Nodarbojoties ar dziedniecību, nereti nākas sastapties ar šo pēdējā gadsimta populāro sērgu. Kas tam visam pamatā ir dzinulis vēža šūnu veidošanai un cilvēka imūnās sistēmas nespējai tai darboties pretī?Situācija vienkārša līdz absurdam. Pēdējā gadsimta evolūcijas laikā cilvēku ģenētika tika pamatīgi izkropļota, kā rezultātā arī tendence uz imūnās sistēmas aizsarg spēju pavājināšanos.

Visam pamatā ir piesārņotā vide, kurā dzīvo cilvēks un pārmērīgā urbanizācija lielpilsētās, kur šī situācija ir vēl dramatiskāka nekā lauku apvidos. Piesārņojuma galvenie avoti ir uzturs, ūdens un gaiss. Lielā mērā šos negatīvos faktorus pastiprina patogēnās zonas cilvēka ilgstošās uzturēšanās vietās, nepareizs uzturs, dzīves veids un kaitīgi ieradumi. Sasummējot šos negatīvos faktorus kopā, pat pilnīgi vesels cilvēks pēc kāda laika perioda zaudē spēju aizsargāties pret ģenētiski mantotām slimībām, kuras tās ir katram.

Veicot pacientu diagnostiku pēc to karmas, ir iespējams diagnoscēt konkrētā indivīda ģenētisko mantojumu, un ne tikai. Ir iespēja pēc pacienta karmas veikt tā ģenētisko analīzes situāciju uz konkrēto brīdi, kā arī prognozēt diezgan precīzu situāciju tuvākā perspektīvā.

Ko tas nozīmē?

Pēc cilvēka karmas var ļoti agrīnā vecumā, pat no dažu mēnešu vai gadu vecam bērnam noteikt ģenētisko krīžu ciklu, kurš periodiski atkārtojas tā visu bioloģisko mūžu. Šis ģenētiskais krīzes cikls ir ļoti atšķirīgs dažādiem indivīdiem, tāpat kā to ģenētika. No savas dziednieka prakses varu informēt par sekojošo.

Savlaicīgi veicot sava ģenētikas mantojuma noskaidrošanu, apzinot šos ģenētiskos krīzes ciklus, veicot regulārus profilakses pasākumus, iespējams visu savu laicīgo dzīvi izvairīties no ģenētiski mantoto slimību ietekmes.

Kā to izdarīt?

Valsts līmenī cilvēka genoma datu bāze tās iedzīvotājiem būtu ļoti nepieciešama programma, lai savlaicīgi veiktu profilaksi arī onkoloģiskām saslimšanām, bet arī daudzām citām. Ir bijuši dziednieka praksē gadījumi, kad mazam bērnam līdz gadam ir piesārņots organisms ar toksīniem un citiem sarežģītiem ķīmiskiem savienojumiem.

Nesasniedzot pat gada vecumu, šādam bērnam jāveic organisma detoksikācija. Tad rodas jautājums, to ko mēs lietojam uzturā ir „uzturs” vai inde? Uzturs ir tas bāzes elements, kurš jau sagrauj imūno sistēmu no zīdaiņa vecuma, līdz ar to izkropļojot ģenētiku un to nodod nākamām paaudzēm, kas šodien ir civilizācijas „evolūcijas” sekas un onkoloģijas pamatā.

Strādājot ar katru pacientu individuāli, ir iespējams ģenētiski mantotās slimības nobremzēt un no tām sekmīgi izvairīties, ja tiek ievēroti dziednieka ļoti strikti noteiktie profilakses vai dziedināšanas etapi. Pirmām kārtām, pēc karmiskās diagnostikas ir obligāti jāveic biokorekcija, kā arī organisma attīrīšana no sārņiem jeb detoksikācija. Nākamais etaps ir ģenētikas optimizācija jeb stabilizācija, kā arī tās veikšana turpmākajā dzīves periodā, stingri ievērojot savu individuālo ģenētisko krīzes ciklu, tādā veidā nostiprinot savas imūnās sistēmas aizsarg spējas.