Sveču diena ir seni pagānu (dabas ticīgo) svētki, Ziemas vidus, viena no Māras dienām – Ziemas Māra. To dēvē arīdzan par Vēja dienu, Svecaini, Grabenīcu, Groninicu, Govju dienu. Savulaik tie bijuši lieli un jautri svētki, kad katrā ziņā vajadzēja gardi mieloties ar miežu biezputru, cūkas gaļu, dzert alu, ēst sarkanas ogas un daudz smieties. Visas šī izdarības nodrošināja labklājību, auglību, labu ražu un citu izdošanos visā nākamajā gadā. Lai gads būtu jautrs, labs, lai govīm daudz piena, lai sivēni aug žirgti un pats cilvēks būtu skaists un vesels – Sveču dienā jādzer alus, jāsmejas, jādzied un jābūt jautram. Meitām jāēd dzērvenes, lai būtu sārti vaigi.
Zvaigznes diena seni svētki, ar kuºiem saistīti ticējumi vēl jo vairāk apliecina gaismas pilnīgu atgriešanos Saules atgriešanos. Kad ieskatāmies mūsdienu kalendārā Saules lēktu un rietu laikus, mēs par to droši varam pārliecināties. Ap 6.janvāri ir tas brīdis, kad Saules diena gan no rīta, gan vakara puses ik rītu jau par minūti vai pat divām top gaºāka. Līdz tam laikam tā vēl rīta pusē ir domīga un gandrīz nemaz gaºumā nestiepjas vai stiepjas tik minūti pa divām dienām vai reizēm vēl mazāk.
Jau izsenis vietā, kur veidojusies mūsu latviešu tauta, tiek svētīti gadskārtu svētki. Un, lai arī senās ciltis, kuºās šo gada rituma mirkļu iezīmēšana aizsākusies un turpinās, bija dažādas – kurši, galindi, zemgaļi, sēļi, latgaļi…, mēs tos dēvējam par latviešu tradicionālajiem svētkiem, par latviešu tradicionālo pasaules redzējumu. Tātad, – par Ziemassvētkiem, par Ziemas Saulgriežiem.
Reiz Magids teica saviem audzēkņiem:
Es jums pastāstīšu, kā vislabāk mācīties Toru. Nevajag būt pašpārliecinātiem. Jums vienkārši jākļūst par dzirdīgo, kurš klausās, ko runā jūsos iemiesotais Dieva vārds.
Nedaudz par pasaules ekonomisko sistēmu un cilvēku nevienlīdzību.
Es pēdējā laikā bieži aizdomājos par to, vai cēloņu seku likums tiešām eksistē. Vai patiesībā ir taisnīgums pasaulē, vai arī šādi jēdzieni eksistē vienīgi mūsu apziņā ja tu tam tici, tad tu to priekš sevis atrodi.
Ar nožēlu nākas konstatēt, ka vēl 21.gadsimtā, kuru vairāk kā visus iepriekšējos var dēvēt par zinātniskās domāšanas triumfa gadsimtu un kad jau krietni sen vēstures arhīvos iegūlusi tāda ar maģiju saistīta apkārtējās pasaules izziņas metode kā alķīmija, vismaz Latvijā astroloģija joprojām saista tik milzum daudzu cilvēku prātus, ka kļuvusi par ienesīga biznesa jomu un iekarojusi paliekošu vietu plašsaziņas līdzekļos.
Mēs uzskatām, ka, pirmkārt, būtu lietderīgi sniegt diezgan vispārīgu definējumu terminiem, kādus parasti izmanto Alķīmijas darbu autori. Rezultātā šī nelielā vārdnīca lasītājiem, kurus interesē Alķīmija, kā arī Garīgā Alķīmija, ļaus atšifrēt viņiem ne visai saprotamos darbus, piemēram, Attēlu grāmata bez vārdiem vai Mutus Liber, Barhauzena darbu Filozofu akmens simboliskais traktāts un Henrija Kunarta rakstu Mūžīgās Gudrības Amfiteātris . Arī tad, ja lasītājs jau ir pazīstams ar šo terminu visai dziļo nozīmi, viņam būs vieglāk lasīt mūsdienu alķīmiķu darbus, īpaši rakstus, kuru autors viens no izcilākajiem – Žuljens Šampaņs un kurš parakstījās ar pseidonīmu Fulkanelli. Divos no saviem darbiem, t.i., Katedrāļu noslēpumi un Filozofiskās mājas , viņš apskata vienīgi ar Alķīmiju saistītos jautājumus. Tomēr definīcijas, kādas mēs šeit minām, sniegs labumu tikai tad, kad tās izmantos viņu aprakstītajos praktiskajos aspektos.
