Diskusija, kas izvērtas par un ap krija jogas aicinājumu un arī vēlāk, bija gana interesanta, lai padalītos nelielās pārdomās.
Vispirms par minēto tautas dziesmu. Tās neliela analīze kalpos turpmākās sarunas virzībai.
Mīļās Māras pagalmā
Trīs sudraba avotiņi
Vienā dzēra raibas govis,
Otrā bēri kumeliņi,
Tai trešā(i) avotā(i)
Mīļā Māra mazgājās. Var tikai apbrīnot, kā šajās sešās rindās simboliski atainota būtībā visa pasaules uzbūve.
Māra, kā zināms, ir mūsu materiālās pasaules aizgādne. Viņas pagalmā tad nu arī notiek dažādas lietas.
Raibās govis šajā gadījumā attēlo vielisko izpausto matēriju. Govis tāpēc, ka govs ir pieaudzis = gatavs = izpaudies dzīvnieks. Govs dod pienu, ar ko barojas citas vieliskās būtnes, arī cilvēks. Raibas tāpēc, ka izpaustā materiālā pasaule ir krāsaina, mainīga un nepastāvīga.
Bērie kumeliņi attēlo pasauli, kas atrodas pakāpē pirms mūsu izpaustās materiālās pasaules domformu un pirmtēlu pasauli. Tāpēc tie ir kumeliņi nepieauguši, vēl neizpaudušies jauni dzīvnieciņi. Tie ir vienā krāsā, tie ir bēri. Tajā pasaulē nav tiešās redzes sniegtās krāsainības. Jā, arī domforma lai arī smalka – ir matērija un tāpēc tai ir tiesības atrasties Māras pārvaldījumā.
Ir dziļa loģika tajā, ka neizpaustās pasaules stāvoklis ir simbolizēts ar kumeliņiem, bet izpaustais ar citu dzīvnieku – govīm, nevis ar zirgiem, kam it kā vajadzētu izaugt no kumeliņiem. Izpaustajā pasaulē mēs sastopamies ar neizpaustās pasaules izpaudumu kopsakarībām, kad divi reiz divi var būt kaut kas cits nekā tikai četri. Vienlaicīgi izpaužoties dažādām lietām, mēs varam iegūt kaut ko vairāk nekā tikai šo manifestāciju aritmētisku summu. Piemēram, saliekot kopā četrus nogriežņus, var iegūt četrstūri. Un četrstūris jau ir kaut kas cits nekā tikai kopā saskaitīti četri nogriežņi. Neizpaustās pasaules elementi (minētie atsevišķie nogriežņi; Dainā kumeliņi kā pieradināti mājdzīvnieki) ietilpst arī manifestējumā (nogriežņi kā četrstūra sastāvdaļas, govs arī kā pieradināts mājdzīvnieks), tomēr izpaudušies tie savstarpēji mijiedarbojoties var saveidot kaut ko kvalitatīvi citu (tiek iegūts četrstūris; kumeliņš izpaustā stāvoklī zirga vietā pārvēršas par govi).
Ļoti zīmīgas ir nākošās rindas.
Govis un kumeliņi dzer no avotiem, tiem ir vajadzīgs veidojošs un uzturošs spēks. Māra nedzer, Māra mazgājas. Mārai šāds uzturošs spēks nav vajadzīgs, jo Māra mazgājas = ir iemirkusi trešajā avotā, kas nav nekas cits kā Absolūts vai Dievs. Mazgāšanās mitoloģijā arī simbolizē radīšanas procesu. Māra ir viens no Dieva aspektiem. Tāpat kā Laima, tāpat kā Pērkons.
Šīs tautas dziesmas skaidrojumā var iet vēl dziļāk. Ne velti avotiņi ir sudraba. Ne velti par simboliem izvēlēti dzīvnieki. Ne velti Māra ir mīļa. Ne velti ir minēts pagalms. Ejot dziļāk, var vēl atklāt interesantas lietas un kopsakarības. Taču pārdomu izklāsts nav iecerēts tikai par konkrēto tautas dziesmu. Iepriekš aprakstītais bija tikai ieskice procesam, kas ļoti saistīts ar tautas dziesmā attēloto.
Vārdi nes sevī vēstījumu. Lai cik paradoksāli tas neizklausītos, bet jo dižāks ir vēstījums, jo neizpaustākā stāvoklī tas atrodas tad, kad izteikts vārdos. Jā, tas tur vārdos ir, taču lai vēstījumu priekš sevis izpaustu, ir jāņem talkā sirds. Te nu ir jautājums, cik katram sirds ir gatava piedalīties. Ja sirds ir gatava un piedalās, vēstījums atsedzas slāni pa slānim. Un tad notiek tās pašas lietas, kas jau bija aprakstītas kad šie atsevišķie vēstījuma ķieģelīši lasītājam izpaužas (atsedzās), tie kopā var saveidot kaut ko jau pavisam kvalitatīvi citu, tas ir daudz vairāk nekā tikai ķieģelīšu kopsumma. Eh!!! Tad var pat aizrauties elpa!
