Joga ir sena veselības, filozofijas un garīgās pilnveides sistēma, kas ir atradusi vietu arī mūsdienu pasaulē. Noguris no modernā dzīves tempa, mūsdienu cilvēks meklē veidus, kā harmonizēt savu būtību. Jogas sistēmas pilnība ir tās daudzveidībā.
Turpinot dzīvības un nāves tēmu, piedāvājam jūsu uzmanībai lekciju, ko Mikaels Aivanhovs lasīja Bonfenā 1975.gada 26. septembrī.
Nāve un dzīvība taipus mūsu dzīves robežas.
Saskaņā ar atklāsmju Zinātni, cilvēks tā ir izpausme, Visuma atveids, tātad, viņš līdzīgi Visumam, veidots no dažādām sfērām dažādiem ķermeņiem. Oficiālā zinātne vēl nav ar mieru piekrist šai realitātei, tāpēc rodas daudz kļūdu, sevišķi medicīnā un psiholoģijā.
Taless no Milētas, slavenākais un agrīnākais no zināmajiem Septiņiem Gudrajiem, dzimis trīsdesmit piektās Olimpiādes laikā (640 637 g. p.m.ē.). Savā dzimtenē Grieķijā viņš saņēma labu izglītību un audzināšanu, pēc tam daudz ceļoja pa Ēģipti, mācījās pie vietējiem gudrajiem un priesteriem.
Vārds karma plaši ieviesies Eiropas gara zinātņu terminoloģijā, bet to saprot ne visi vienādi. Patiesībā šis vārds nozīmē cilvēka darbības rezultātu viņa auriskās miesas būvē. Darbība izriet no domāšanas. Domāšana rada auras vibrācijas un auž no tās zināmu aurisku veidojumu. Piemēram, cilvēks domā par labu darbu un to izdara. No šīs domas un darbības rodas auras kustība, kas veido auras klišeju. Klišeja ieaužas cilvēka auras miesā, kā redzams aurisks zīmējums, ornaments. Šie auriskie veidojumi ir karma. Tā šis vārds bija domāts savā pirmatnējā uzdevumā gara zinātņu terminoloģijā.
Brīvmūrniecības galvenās idejas:
1. Latvijas Lielloža
2. Brīvmūrnieku brālības būtība
3. Garīgais darbs
4. Loža
5. Tradīcijas
6. Pasaules uzskats, reliģija
7. Noslēpums
Runājot par pasaules reliģijām, mēs pieņemam, ka tajās šodien parādās divas pretrunīgas tendences: centrtieces un centrbēdzes.
Pirmā no tām raksturojas ar radikālu praksi, kas pamatā piemīt fundamentālām kustībām kristietībā, jūdaismā, islāmā un hinduismā.
Otrā tendence raksturojas ar to, ka tā atkāpjas gan no pamatprincipiem, gan arī no dogmatiskiem pieņēmumiem.
Kopš neatminamiem laikiem cilvēku nodarbinājusi doma par to, ka dzīve ir nepārtrauks diegs, bet dzimšana un nāve- tikai fāzes, kurā mēs pārvietojamies no vienas stadijas citā. Visa dzīve- tā ir izmaiņa, un visas izmaiņas- tā ir dzīve. Taču bezgalīga dzīve- tas ir tas, ko solīja senie meistari, un šajā mūžīgās dzīves sfērā viss mainās, taču nekas nemainās…
Miršanas laikā stihijas viena pēc otra izšķīst, un šīs pakāpeniskās izmaiņas izsauc dažādu sajūtu un vīziju parādīšanos. Galīgā nāve pienāk, kad smalkais prāts atdalās no ķermeņa, un arī tas tiek pavadīts ar fiziskām zīmēm. Nāves laikā persona, kas radījusi daudz nelabvēlīgu karmu, cieš no briesmīgu vīziju un ļaunu zīmju redzēšanas, kas ir viņa pagātnes negatīvo darbību rezultāts. Mirstot ar vienaldzīgu prātu, nedz pozitīvu, nedz negatīvu, netiek izjusta nedz patika, nedz ciešanas. Kad mirst ļaunuma radītājs, siltums pamet ķermeni, sākot no galvas; kad mirst nopelnu radītājs, siltums pamet ķermeni, sākot no pēdām. Abos gadījumos pēdējā siltuma zaudēšana notiek caur sirdi. Nāves laikā, kad prāts atdalās no ķermeņa, ļauna radītājs redz vīziju, ka no gaismas pāriet uz tumsu.
Loading ...
Turpinot dzīvības un nāves tēmu, piedāvājam jūsu uzmanībai lekciju, ko Mikaels Aivanhovs lasīja Bonfenā 1975.gada 26. septembrī.
Taless no Milētas, slavenākais un agrīnākais no zināmajiem Septiņiem Gudrajiem, dzimis trīsdesmit piektās Olimpiādes laikā (640 637 g. p.m.ē.). Savā dzimtenē Grieķijā viņš saņēma labu izglītību un audzināšanu, pēc tam daudz ceļoja pa Ēģipti, mācījās pie vietējiem gudrajiem un priesteriem.
Brīvmūrniecības galvenās idejas:
