Rietumu cilvēks pieder pie pavisam īpaša kultūras loka, kas nebūt nav jebkādā veidā nabadzīgāks vai mazāk interesants, salīdzinot ar Austrumu, vai jebkuru citu kultūru. Bieži vien rietumnieks domā, ka visas viņa garīgās saknes ir meklējamas vienīgi ebreju reliģiskajās tradīcijās un grieķu filozofijā.
Vismīklainākās lietas ir tās, kas mūsu uztverei parādās kā pašsaprotamas. Ja mēs tagad katrs aplūkotu savu plaukstu unikālās līnijas, kuras iecirtis Likteņa uzraugs ar bioloģiskā aparāta palīdzību, paralēli uzdodot jautājumu – kas ir šīs līniju nesējas – plaukstas , un kāpēc tās kustas, kāpēc tām ir tāda forma un ne citādāka? Kurš pēc būtības spētu atbildēt ko vairāk par „cilvēks ir mīkla” un „locekļu piemērotība dabai pēc evolūcijas likuma”. Cilvēks patiešām ir mīkla un uz tās risinājumu pretendē pats cilvēks.
Jautājums par kristiānisma būtību nav šķirams no otra jautājuma: vispār par cilvēka būtību. Mūsdienu cilvēks izjūt arvien lielāku nepieciešamību šinī jautājumā iedziļināties. “Kas tad notiek ar cilvēku?” Cilvēks savu esmi vairs neizjūt tā, it kā tā tūlīt pašsaprotamā kārtā būtu “neapstrīdama”. Tā ir apšaubāma, apstrīdama, tā ir kļuvusi nedroša. Vai ir kāda jēga būt cilvēkam?
Neziņas pārvarēšanas ceļā, kas ir cilvēka dzīve laikā un garīgā telpā, katram palīdzīgs rīks ir atšķiršanas spējas. Vedās filosofisku kategoriju apzīmēšanai dažbrīd izmanto izteicienu „ne šis, ne tas” tādēļ, ka vienkārši nav vārdu, kas raksturotu Galīgās Realitātes patieso dabu, „kailo patiesību” kāda tā ir, kad no ārējiem fenomeniem nolobīts viss šķitums.
Skolotāji par eksistences mērķi. Lai ar kādu skatu, labu vai ļaunu, raudzītos uz cilvēkiem, es vienmēr viņus, visus un katru atsevišķi, atrodu pie viena uzdevuma: darīt to, kas nes labumu cilvēku dzimtas saglabāšanai.
No visām Kabalas grāmatām “Sefer Yetzirah” vai “Radīšanas Grāmata”, protams, ir vismazākā pēc apjoma, vissenākā un visnoslēpumainākā. Tas ir kosmoloģisks traktāts, kurā ir, parādīta visu lietu radīšana pārvietojot burtus, izkārtojot tos citā secībā. Tā nozīme ir tā, ka daudzi kabalas izzinātāji atsaucas uz to gadsimtiem ilgi,godinot to kā vienu no galvenajiem Kabalas pīlāriem.
Gadsimta sākumā pati zināmākā izglītojošā okultā sabiedrība, nenoliedzami, bija Martīnistu Ordenis, bet Papjus (īstajā vārdā Žerārs Ankoss, 1865 – 1916) bija Ordeņa Priekšsēdētājs – Dibinātājs. Šim ordenim vienmēr bija ļoti lieli panākumi un līdz mūsdienām un ar saviem daudzveidīgajiem novirzieniem ir viena no ietekmīgākajām Francijas ezotēriskajām skolām, vienprātīgi godātu gan masonu (brīvmurniecības), tā arī spirituālistiskajās aprindās[1].
1964. g. Nobela balva literātūrā tika piešķirta franču rakstniekam, filozofam un publicistam Žanam Polam Sartram. Viņš atteicās to pieņemt.
Žana Pola Sartra intereses ir ļoti plašas – viņš ir sarakstījis romānus, lugas, stāstus, akadēmiskus filozofiskus darbus, polītiskus uzsaukumus un žurnālistiskas apceres. Plašākai publikai viņš ir pazīstams kā modernā filozofiskā virziena – eksistenciālisma – galvenais pārstāvis.
Tas, kurš iegūst, Zināšanas un viņas nepielieto praksē, līdzīgs cilvēkam, kurš apar savu lauku un neiesēj labību. Lai cik arī nebūtu svarīgas viņa teorētiskās zināšanas, ja viņš viņas nepielieto, viņš ir nejēga, viņš nav ne filozofs, ne gudrais, bet iejūga dzīvnieks ar grāmatu nastu. Un kā gan iejūga dzīvnieks var zināt, vai pārvadā viņš grāmatas, vai žagaru saini?
Dižais vācu viduslaiku mistiķis Meistars Ekharts (1260. 1328.) mūsu zemē nav plaši pazīstams. Tomēr viņa darbi un traktāti dziļuma un intelektuālā ziņā salīdzināmi ar tādu viduslaiku mistiķu darbiem kā Jakobs Beme un Grigorijs Palama. Zemāk piedāvāts fragments no traktāta Pamācības runas.
esme { sanāk, ka ņemot vērā pieņēmumu par trešo ņūtona likumu, mums ir jādomā par šī likuma ignoranci saistībā ar aizliegtā augļa baudīšanu? un ņemot vērā kā... } – 14/02/2023 07:58
Anna { Liels paldies šim skolotājam. Viņš joprojām turpina palīdzēt dvēselēm ceļā! } – 01/02/2023 21:28
evija { skolotaja griba ir vienreizeja saistita ar reikim pasauli ,lai pavaditu laiku ar macekli prakses meditacija kas ir pilns ar emocijam un jutam vienam pret otru. } – 24/01/2023 13:07
Сколниециньш { Мир поддерживает Украину. Украинцы чрезвычайно благодарны за беспрецедентную волну поддержки своей страны по всему миру. Сознательное общество демонстрирует политическую солидарность, предоставляет военное оборудование, гуманитарную помощь... } – 23/09/2022 11:21
Ilze { Labrīt, Rudenī! Paldies par informatīvo rakstu, ļoti norezonēja manī. } – 23/09/2022 07:18
Loading ...
Neziņas pārvarēšanas ceļā, kas ir cilvēka dzīve laikā un garīgā telpā, katram palīdzīgs rīks ir atšķiršanas spējas. Vedās filosofisku kategoriju apzīmēšanai dažbrīd izmanto izteicienu „ne šis, ne tas” tādēļ, ka vienkārši nav vārdu, kas raksturotu Galīgās Realitātes patieso dabu, „kailo patiesību” kāda tā ir, kad no ārējiem fenomeniem nolobīts viss šķitums.
Tas, kurš iegūst, Zināšanas un viņas nepielieto praksē, līdzīgs cilvēkam, kurš apar savu lauku un neiesēj labību. Lai cik arī nebūtu svarīgas viņa teorētiskās zināšanas, ja viņš viņas nepielieto, viņš ir nejēga, viņš nav ne filozofs, ne gudrais, bet iejūga dzīvnieks ar grāmatu nastu. Un kā gan iejūga dzīvnieks var zināt, vai pārvadā viņš grāmatas, vai žagaru saini?
Dižais vācu viduslaiku mistiķis Meistars Ekharts (1260. 1328.) mūsu zemē nav plaši pazīstams. Tomēr viņa darbi un traktāti dziļuma un intelektuālā ziņā salīdzināmi ar tādu viduslaiku mistiķu darbiem kā Jakobs Beme un Grigorijs Palama. Zemāk piedāvāts fragments no traktāta Pamācības runas.
