Atkarībā no rituāla nolūka, tie var būt veikti gan individuāli, gan publiski, gan tikai noteiktu priesteru lokā. Tomēr neatkarīgi no nolūka, tie visi sastāv no sekojošām daļām:
• Rituāla plānošana, sagatavošana
• Dalībnieku sagatavošanās enerģētiski un fiziski
• Fiziskās vietas sagatavošana
• Ierašanās rituāla vietā, sagatavošanās
• Rituāla ievaddaļa
• Rituāla kulminācija, nodoma manifestēšana
• Rituāla nobeigums
• Darbības pēc rituālaRituāla plānošana, sagatavošana

Atkarībā no rituāla nodoma, tiek paredzēts kad tas notiks (saskaņā ar laika un dabas ritmiem), kur tas notiks, kas tajā piedalīsies, kādi enerģētiskie un fiziskie „instrumenti” nepieciešami, kādas darbības nepieciešams iekļaut pašā rituāla norisē.

Nodoms ir veikt rituālas darbības kopējai Latvijas cilvēku un Latvijas zemes vibrāciju paaugstināšanai, to attīrīšanai un stiprināšanai.

Lai šis nodoms realizētos, nepieciešama vairāku saliedētu un spēcīgu Gaismas darbinieku grupu kopdarbība. Tas nozīmē, ka dažādās Latvijas spēka vietās vienlaicīgi notiek nodoma un satura ziņā vienoti rituāli. Šo grupu vadītajiem savstarpēji jāvienojas par rituālu vienotajām darbībām.

Par Pavasara Saulgriežiem priekšlikums ir koncentrēties uz 20.marta saullēkta laiku, kad jāuzsāk vienotā meditācija. Pirms šīs meditācijas ir jāveic vietas sagatavošana un dalībnieku vienotas enerģētiskas telpas izveidošana. Precīzi ko un kā veikt grupu vadītāji savstarpēji vienojas.

Dalībnieku sagatavošanās enerģētiski un fiziski.

Līdz Saulgriežu laikam šī rituāla dalībniekiem un it īpaši vadītājam būtu jābūt attīrījušamies enerģētiski un fiziski. Seno baltu tradīcijās tas ietvēra laiku trīs dienas pirms un trīs dienas pēc Saulgriežu dienas. Šajā laikā parasti pārtika tikai no ūdens un atbilstošām tīrošām tējām, veica attīrīšanos pirtīs, kur izmantoja atbilstošas slotas, tējas, uzlējumus pirts gara uzmešanai. Norādei var teikt, ka ziemā akcentēja skujenieku (kadķis, priede, egle) izmantošanu, vasarā lapu koku slotas un dažādu augu (piemēram, raudeņu, vīgriežu, viršu – kopā ieteicams 9 zāļu tējas) tējas un uzlējumus. Tika izmantotas dažādas zāļu vannas. Vīru slotas skaitījās no ozola, kadiķiem, pīlādža. Sievu slotas no bērza, apses, liepu lapotnēm, no egļu zariem, no ērgļu papardēm. Vecu cilvēku un zīdaiņu slotas no liepas, plūškoka, pīlādža. Un protams, ka šajā laikā jāveic, kā mēs to šajā laikā saucam, dažādas attīrošas meditācijas un tehnikas. Mūsu senči pamatā to darīja esot dabā saullēktu un saulrietu laikā, mazgājoties rasā vai tīravota ūdenī vai plūstošā ūdenī (vasarā), pavadot laiku dabā vienatnē, domās pārskatot nodzīvoto (piedzīvoto, sadzīvoto) un atbrīvojot to, ko nevelējās ņemt līdzi tālāk.
Rituālu vadītājiem šis laiks bija garāks – vismaz nedēļa (9 dienas) pirms Saulgriezu rituāla.

Šajā gatavošanās laikā dalībniekiem jāmācās rituālā lietojamās dainas (var būt gan dziedamas, gan skaitāmas), kustības, ja tādas paredzētas (rotaļu vai deju soļi, kustība pa apli…). Pirms rituāla visiem dalībniekiem ir jāzina gan rituāla norise, gan katra paša darbības, lai rituāla laikā var koncentrēties uz smalko līmeni.

Fiziskās vietas sagatavošana.

