Maikls Ņūtons “Dvēseļu ceļojums”, Maikls Ņūtons “Dvēseļu liktenis” (tulkotas latviski)

Ja kāds šīs grāmatas ir lasījis – atsaucaties! Man gan vēl nav gadījies tādu satikt, bet ļoti ceru.

Mani pārsteidza tas, ka grāmatās izlasīju to, par ko sen jau biju nojautusi. Bet te – viss aprakstīts sīki, detaļās. Man būtu interesanti uzzināt, ko es pati esmu darījusi savās iepriekšējās dzīvēs, un kādas tam tagad ir sekas. Kādas mācības man šajā dzīvē ir jāapgūst?Fiziķi runā par to pašu. Makss Planks, vācu fiziķis, kvantu mehānikas pamatlicējs, Nobela prēmijas laureāts (1918): “Pēc veiktajiem atoma uzbūves pētījumiem varu teikt: tā nav tikai matērija. Matērija rodas un pastāv tikai ar to spēku, kas iesvārsta atoma daļiņas un satur tās kopā kā miniatūru Saules sistēmu. Patiesa un īsta ir nevis acīmredzamā, taču īslaicīgi pastāvošā matērija (jo matērija bez gara vispār nepastāv), bet gan neredzamais, nemirstīgais gars.”

Atzīšos, Maikla Ņūtona grāmatas mani krietni nomierināja: ja kas neizdosies šajā dzīvē, mēģināšu nākamajās.
Šai saulē, šai zemē
Viesiem vien padzīvoju;
Viņa saule, viņa zeme –
Tā visam mūžiņam.

Kā no grāmatām sapratu, tad cilvēks un visa dzīvā (varbūt arī nedzīvā?) daba satāv vismaz no 2 lietām: Dvēseles un ķermeņa – dvēsele ieiet dzimstošā cilvēciņa prātā un abi kopā kļūst par 1 personu, kurai piemīt gan dvēseles prāts, gan ķermeņa prāts. Vai tos var atšķirt? Un kā?

Tagad man ir interesanti, kā Dr. Ņūtona zināšanas saistās ar iepriekš lasīto, piemēram, ar 1935. g. izdoto E. Baloža grāmatu “Kosmosofija”. Abas grāmatas runā par aurām un to krāsu.
Dr. Ņūtons nošķir dvēselisko (nemateriālo) krāsu auru no cilvēciskās, t. i. no tās, ko redz cilvēki ar īpašām spējām. Fiziskā vidē tās pašas dvēseles enerģijas frekvence ir mainīta. Starp dvēseles prātu un mūsu ķermeni pastāv savstarpēja saistība, bet fiziskā un garīgā veselība ir galvenās cilvēka auras noteicējas. Dr. Ņūtons pats neredz cilvēku auras, to krāsu skaidrojumus viņš grāmatā neapskata. Tomēr, tā kā zināma saistība starp šīm krāsām tomēr pastāv, tad intereses pēc varam salīdzināt abās grāmatās rakstīto.

Maikls Ņūtons “Dvēseļu liktenis”, 2008., 230. lpp. (DL);
E. Balodis “Kosmosofija”, 1935., 27.–30. lpp. (Kosmosofija).

DL – “Melnā krāsa ir … negatīvā dvēseles enerģija”;
Kosmosofija – “Melnā aura ir … intuitīvās izjūtas enerģija”

DL – “Baltā krāsa: šķīstība, skaidrība, nemierīgums.”;
Kosmosofija – “Baltā aura izpauž spēku. Visur, kur producējama spēka izplūsme, piespiešanās, centība, tur izstarojas ugunīgi balta gaisma.”

DL – “Zilā krāsa: zināšanas, piedošana, atklāsme”;
Kosmosofija – “Zilā aura ir piekļāvības, padevības, paklausības, dievināšanas un pielūgšanas izjūtu izteiksme…”

utt.

Un vēl 1935. g. publicētajā E. Baloža grāmatā izlasīju vēl ko:

“Kas gan dzen publicēt šo tik nepabeigto, darbu?
Uz to spiež briesmas, kas draud mūsu tēvzemei. Dažu daimonisko egregoru cīņa savā starpā sakaudzējusi tikdaudz melnas auras mūsu tuvumā, ka tā izskatās itkā tumšs valnis… Kā tieši izpaudīsies šī parādība psīchiskas depresijas, dabas katastrofas, polītisko sarežģījumu veidā, vai citādi, – nav nosakāms…
Daugava vaid, Staburags raud, senču gari veļu valstī kaujas ar spokiem, jo bargiem. Tāda ir Tagadne!”

Ko jūs par to visu sakāt?