Ir skaidrs, ka katrā dziedināšanā ir jābūt kādam spēkam. Ja dziedinātājs nepazīst šo Spēku, kas darbojas dziedinādams, ja viņš nezina, kas tas pašos pamatos ir, no kurienes tas iziet un kādā veidā darbojas, tad ir ārkārtīgi muļķīgi sevi apzīmēt par dziednieku, nepazīstot Spēku, ar kuru pats tik vieglprātīgi apietas. Saki Man, vai tu ietu pie ārsta un pakļautu sevi viņa terapijai, par kuras spēku un iedarbības veidu tas nemaz nebūtu mācījies un zinātu tikai tās nosaukumu un spēju parasti ārstēt. Droši, tu neietu!Tad nu pieraksti, ko jūs vēlaties zināt par jauno dziedniecības vilni un īpaši par reiki. Jau tūlīt Es jums saku, ka katrs, kas sevi sauc par dziednieku un dziedina par samaksu, paliek Man mūžīgi svešs. Manās acīs ir ļauni un vēlreiz ļauni, ja kalpot vēlas vienīgi smagāka naudas maka dēļ. Tādā veidā tiek pakalpots gan, augstprātībai , un liela nauda augstprātīgo dara vēl augstprātīgāku.
Jo, kas kalpo naudai un kam tā pieder, tas ir līdzīgs badainai hiēnai, kas iekožas maitā un nelaiž to vairs vaļā, vienalga, kas arī apkārt notiktu.
Visos laikos nauda ir bijusi tā, kas audzina cilvēkos augstprātību, un tādēļ, lai ikviens pūlas savas acis atraut no tās, tas ir savas sirds acis, kuras ne kā matērijas acis var palikt ar savu mīlestību pielīmējušās pie tās.
Protams, Manā kārtībā ir par darbu saņemt atbilstošu algu, jo tas veicina labo un patieso, un Es nesaku, ka kalpošana nebūtu jāapmaksā. Nauda patiesībā ir pat skola, kura it piemērotā veidā var jums mācīt pareizu došanu un ņemšanu. Bet naudai pieķērušos dziednieku reiz visa viņa saraustā nauda pametīs nelaimē, jo šādi materializētu dvēseli nauda nemūžam nevar vest uz labklājību. Jā, Es jums saku, ka dziednieks, kas uz savas saraustās kaudzes sēž nāves slims, kādu dienu nolādēs to, un viņa dvēseles atlabšanas pirmajam solim būs jābūt sirds acs atraušanai no naudas.
Nu pietiek par naudu, tikai te vēl ir jāpiemetina, ka tieši tie, kuri sevi nolamā par lielākajiem dziedniekiem, parasti ir tie, kas jo sevišķi mīl naudu un to rauš. Jā, Es saku, nolamā, jo šāds slavas bagāts dziednieks, kas Mani ir pilnīgi un galīgi aizmirsis, dzīvo tādā iedomībā, kas iet pāri visām robežām. Jo Mūžībā tikai viens vairs būs Dziednieks, un droši, ne vairs kādas vārgais cilvēks, kurš domā, ka tiek izmantots par attiecīgu nenokaulējamu cenu un ārīgā pasaules izlabošanas iedomā naudaskāri iet no viena slimnieka pie cita. To Es saku par šodienas iepriekš aprakstītā veida dziedniekiem, kuriem Es pieskaitu arī tā veida jūsu ārstus un terapeitus. Ja šeit kāds no viņiem arī gribētu asi izrauties, tad Es viņu tomēr noķeru tieši tur, kur viņš atrodas. Sevi jūs spējat gan mānīt un ieskaidrot sev melus, taču ar Mani jums tas neizdosies nekad.
