence, Pirmcēlonis, Radītājs
(Jasna 44.3), Uzturētājs (Jasna 44.5), LabumaAvots,Saprāts, Patiesība, Taisnīgums, Radošais Spēks,
Mūžīgie Likumi, Nemainīgais, Galīgā Realitāte, Vienīgais, Kurš ir jāpielūdz.

Ahura Mazda ir gan transcendents, gan immanents. Viņš nav persona.
Savā transcendencē Viņš ir bezgalīgi liels un ārpus visa radītā. Viņš ir neatkarīgs no Kosmosa, bet Kosmoss ir
atkarīgs no Viņa. Viņam nav lokalizācijas telpā. Atklāsme, pravietojumi un intuīcija ir saistīti ar Ahura Mazdas transcendenci.
Savā immanencē Viņš izpauž Sevi visā radītajā. Viņš ir klātesošs visur Kosmosā – smilšu graudiņos un augu
sēklās, dzīvnieku pastāvēšanā un cilvēka dvēselē. Viņš ir gan visā radītajā un kopā ar to, gan ārpus un aiz visa radītā. Viņš ir aiz laika un telpas, bet laiks un telpa ir ar Viņu un Viņā. Viss radītais eksistē Dieva klātbūtnē.
Kosmoss nenoslēpj Dievu un nav arī Viņa ķermenis, tomēr Kosmosam ir dvēsele (Jasna 29.1). Tā ir Dieva radošā
spēka izpausme.
Dievs nav persona, tomēr viņam ir personīgas attiecības ar cilvēku. Dievs ir abstrakts, tomēr reāls. Viņš ir tīra monāde, bez antropomorfām pazīmēm.
Antropomorfās idejas Gātās ir retāk sastopamas, nekā citos rakstos (skat. Zoroastrianism and Judaism, George Carter). Nedaudzās atsauces uz dieva visu redzošajām acīm vai atalgojumu dalošajām rokām ir tikai metaforas. Dievam nav veida vai formas, Viņš ir pati Apziņas esence (būtība).

Abpusējas cieņas jūtas, garīgums, līdzdalība cilvēka liktenī – īpašības ar kādām Zaratuštra stādīja cilvēcei priekšā Ahura Mazdu bija kaut kas jauns senajā pasaulē. Tā bija jauna reliģija ar jauniem priekšstatiem. Zaratuštra iepazīstināja ar Dievu kā tikumisko pilnību, kurš ir jāmīl un no kura nav jābaidās. Ahura Mazda ir taisnīgs, bet nav atriebīgs Dievs.
Viņš ir visa labā radītājs un iznīcība nenāk no Viņa. Tas nenozīmē kāda primāra iznīcinātāja eksistenci.
Zoroastriskajā tradīcijā labais un ļaunais nozīmē morālu, bet ne kosmisku duālismu.

Zoroastrismam ir monoteistiskas reliģijas raksturs.
Zaratuštras ticība apliecina vienu visuma Radītāju un Uzturētāju, kurš ir visuzinošs, vienmēr klātesošs un
visspēcīgs.
Viņam nav sākuma, nav beigu. Viņš ir mūžīgs un nemainīgs. Vienīgi Viņš ir pielūgšanas vērts. Viņš radīja Visumu savā
labu vēlošajā prātā (Vahišta Mana), izveidoja to savā apziņā (Daēna), izpauda to caur savu dodošo garu (Spenta Mainju) un sakārtoja to ar savu gribu (Aša) – mūžīgo taisnības un patiesības likumu.
Ahura Mazda radīja cilvēku kā savu līdzstrādnieku ar prāta spējām atšķirt labu no ļauna un strādāt pasaules
attīstības labā. Ahura Mazda atklāja savu mūžīgo likumu pravietim Zaratuštram Gātās. Viņš pasludināja seku likumu, nākošās dzīves realitāti un īstas laimes (Ušta) iespējamību taisnajiem.

Gātu sekotājiem vajadzētu lūgties ar Ašas labajām domām, vārdiem un darbiem, ar Vohu Mana gudrību un ar Armaiti mīlestību un mieru, lai Ahuras Mazdas labu vēlošais gars sniegtu viņiem Haurvatat svētlaimi un Kšatras brīnumaino
spēku saņemt Kosmosa Dvēseles mierinājumu un Nemirstību.

Plašāka informācija:

http://www.bozorgbazgasht.com/

gunkalns@inbox.lv