Te mēs nonākam pie pirmās pārdomājamās tēmas.
Vai mums pietiek zināšanu par latviešu Dainām, lai izprastu tās?
Viedokļi var būt dažādi, izteikšu savējo mums ir pazuduši jau tik daudz ķieģelīšu, ka nespējam vairs visu salikt kopā. Diemžēl, esam jau praktiski tik tālu, ka faktiski tikai citu mācību studēšana mums ļauj nonākt pie savējās.
Teikto ilustrēšu ar piemēru:
Sper, Pērkon(i) avotā
Līdz pašam(i) dibenam;
Tur noslīka Saules meitas
Zelta kannas mazgādamas.
Šīs Dainas vēstījums reizē ir vienkāršs un reizē ļoti dziļš. Tas ir dižens!
Uzdrošinos apgalvot, ka bez austrumu zināšanām, šim vēstījumam vairs nav iespējams piekļūt (tikai priecāšos, ja kāds no Dievturiem šo apgalvojumu konstruktīvi apgāzīs)
Otra lieta, ko uzdrošinos apgalvot, gan jau ka izsaucot uz sevi sašutuma vētru citu zināšanu neizmantošana, lai piekļūtu savējām, ir tas pats garīgais mankurtisms. Salīdzinājumam mums ir pagrabs, pagrabā ir milzīgas bagātības, bet atslēga ir pazaudēta. Kaimiņiem atslēgas ir, tās der arī mūsu pagrabam, taču mēs no kaimiņa atslēgas atsakāmies ņemt. Tā vietā mēs tikai lepojamies ar savu bagātību, kurai reāli klāt netiekam. Reāli mums tās nav un mēs no tās atsakāmies kaut arī skaļi apgalvojam pretējo.
Māra Zālīte savā pētījumā Pilna Māras istabiņa jeb tautasdziesmu Māras meklējumos situāciju tēlaini salīdzina ar mamuta atrašanu ziemeļos. Kā zināms, ziemeļos izdodas atrast lieliski iekonservējušos veselus mamutus. Attiecinot to uz tautas dziesmām, Māra Zālīte saka:
mūsu dainu mītiskais slānis gan nav saglabājis visu mamutu (ide. pirmtautas mītiskos priekšstatus), bet nozīmīgas mamuta ķermeņa daļas gan. Restaurēt to var (nu, to mamutu), tikai salīdzinot ar citur izraktajām mamutdaļām.
Pievērsiet uzmanību tikai salīdzinot ar citur izraktajām mamutdaļām mēs varam mēģināt restaurēt to, kas bija sākumā.
Dogmatisms cita starpā ir ieciklēšanās noteiktās robežās, atsakoties pieņemt jebko, kas atrodas ārpusē. Bet ārpusē ir daudz labu lietu. Un no šīm lietām kā no pužļa gabaliņiem var salikt kopā sapratnes attēlu. Un iegūto attēlu izmantot kā atslēgu. Un nonākt pie lieliskiem kopsakarību atklājumiem, kad eh!!! atkal aizraujas elpa!
Interesanta lieta mani vērojumi rāda, ka cilvēki, kas meklējuši ārpusē, tik un tā atgriežas pie tautas gara mantām. Atgriežas jaunā kvalitātē un zinošāki. Un turpina meklēt. Gan tautas gara mantās, gan arī ārpusē, atrodot arvien jaunas atslēgas.
Otrā pārdomājamā tēma. Pavisam īsa, jo par to ir jau vairākkārt runāts.
Sak pie velna tās govis tautas dziesmā, kad Latvijā zemnieki nīkst ārā! Ir globālākas lietas, ko glābt un par ko domāt!
Protams, arī tas ir Īstenības aspekts. Situācija Latvijā ir tāda, kāda tā ir. Taču mēs paši piedalījāmies šis situācijas veidošanā gan pie vēlēšanu urnām, gan referendumos, kuros ņēmām dalību uzskatāmi kūtri. Šī situācija arī nemainīsies, ja nemainīsies ikviens. Tas, savukārt, atkarīgs no katra paša. Savukārt, lai ikviens mainītos, katram nepieciešamas zināšanas, sapratne un iekšēja nepieciešamība mainīties. Te nu sapratne gan par raibajām govīm, gan par nenoslīkšanu zelta kannas mazgājot, var lieliski palīdzēt. Galu galā, cilvēka ceļš pie sevis ir un paliek kā vadmotīvs jebkuros apstākļos.
Mainoties cilvēku apziņai (lasi bēro kumeliņu pasaulei), var notikt lieliskas lietas, jo, kā jau mēs minējām, starp pasaulēm nestrādā matemātika, kad 2 x 2 =4. Var sanāk kaut kas cits un daudz, daudz vairāk. Taču – tikai no katra atsevišķā atkarīgs kā mums būs visiem kopā.