Tālāk Es saku jums, ka nevienam tā saucamajam dziedniekam, kas nepazīst Mani, nebūtu labi piesavināties šo skaisti skanošo titulu, jo tas nepazīst Avotu un Izejas Punktu, no kura izplūst visa labklājība un veselība. Kā lai kāds ir dziednieks, ja viņš neatzīst, ka vienīgi Es esmu vienīgā un mūžīgā un pilnīgā Labklājība un līdz ar to arī Dziednieks? Jā, nu jums lēnām atveras acis un jūs sākat ieskatīt, cik ļoti slikti ir ar jūsu visa veida dziedniekiem, kas grib aplaimot cilvēci (vai sevi ar pilnu bankas kontu) ar jaunām dziedināšanas mācībām.
Dziedināt viņi grib gan, bet, ja kāds tiem uzprasa, kā viņi attiecas pret Jēzu (uz jautājumu par Dievu viņi bieži vēl dod visai eiforiskas atbildes), tad uzreiz atklājas pirmais āķis, tad visbiežāk dzird: Ak, no tā es neko nevaru paturēt savai dzīvei, man nav ko iesākt ar cilvēku, kas runā tikai par grēku, kā to ir darījis Jēzus, ja Viņš vispār ir eksistējis, kā tas ir aprakstīts Rakstos.
Es tev saku: Dziednieki viņi var būt un ļaut sev skūpstīt rokas un kājas, bet Mani kā vienīgo Dziednieku tie noliedz bez apstājas tikai tādēļ, ka tiem nepatīk Mani Vārdi par grēku. Šis priekšvārds attiecas uz visām karstiem vārdiem sludinātajām jaunajām dvēseles dziedināšanas metodēm, lai gan, ciešāk apskatot, tajās nav atrodams pārāk daudz veselības.
Cik labprāt mūsdienu dziednieku lobiji greznojas ar budismu, kurš patiesībā ir kļuvis tiem tikai par spīdošu ārpuses pulējumu, jo šī vēsts taču runā par pašaizliedzību un par pazemību, par neziņas pārvarēšanu un par kaislību pārvarēšanu, un līdz ar tām arī par pasaules pārvarēšanu, jo tikai pasaules lietas ir spējīgas izsaukt un attīstīt kaislības. Budisms taču māca dzīvot visā pieticībā un pazemībā. Naudas un labumu raušana vai sevis kā dziednieka cildinātlikšana ar varenu vēzienu nolīdzina gar zemi laimi būt noderīgam. Saki Man, kādi augļi tad var rasties no šādas darbības?
Runājot par Reiki, apskatīsim vispirms viņu labprāt pielietoto izteicienu tas dziedina.
Kas ir tas tas? Vai pats cilvēks? Vai Universs? Kas gan tajā būtu spējīgs dziedināt? Vai zvaigznes? Vai plašā telpa? Kas gan būtu spējīgs cilvēkā dziedināt? Vai izzslavētās dziedinošās rokas?
Es dzirdu: Labā, universālā enerģija!
Ko jūs saprotat ar labo universālo enerģiju? Saprātīgam cilvēkam būtu taču vispirms jājautā ko tu, brāli, saproti ar vārdiem labs un universāls? Un tālāk ko tu saproti ar vārdu enerģija, jo taču abi šie vārdu savienojumi neizsaka praktiski neko, jo ne vienu, ne otru tu nespēj ne redzēt, ne ar rokām taustīt, jā, to labo universālo enerģiju tu nespēj pat ar vārdiem aprakstīt no kurienes tā nāk, uz kurieni iet, kā tieši un caur ko tā iedarbojas.
Redziet, te nesanāk nekas; aiz jūsu izplūdušā tas ir jābūt kam vairāk, tur ir jābūt kaut kam, kas veselam cilvēka saprātam var būt pieņemams un atzīstams kā dziedināšanas Avots un Cēlonis. Tagad varbūt kāds gaišs gars teiks: Tas Dziedinātājs ir Dievs. Šādi spriedošs cilvēks būs lietai pienācis jau būtiski tuvāk, nekā iepriekšējie atbildētāji. Bet, ja Es viņam jautāšu kas tad ir Dievs un kā Viņš dziedina? tad arī viņam, īpaši jautājuma otrā daļa, izsauks drebuļus. Kā atbildi visbiežāk Es sadzirdētu: Dievs ir lielā kosmiskā Visvarenība, bezgalīgais Spēks, kas ir radījis visu. Kā Viņš dziedina, to cilvēka gars nevar aptvert, jo Dievs ir bezgalīgs, neizmērojams, un tāpēc Viņa dziedināšanu nevar aptvert.