Šī ir rituāla vadītāja vai organizētāja atbildība. Iepriekš, vai nu ļaujoties savai intuīcijai vai jau zināmajām tradīcijām, ir jāapzinās kāda fiziska vieta, kur rituālam jānotiek. Tā var būt kāda zināma spēka vieta vai svētvieta vai arī jebkura cita vieta, kas „uzrunā” kā harmoniska un atbilstoša. Kā iemesls vietas izvēlei var būt arī kāds spēka objekts – kāds spēcīgs akmens, avots, kalns, ezers vai upe. Ar šo vietu un tās enerģijām jau savlaicīgi būtu „jārunā”, jāvienojas par rituāla izpildi, jau iepriekš „jāsaredz” rituāla gaita smalkajā plānā.

Pirms rituāla sākuma un dalībnieku ierašanās, vadītājs vēlreiz „runā” ar vietu, aktivizē to, pieaicina atbilstošās enerģijas.

Ierašanās rituāla vietā, sagatavošanās

Ierodoties rituāla vietā, pirms ienākšanas šajā vietā, katram dalībniekam vajadzētu „aprunāties” ar šo vietu – palūgt atļauju ienākt, lūgt atbalstu nodomātā realizēšanai, pateikties par to, ka vieta uzņem un to visu veikt mīlestības gaisotnē. Jo mūsu emocijas, mūsu sajūtas ir enerģija, kas rituāla laikā daudzkārtīgi pastiprinās un ir mūsu nodoma izpildes radīšanas sastāvdaļa. Kā pateicību vietai var ko ziedot. Rituāla vadītājs var ieteikt ko un kur ziedot. Galvenais lai viss notiek no tīras sirds.
Pirms rituāla ieteicams veikt dalībnieku enerģētisko attīrīšanu. Piemēram, senajos lielajos rituālos tika izmantoti uguns vārti, kuri varēja būt vairāki.

Rituāla vadītājs var attīrīt katru individuāli pirms ieiešanas rituālajās vietā.

Ja rituālā paredzēts izmantot ugunskuru vai altāri (vai svētakmeni), tad arī to visu rituāla vadītājs sagatavo pirms rituāla dalībnieku ierašanās. Ja grupa jau ir ar ilgstošu kopā darbošanās pieredzi, tad šīs darbības var veikt kopā.

Ja vietu gatavo rituāla vadītājs vienatnē, tad pirms dalībnieku ienākšanas rituālajā vietā, viņš jau ir uzaicinājis atbilstošās enerģijas un vietu iekustinājis jeb sagatavojis darbam.

Rituāla ievaddaļa

Ievaddaļā rituāla vadītājs iesaista dalībniekus vienotā enerģētiskā laukā, savieno tos ar vietas enerģētiku (arī pirmelementi, debesu virzieni utt.), savieno ar Zemes mātes un Kosmosa enerģijām. Šim nolūkam ļoti labi ir izmantot atbilstošas dainas – gan Dieva, gan Saules (labi būtu 3). Rituāla sākumā visi atkārto rituāla nodomu. Pastiprināt var ar kustību aplī (pa Saulei), ar ugunskura aizdedzināšanu, vai kāda cita sakrālā objekta aktivizēšanu.

Rituāla kulminācija, nodoma manifestēšana

Kad visas nodomātās enerģijas ir pieaicinātas, iekustinātas, kad dalībnieku grupa darbojas kā vienots veselums, tad vēlreiz atkārto rituāla nodomu – labāk balsī un visi kopā. Tad veic kopīgi saskaņoto meditāciju, kurā ir iekļauta savienošanās ar lecošās Saules enerģiju . Kādu brīdi pavada klusumā un stāvot, ļaujot visam iedarboties, notikt, ļaujoties savām izjūtām par to. Pēc tam var nodziedāt nostiprinošas dainas (labi atkal 3).

Rituāla nobeigums

Kad nodoms ir „nostiprināts”, tad seko šo enerģiju „laišana pasaulē”. Atkal dzied atbilstošas dainas (atkal labi 3) un aplis kustās pret Sauli. Dainas var būt gan par izplešanos, gan pateicības dainas. Beigās gan dalībnieki, gan vadītājs pateicas viens otram. Vadītājs pateicas (kopā ar dalībniekiem) pieaicinātajām enerģijām, vietai, spēka objektiem utt. Viss dziļā mīlestībā un pateicībā.

Darbības pēc rituāla

Šo visu var nostiprināt fiziskajā pasaulē ar latviešiem tradicionālo kopmielastu. Rituālajā vietā gan tas varētu būt tikai simbolisks (varbūt ar rudzu maizes gabaliņu, medu un avota ūdeni). Izejot no rituāla vietas atkal pateicamies vietai. Lielais kopmielasts, ja ir sajūta, ka tādu vajag, var notikt kādā citā vietā.

Lai izdodas!!!