Neskatoties uz arvien skaļākajiem aicinājumiem atļaut priesteriem precēties un norādījumiem, ka atturība var vairot klēra pastrādāto seksuālo noziegumu skaitu, pāvests Benedikts XVI sestdien paziņoja, ka celibāts ir svarīga priesterības sastāvdaļa.
Nika { Лайтман - самозванец, работавший у Рабаша шофером. Этот человек создал секту для профанации каббалы. Постепенно погружаясь в его "учение", человек становится служителем культа личности Лайтмана.... } – 17/04/2018 11:06
Daniels { Illuminātu baala pielūdzēju doktrīna, nesūtiet savus bērnus Valdorfa skolā. } – 15/04/2018 21:09
Skolnieciņš { Baznīca melo! Jūsu Židdievs [Jahve] ir Latvju zemes okupants! Krustneši kāva mūsu senčus! Krustneši ar baznīcu priekšgalā apgānija manu vecāku - Latvju Dievu - svētvietas!... } – 29/01/2018 07:31
Artūrs Alsiņš { Saprotams, viss ir Jūsu iespējās. Apmeklējiet manu grupu Tias facebooka, un lekcijas Zikuratā.(sk. facebookā) } – 18/01/2018 12:37
Kristaps { 1+1=1 vai iespējams padziļināti apgūt šīs vienādības izpratni? } – 08/01/2018 14:21
Skolnieciņš { Sveiki, mani sauc Skolnieciņš! Esmu melnais mags! "Jāpatur prātā, ka rūnas apslēptos spēkus var (un drīkst) izmantot tikai labos un godīgos nolūkos." ar rūnām var... } – 19/12/2017 12:58
Loading ...
Sveču diena ir seni pagānu (dabas ticīgo) svētki, Ziemas vidus, viena no Māras dienām – Ziemas Māra. To dēvē arīdzan par Vēja dienu, Svecaini, Grabenīcu, Groninicu, Govju dienu. Savulaik tie bijuši lieli un jautri svētki, kad katrā ziņā vajadzēja gardi mieloties ar miežu biezputru, cūkas gaļu, dzert alu, ēst sarkanas ogas un daudz smieties. Visas šī izdarības nodrošināja labklājību, auglību, labu ražu un citu izdošanos visā nākamajā gadā. Lai gads būtu jautrs, labs, lai govīm daudz piena, lai sivēni aug žirgti un pats cilvēks būtu skaists un vesels – Sveču dienā jādzer alus, jāsmejas, jādzied un jābūt jautram. Meitām jāēd dzērvenes, lai būtu sārti vaigi. 
Zvaigznes diena seni svētki, ar kuºiem saistīti ticējumi vēl jo vairāk apliecina gaismas pilnīgu atgriešanos Saules atgriešanos. Kad ieskatāmies mūsdienu kalendārā Saules lēktu un rietu laikus, mēs par to droši varam pārliecināties. Ap 6.janvāri ir tas brīdis, kad Saules diena gan no rīta, gan vakara puses ik rītu jau par minūti vai pat divām top gaºāka. Līdz tam laikam tā vēl rīta pusē ir domīga un gandrīz nemaz gaºumā nestiepjas vai stiepjas tik minūti pa divām dienām vai reizēm vēl mazāk.
Jau izsenis vietā, kur veidojusies mūsu latviešu tauta, tiek svētīti gadskārtu svētki. Un, lai arī senās ciltis, kuºās šo gada rituma mirkļu iezīmēšana aizsākusies un turpinās, bija dažādas – kurši, galindi, zemgaļi, sēļi, latgaļi…, mēs tos dēvējam par latviešu tradicionālajiem svētkiem, par latviešu tradicionālo pasaules redzējumu. Tātad, – par Ziemassvētkiem, par Ziemas Saulgriežiem.
Neskatoties uz arvien skaļākajiem aicinājumiem atļaut priesteriem precēties un norādījumiem, ka atturība var vairot klēra pastrādāto seksuālo noziegumu skaitu, pāvests Benedikts XVI sestdien paziņoja, ka celibāts ir svarīga priesterības sastāvdaļa.
