Šie atspīdumi un realitātes vīzijas, kuras viņš, kā tam liekas, sajūsmā atklāj savā iztēlē, – vai tās nezūd jau pirmajā pārbaudes mirklī? Un, kad radīti šie nedzīvie, nemateriālie fantomi, vai viņš nesajūt pienākumu tos drīz vien aizstāt ar jaunām ilūzijām, kuras piemeklēs tas pats liktenis un kuras viņu atstās vislielākajā neziņā.
Lai svētīts viņš, ja viņa kļūdu vienīgais cēlonis bija viņa vājība! Viņa stāvoklis nebūtu tik skumjš, jo, tā kā pēc savas dabas mierinājumu viņš var rast tikai īstenībā, tad, jo smagāki būs pārbaudījumi, jo labāk tie kalpos, lai vestu viņu uz vienīgo, nolemto mērķi.
Divu mēnešu mācību cikls 12 sesijās. Kurss piemērots visiem, kuri grib izprast Buddhas* mācību pamatus, mērķus un ceļu. Kursā apskatāmās tēmas: Četras cēlās patiesības; Prāts un cilvēka potenciāls; Pakāpeniskais ceļš uz atmodu; Nāve un atdzimšana; Karma (darbības un to sekas); Apmulsināta eksistence un nirvāna; Kā radīt nolūku sasniegt atmodu universālās līdzjūtības iedvesmā? «Kā problēmas pārvērst laimē?»
Cilvēka garīgā attīstība – tas ir ilgstošs process, ceļojums pa brīnišķīgām zemēm, ar ne tikai ar brīnumainiem piedzīvojumiem, bet arī ar šķēršļiem un briesmām. Tā ir saistīta ar transformācijas pilniem dziļiem morālās attīrīšanās procesiem, ar agrāk neizmantotu spēju atmodu, ar apziņas izaugsmi līdz neiedomājamam līmenim, ar tās ieiešanu un izplešanos jaunos iekšējos dziļumos.
Runājot par pārpersonisko pieredzi un pārpersoniskajiem pārdzīvojumiem, mēs saskaramies ar nopietnām grūtībām – ar mūsu valodas nepiemērotību, kas patiesībā ir saistīta ar tās sākotnējo orientāciju. Vārdi, kuri kalpo, lai apzīmētu iekšējas psihiskas vai garīgas norises, sākotnēji bija izveidoti jūtu uztveres izpausmes un ārējās pasaules norišu apzīmēšanai. Šie vārdi ir tikai simboli vai metaforas, līdzības. Piemēram, vārda „gars” sakne daudzās valodās ir saistīta ar jēdzieniem, kuri apzīmē elpošanu. Šāda veida valodnieciskas grūtības ir pārvaramas, ja mēs ņemam vērā mūsu lietoto jēdzienu un vārdu simbolisko raksturu.
(1888.g.27.februāris – 1974.g.23.augusts)dzimis 1888.g. 27.februārī, Venēcijā. Viņš bija psihiatrs, kurš dibināja psiholoģijas virzienu, pazīstamu ar nosaukumu “Psihosintēze”.
Garīgumu mēdz ļoti dažādi definēt kādas noteiktas reliģijas vai garīgās mācības ietvaros. Pastāv līdzības dažādu garīgo virzienu sekotāju skatījumā.
Garīgums nav ne misticisms, ne reliģiskais fanātisms, ne arī pārdabiskas prakses.
Austrumu mūzikas koncerts – grupa “Arthada & Friends” (Austrija) ar jaunu programmu „Dzīves upe” Rīgas Latviešu biedrības Lielajā zālē 2014. gada 26. oktobrī plkst. 18.00 (IEEJA BRĪVA)
„Ja mēs varam izjust ne tikai to, kā skan mūsu balsis un darbojas mūsu pirksti, bet arī to, ka dziļi caur mūziku mūsu sirdīs izpaužas kāda cita realitāte, tad tā ir dvēseles mūzika. Ja mēs dziedam dvēselisku dziesmu, tad visu mūsu būtni caurstrāvo intensīvs prieks.”