Tā arī šoreiz mēs nebūsim nonākuši skaidrībā, kas tas tas īsti ir. Ir skaidrs, ka katrā dziedināšanā ir jābūt kādam spēkam. Ja dziedinātājs nepazīst šo Spēku, kas darbojas dziedinādams, ja viņš nezina, kas tas pašos pamatos ir, no kurienes tas iziet un kādā veidā darbojas, tad ir ārkārtīgi muļķīgi sevi apzīmēt par dziednieku, nepazīstot Spēku, ar kuru pats tik vieglprātīgi apietas.
Saki Man, vai tu ietu pie ārsta un pakļautu sevi viņa terapijai, par kuras spēku un iedarbības veidu tas nemaz nebūtu mācījies un zinātu tikai tās nosaukumu un spēju parasti ārstēt. Droši, tu neietu!
Un, pat ja kāds to darītu, vai tas slavētu šo traki nesaprātīgo ārstu par viņa dziedināšanas mākslu, kuras spēki viņam ir galīgi nepazīstami un nesaprotami?
Tādam ārstam haltūristam, kā jūs sakāt, kas izliek jūs šo spēku (lai arī dziedinošo, tomēr tie ir spēki, kuri grib, lai tiktu pazīti, lai tie nepārvērstos neveselības spēkos) patvaļai, nopietni negribētu neuzticēties neviens kārtīgi domājošs cilvēks.
Tagad iesim pie kāda vēl saprotošāka cilvēka, kas Man saka: Tā ir Dieva Mīlestība, kas dziedina! Redziet, šis ir jau uz laba ceļa, taču, lai arī viņu pārbaudītu, Es uzstādīšu arī viņam jautājumu: Kas ir Dieva Mīlestība un kādā veidā tā dziedina?
Lielākoties te sāk ķerties arī viņam, jo formulā Dieva Mīlestība esot tāda Vara, kuru vārgais cilvēka gars nespēs izmērīt visā Mūžībā. Bet tikai mazliet pacietības vēl, kopīgi mēs atradīsim pareizo atbildi. Nu Es saku, ka Mana Mīlestība vienlaicīgi ir arī Mana Griba. Jūs uzlūkojat Mani un tad jautājat: Bet Dieva Griba ir tieši tikpat neizmērojama un neaptverama kā Dieva Mīlestība!
Taču, kas reiz sāk tā jautāt, jau ir ceļā uz gaismu. Tad sekojiet Man tagad uzticīgi, un mēs atradīsim arī visu atlikušo. Kas ir Dieva Griba un kā es lai zinu, vai es rīkošos atbilstoši Viņa Gribai? , tu jautā.
Tagad saņemiet vispietiekamāko atbildi: Mana Griba var būt tikai no labā un patiesā, un ko tas nozīmē un kā jūs varētu izpildīt Dieva Gribu, kas ir Mīlestība, to Es nācu reiz jums mācīt kā Cilvēks, izsmeļoši jūs pamācīdams un vadīdams, dodams jums par to Gaismu ar mūžīgiem Dzīvības Vārdiem, pamācīdams, ka jūs esat Tēva bērni un, ka jums ir jākļūst vienam ar Viņa mūžīgi labo Gribu, lai varētu ieiet dārgākajā svētlaimībā uz mūžību mūžībām.
Bet kas paliek no tāda dziednieka, jā, kas viņš tāds ir, ja viņš nezina, ko iesākt ar Mani, Jēzu, Visa Tēvu, kas bija, ir un būs, ar Cilvēka Dēlu, jūsu bezgala lielo Dievu, kas Pats no Savas augstākās Augstības ir nācis pie jums zemākajos Zemes putekļos kā Cilvēks?
