Ir cilvēki, ar kuriem ir patīkami tikties atkal un atkal, jo zini, ka, ja cilvēks ir ko solījis, tad arī izpildīs. Solīja rotu meistars Daumants Kalniņš, ka būs radošās darbnīcas Ruckas muižas telpās – un ir! Teica, ka rīkos senās Latgales jubilejas pasākumus – un viss notiek! Pirmais solis jau ir veikts- sagaidot jubilejas gadu, Kultūrvēsturiskās vides saglabāšanas biedrība izdevusi viņa grāmatu The Latgalian Treasures” (Latgaļu dārgumi), pagaidām gan angļu valodā, bet grāmatu paredzēts izdot arī latviešu un krievu valodā. Par seno latgaļu mantojuma nozīmību jau vairākkārt stāstīts rotkaļa grāmatās.
Sveču diena ir seni pagānu (dabas ticīgo) svētki, Ziemas vidus, viena no Māras dienām – Ziemas Māra. To dēvē arīdzan par Vēja dienu, Svecaini, Grabenīcu, Groninicu, Govju dienu. Savulaik tie bijuši lieli un jautri svētki, kad katrā ziņā vajadzēja gardi mieloties ar miežu biezputru, cūkas gaļu, dzert alu, ēst sarkanas ogas un daudz smieties. Visas šī izdarības nodrošināja labklājību, auglību, labu ražu un citu izdošanos visā nākamajā gadā. Lai gads būtu jautrs, labs, lai govīm daudz piena, lai sivēni aug žirgti un pats cilvēks būtu skaists un vesels – Sveču dienā jādzer alus, jāsmejas, jādzied un jābūt jautram. Meitām jāēd dzērvenes, lai būtu sārti vaigi.
Zvaigznes diena seni svētki, ar kuºiem saistīti ticējumi vēl jo vairāk apliecina gaismas pilnīgu atgriešanos Saules atgriešanos. Kad ieskatāmies mūsdienu kalendārā Saules lēktu un rietu laikus, mēs par to droši varam pārliecināties. Ap 6.janvāri ir tas brīdis, kad Saules diena gan no rīta, gan vakara puses ik rītu jau par minūti vai pat divām top gaºāka. Līdz tam laikam tā vēl rīta pusē ir domīga un gandrīz nemaz gaºumā nestiepjas vai stiepjas tik minūti pa divām dienām vai reizēm vēl mazāk.
Jau izsenis vietā, kur veidojusies mūsu latviešu tauta, tiek svētīti gadskārtu svētki. Un, lai arī senās ciltis, kuºās šo gada rituma mirkļu iezīmēšana aizsākusies un turpinās, bija dažādas – kurši, galindi, zemgaļi, sēļi, latgaļi…, mēs tos dēvējam par latviešu tradicionālajiem svētkiem, par latviešu tradicionālo pasaules redzējumu. Tātad, – par Ziemassvētkiem, par Ziemas Saulgriežiem.
Reiz Magids teica saviem audzēkņiem:
Es jums pastāstīšu, kā vislabāk mācīties Toru. Nevajag būt pašpārliecinātiem. Jums vienkārši jākļūst par dzirdīgo, kurš klausās, ko runā jūsos iemiesotais Dieva vārds.
Nedaudz par pasaules ekonomisko sistēmu un cilvēku nevienlīdzību.
Es pēdējā laikā bieži aizdomājos par to, vai cēloņu seku likums tiešām eksistē. Vai patiesībā ir taisnīgums pasaulē, vai arī šādi jēdzieni eksistē vienīgi mūsu apziņā ja tu tam tici, tad tu to priekš sevis atrodi.
Ar nožēlu nākas konstatēt, ka vēl 21.gadsimtā, kuru vairāk kā visus iepriekšējos var dēvēt par zinātniskās domāšanas triumfa gadsimtu un kad jau krietni sen vēstures arhīvos iegūlusi tāda ar maģiju saistīta apkārtējās pasaules izziņas metode kā alķīmija, vismaz Latvijā astroloģija joprojām saista tik milzum daudzu cilvēku prātus, ka kļuvusi par ienesīga biznesa jomu un iekarojusi paliekošu vietu plašsaziņas līdzekļos.
Dainis { Jāni, Dvēsele ir Apziņa. Tā ir, bija un būs. } – 27/11/2018 06:51
Aldis { Ja Maikla Ņūtona grāmata ir iekritusi sirdī, un atvērusi acis, tad varu ieteikt Dolorisa Cannon, - vina ir amata māsa, pētijusi to pašu lauciņu 40... } – 26/11/2018 02:01
Loading ...
Ir cilvēki, ar kuriem ir patīkami tikties atkal un atkal, jo zini, ka, ja cilvēks ir ko solījis, tad arī izpildīs. Solīja rotu meistars Daumants Kalniņš, ka būs radošās darbnīcas Ruckas muižas telpās – un ir! Teica, ka rīkos senās Latgales jubilejas pasākumus – un viss notiek! Pirmais solis jau ir veikts- sagaidot jubilejas gadu, Kultūrvēsturiskās vides saglabāšanas biedrība izdevusi viņa grāmatu The Latgalian Treasures” (Latgaļu dārgumi), pagaidām gan angļu valodā, bet grāmatu paredzēts izdot arī latviešu un krievu valodā. Par seno latgaļu mantojuma nozīmību jau vairākkārt stāstīts rotkaļa grāmatās.
Sveču diena ir seni pagānu (dabas ticīgo) svētki, Ziemas vidus, viena no Māras dienām – Ziemas Māra. To dēvē arīdzan par Vēja dienu, Svecaini, Grabenīcu, Groninicu, Govju dienu. Savulaik tie bijuši lieli un jautri svētki, kad katrā ziņā vajadzēja gardi mieloties ar miežu biezputru, cūkas gaļu, dzert alu, ēst sarkanas ogas un daudz smieties. Visas šī izdarības nodrošināja labklājību, auglību, labu ražu un citu izdošanos visā nākamajā gadā. Lai gads būtu jautrs, labs, lai govīm daudz piena, lai sivēni aug žirgti un pats cilvēks būtu skaists un vesels – Sveču dienā jādzer alus, jāsmejas, jādzied un jābūt jautram. Meitām jāēd dzērvenes, lai būtu sārti vaigi. 
Zvaigznes diena seni svētki, ar kuºiem saistīti ticējumi vēl jo vairāk apliecina gaismas pilnīgu atgriešanos Saules atgriešanos. Kad ieskatāmies mūsdienu kalendārā Saules lēktu un rietu laikus, mēs par to droši varam pārliecināties. Ap 6.janvāri ir tas brīdis, kad Saules diena gan no rīta, gan vakara puses ik rītu jau par minūti vai pat divām top gaºāka. Līdz tam laikam tā vēl rīta pusē ir domīga un gandrīz nemaz gaºumā nestiepjas vai stiepjas tik minūti pa divām dienām vai reizēm vēl mazāk.
Jau izsenis vietā, kur veidojusies mūsu latviešu tauta, tiek svētīti gadskārtu svētki. Un, lai arī senās ciltis, kuºās šo gada rituma mirkļu iezīmēšana aizsākusies un turpinās, bija dažādas – kurši, galindi, zemgaļi, sēļi, latgaļi…, mēs tos dēvējam par latviešu tradicionālajiem svētkiem, par latviešu tradicionālo pasaules redzējumu. Tātad, – par Ziemassvētkiem, par Ziemas Saulgriežiem.