“Bet jūs, mirstīgie, kuri izraudzīti apgaismot sev līdzīgos, apdomājiet, kā jūs varat tiem palīdzēt viņu gara tumsībā un aizspriedumos. Jūs viņiem spējat dot tikai tik daudz, cik paši esat pelnījuši tiesības smelties no avota, kurš rada un glabā sevī šo palīdzību. Cilvēks ir tā iestidzis doktrīnu un dogmu neskaitāmajās ilūzijās, pārāk attālinājies no sava primārā patiesības avota, ka tagad jums jāatgriežas pie to pašu patiesību iemantošanas prieka, lai parādītu cilvēkam viņa maldīšanos.
Kas gan ir nāve? Gadsimtiem ilgi nāve tiek uzskatīta par noslēpumu, par kaut ko tādu, ko nav mūsu varā noteikt un lemt. Daudzi ir pārliecināti, ka par katra nāves stundu lemj Dievs (ticīgiem cilvēkiem) vai augstāki spēki, citi domā, ka visu nosaka liktenis, turpretī vēl citiem šķiet, ka tās ir loģiskas eksistences formas beigas bez jebkāda pamatojuma.
Lai varētu izprast eksistenciālās psihoterapijas būtību un uzskatus, vispirms ir jāatgriežas pie 19. un 20. gadsimta mijas, kad filozofijā ienāca jauns jēdziens – eksistenciālisms. Tas ir filozofijas virziens, kura pamatlicēji ir Martīns Heidegers (1889–1976), Sērens Kirkegors (1813–1855) un Žans Pols Sartrs (1905–1980). Kaut gan neviens no viņiem nav psihoterapeits, tieši viņi ir veidojuši uzskatu sistēmu, kas vēlāk kļuva par eksistenciālās psihoterapijas bāzi. Eksistenciālās psihoterapijas pamatā ir vēlme palīdzēt cilvēkiem atrisināt universālas mūsdienu problēmas – izolāciju, atsvešinātību un bezjēdzību. Šī terapijas virziena uzmanības centrā ir cilvēka esamība pasaulē un visi ar to saistītie pārdzīvojumi.
Skolnieciņš { «Kovids nāk, kovids nāk, gan ar viļņiem, gan ar čalām. Kovids nāk no visām malām. Ko tas kovid's atnesīs? Tas atnesa nabadzību simtu gadu garumā.»... } – 10/11/2020 13:24
Skolnieciņš { "Situācija kļūst ārkārtēja, Darbošanās tūlītēja, Spēki kopā jāapvieno, Kovids ātrāk jānolinčo. Noteikumiem jābūt stingriem, Izpildīt tos jākļūst vingriem, Mediķi mums ceļu rādīs, Kovidu no troņa... } – 10/11/2020 13:19
Skolnieciņš { Ārkārtējā stāvokļa laiks ir grūts un smags katram no mums. Latvijā pašlaik ir ārkārtas stāvoklis kovid-19 sērgas dēļ. Diemžēl kovid-19 sērga turpinās. Koronavīruss negrib padoties.... } – 10/11/2020 13:18
Skolnieciņš { Šajā skaudrajā laikā nepadosimies un saglabāsim cerību savās sirdīs. Lai gan ārkārtas stāvokļa laiks ir sūrs katram no mums, taču tieši no mums pašiem ir... } – 10/11/2020 13:16
Skolnieciņš { Par nelaimi, kovid-19 (covid-19) sērga vēl joprojām turpinās. Lai apturētu kovid-19 sērgas izplatību, būsim apzinīgi un piesardzīgi. Izvairīsimies no drūzmēšanās un ievērosim 2 m distanci... } – 10/11/2020 13:16
Skolnieciņš { Ziemassvētki ir ziemas saulgriežu laiks. Ziemassvētki ir par godu ziemai - gada aukstākajam un baltākajam gadalaikam. Ziemassvētkos ir jālūdz Latvju Dievus. Šajā laikā ir jāgodina... } – 18/10/2020 19:32
Loading ...
Divu mēnešu mācību cikls 12 sesijās. Kurss piemērots visiem, kuri grib izprast Buddhas* mācību pamatus, mērķus un ceļu. Kursā apskatāmās tēmas: Četras cēlās patiesības; Prāts un cilvēka potenciāls; Pakāpeniskais ceļš uz atmodu; Nāve un atdzimšana; Karma (darbības un to sekas); Apmulsināta eksistence un nirvāna; Kā radīt nolūku sasniegt atmodu universālās līdzjūtības iedvesmā? «Kā problēmas pārvērst laimē?»
ROBERTO ASADŽIOLI /