Patiesi, arī Es nezinu, ko ieteikt tādam. Es esmu jums, bērniem, taču devis Mācību, kas ir tik tīra un skaidra, kā Saule pusdienā. Es dziedināju paralītiķus, izsitumainos, aklos, kurlos, apsēstos. Es sacīju: Uzlieciet Manā Vārdā slimajiem rokas. Es uzdevu jums: Dariet aklos redzīgus, paralizētos kustīgus, kurlos dzirdošus, izdzeniet dēmonus, taču kas no jums izpilda uzdevumu, par kuru liecina jūsu Bībeles? Vai lielās pasaules baznīcas? Vai ārsti un citi dziednieki? Jā vai varbūt jūs visi, dažādu stāvokļu bērni?
Bez Manis, Mani mīļie, jūs nevarat būt dziednieki ne Reiki, ne kādā citā veidā. Vieni tic Man, bet nepilda Manis uzdoto uzdevumu, citi negrib ar Mani ielaisties nekādās darīšanās, lai tiem nevajadzētu tikt skaidrībā ar tiem tik netīkamo grēka jautājumu, bet neskatoties uz to, viņi ir un paliek grēcinieki, kurus tomēr Es bezgalīgi mīlu, jo tie ir Mani bērniņi, kurus Es sūtu Zemes skolā, lai tie kļūtu kārtīgi un taisni, kā Es tiem esmu ceļu ārā no grēka spoguļskaidri mācījis un priekšā nodzīvojis.
Ja jūs gribat būt dziednieki, jūs nevarat Man paiet garām, bet, ja jūs izvairīsieties no Manis, jūs būsiet nekas vairāk, kā tikai muldoši un tarkšķoši galma nerri, caur kuriem Es dziedinu tikai tad, ja tas nāk par labu nabaga un meklējošu slimnieku dievbijībai, ja tas ļauj tiem tagad piedzīvot Manu dziedināšanu šādos gadījumos Es pielietoju kādus no šiem dziedniekiem. Taču nekad jūs neesat meistari ar dziedinošām rokām, jo dziedinu Es, kad Es gribu un kad tas nāk par labu kāda Mana bērna dvēseles labumam, lai arī reizumis caur tiem, kas kā dziedinātāju godina tikai kosmosu.
Taču no tiem, kas ar izdziedināšanas solījumiem pulcē ap sevi slimniekus tikai sava naudasmaka papildināšanas dēļ, Es novēršu savu seju. No tiem neviens nekad nepiedzīvos dziedināšanas, jo Es šādiem dziednieknetikļiem viņu augstprātību vēl vairāk nebarošu.
Dziednieku starpā allaž mēdz būt melnās aitas, taču tāpat tur ir arī daudz cēlu sirdscilvēku, kuri, protams, nepieder šai ļaunajai kategorijai. Tomēr ikvienam, kas grib dziedināt, reiz pienāk laiks padomāt par dziedināšanu, par tās Cēloni un dziedinošā Spēka Avotu.
Kalpojoša sirds, kas, mīlestības pilna, grib kaut ko dot savam līdzcilvēkam, ir Man tīkama vienmēr, tikai tai ir jāatzīst, ka vienīgi Es esmu Tas, kas varu slimai dvēselei iedvest jaunu gara un dvēseles spēku. Ja jūs Mani būsiet iekļāvušu savā darbībā, savā dzīvē, tad jūs vienmēr pavadīs Mana Svētība visā, ko jūs darīsiet Manā Vārdā. Visu to jums dziļi sirdī liek Viens un Vienīgais, visu ārstu Ārsts, visu dziednieku Dziednieks, jūsu Tēvs Jēzus, visu tēvu Tēvs. Āmen. Āmen.
Pierakstījusi Sonja Heckmaier, 2003. g. 23. aprīlī
Tā ir sanācis, ka esmu mantojis spēju ietekmēt citu cilvēku organismus – veicināt to dziedināšanos ( harmonizēšanos ).
Cilvēki, kuri mani ir apmeklējuši, paši pārliecinās par rezultātu un tālāk iesaka saviem paziņām un draugiem.
Esiet Veseli!