Šī grāmata tapa manī ilgus gadus. Pēc būtības tā komentē vienu no Kristus līdzībām par to, kā saimnieks izdalīja kalpiem naudu: vienam iedeva piecas monētas, otram – divas, trešajam – vienu monētu. Atgriezies, viņš pajautāja kalpiem, kā tie naudu izlietoja… Beigu beigās par naudas pieaugumu atalgoja tos kalpus, kuri sapelnīja no 5 un 2 monētām, teikdams: “Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu”. Atalgoja ar sapelnīto. Taču tam kalpam, kurš nesapelnīja, jo ieraka vienīgo monētu zemē, to pašu monētu atņēma un atdeva tam, kurš sapelnīja vairāk par citiem… Gaužām nekristīgi rīkojās…
Sidhu iekšējais spēks ir ceļojums pie labākas, neiznīcināmas sevis versijas. Sidhu iekšējais spēks ir revolucionāra un vienīgā pierādījumos bāzētā metodoloģija, kas ikvienam dod pilnīgu, pastāvīgu pieeju iekšējam spēkam, uzreiz pēc aktivizācijas.
Объект нашего рассмотрения – человек и его мир. Древняя герметическая максима, вынесенная в наш подзаголовок, раскрывает ось человеческого бытия. Что мы есть, как не место встречи двух бесконечностей: внутренней и внешней? Первой соответствует – «То, что наверху», а второй – «То, что внизу».
Jautājums: – Šodien Jūs piedāvājat sākt sarunu par alķīmiju. Kāpēc?
Artūrs Alsiņš: – Alķīmija – sena un noslēpumos tīta gara māksla. Ko cilvēki par to zina? Vai nu neko, vai diezgan plaši izplatītu klišeju. Jā mēs sekosim tai, tad ieraudzīsim alķīmiju, kā dīvainu parādību, kuru var salīdzināt ar ēģiptiešu mūmiju. Atbaidoša kā vecs līķis un vienlaicīgi vilinoša ar savām slepenām bagātībām, ietītām starp drānas strēmelēm.
Es gribu pastāstīt par vēl tik neseno, 13.jūlija ceturtdienā, notikušo atklājumu…kristāla bļodu meditācija.
Kad pusaudžu gados atklāju Dienvidindijas tempļu dejas burvību, es atklāju citu pasauli. Es atklāju deju, ko citi dēvēja par jogas ritmisko pusi (Bharata Natyam), es atklāju meditāciju un radošās iztēles dziedinošo, radošo spēku un baudīju fantāzijas lidojumu, kura autors biju es pati.
Lai gan pirmajā mirklī vīrišķība, salīdzinot ar citām, iepriekš apskatītajām īpašībām mistiskajā plānā liekas mazāk svarīga, tomēr cilvēks bez tās nevar sevi pilnībā apliecināt. Ja šīs īpašības pietrūks, konkrēti neatlaidības, cilvēks neizjutīs daudz no tā, kas nepieciešams viņa garīgajai evolūcijai.
Visam ir savs laiks… laiks klusēt un laiks runāt.
Ražīga dzīve vienmēr ir klusuma apņemta dzīve. Kad cilvēks kaut ko rada, viņš neizjūt tieksmi runāt. Viņš aizklīst savās domās un, pakāpeniski virzoties pa sakopoto domu ceļiem, piekļūst pie dabas apslēptajiem krājumiem. Viņš neizšķiež savus spēkus, runājot par ikkatru atklāsmi, kas viņam paveras.
Jūs lietojāt vārdu “Esamība”. Vai varat paskaidrot, kas ar to ir domāts?
Esamība ir mūžīgā, vienmēr pastāvošā Vienīgā Dzīve aiz neskaitāmajām dzīvības formām, kas pakļautas dzimšanai un nāvei. Tomēr Esamība ir ne tikai aiz ikvienas formas, bet arī dziļi to iekšpusē kā šo formu visdziļākā, nesaredzamā un nesagraujamā būtība. Tas nozīmē, ka tā ir sasniedzama, jo atrodas dziļi jūsos un ir jūsu patiesā būtība. Taču necentieties to uztvert ar prātu. Nemēģiniet to saprast.
Loading ...
