Divu mēnešu mācību cikls 12 sesijās. Kurss piemērots visiem, kuri grib izprast Buddhas* mācību pamatus, mērķus un ceļu. Kursā apskatāmās tēmas: Četras cēlās patiesības; Prāts un cilvēka potenciāls; Pakāpeniskais ceļš uz atmodu; Nāve un atdzimšana; Karma (darbības un to sekas); Apmulsināta eksistence un nirvāna; Kā radīt nolūku sasniegt atmodu universālās līdzjūtības iedvesmā? «Kā problēmas pārvērst laimē?»
Cilvēka garīgā attīstība – tas ir ilgstošs process, ceļojums pa brīnišķīgām zemēm, ar ne tikai ar brīnumainiem piedzīvojumiem, bet arī ar šķēršļiem un briesmām. Tā ir saistīta ar transformācijas pilniem dziļiem morālās attīrīšanās procesiem, ar agrāk neizmantotu spēju atmodu, ar apziņas izaugsmi līdz neiedomājamam līmenim, ar tās ieiešanu un izplešanos jaunos iekšējos dziļumos.
Runājot par pārpersonisko pieredzi un pārpersoniskajiem pārdzīvojumiem, mēs saskaramies ar nopietnām grūtībām – ar mūsu valodas nepiemērotību, kas patiesībā ir saistīta ar tās sākotnējo orientāciju. Vārdi, kuri kalpo, lai apzīmētu iekšējas psihiskas vai garīgas norises, sākotnēji bija izveidoti jūtu uztveres izpausmes un ārējās pasaules norišu apzīmēšanai. Šie vārdi ir tikai simboli vai metaforas, līdzības. Piemēram, vārda „gars” sakne daudzās valodās ir saistīta ar jēdzieniem, kuri apzīmē elpošanu. Šāda veida valodnieciskas grūtības ir pārvaramas, ja mēs ņemam vērā mūsu lietoto jēdzienu un vārdu simbolisko raksturu.
(1888.g.27.februāris – 1974.g.23.augusts)dzimis 1888.g. 27.februārī, Venēcijā. Viņš bija psihiatrs, kurš dibināja psiholoģijas virzienu, pazīstamu ar nosaukumu “Psihosintēze”.
Garīgumu mēdz ļoti dažādi definēt kādas noteiktas reliģijas vai garīgās mācības ietvaros. Pastāv līdzības dažādu garīgo virzienu sekotāju skatījumā.
Garīgums nav ne misticisms, ne reliģiskais fanātisms, ne arī pārdabiskas prakses.
Austrumu mūzikas koncerts – grupa “Arthada & Friends” (Austrija) ar jaunu programmu „Dzīves upe” Rīgas Latviešu biedrības Lielajā zālē 2014. gada 26. oktobrī plkst. 18.00 (IEEJA BRĪVA)
„Ja mēs varam izjust ne tikai to, kā skan mūsu balsis un darbojas mūsu pirksti, bet arī to, ka dziļi caur mūziku mūsu sirdīs izpaužas kāda cita realitāte, tad tā ir dvēseles mūzika. Ja mēs dziedam dvēselisku dziesmu, tad visu mūsu būtni caurstrāvo intensīvs prieks.”
“Bet jūs, mirstīgie, kuri izraudzīti apgaismot sev līdzīgos, apdomājiet, kā jūs varat tiem palīdzēt viņu gara tumsībā un aizspriedumos. Jūs viņiem spējat dot tikai tik daudz, cik paši esat pelnījuši tiesības smelties no avota, kurš rada un glabā sevī šo palīdzību. Cilvēks ir tā iestidzis doktrīnu un dogmu neskaitāmajās ilūzijās, pārāk attālinājies no sava primārā patiesības avota, ka tagad jums jāatgriežas pie to pašu patiesību iemantošanas prieka, lai parādītu cilvēkam viņa maldīšanos.
Kas gan ir nāve? Gadsimtiem ilgi nāve tiek uzskatīta par noslēpumu, par kaut ko tādu, ko nav mūsu varā noteikt un lemt. Daudzi ir pārliecināti, ka par katra nāves stundu lemj Dievs (ticīgiem cilvēkiem) vai augstāki spēki, citi domā, ka visu nosaka liktenis, turpretī vēl citiem šķiet, ka tās ir loģiskas eksistences formas beigas bez jebkāda pamatojuma.
Lai varētu izprast eksistenciālās psihoterapijas būtību un uzskatus, vispirms ir jāatgriežas pie 19. un 20. gadsimta mijas, kad filozofijā ienāca jauns jēdziens – eksistenciālisms. Tas ir filozofijas virziens, kura pamatlicēji ir Martīns Heidegers (1889–1976), Sērens Kirkegors (1813–1855) un Žans Pols Sartrs (1905–1980). Kaut gan neviens no viņiem nav psihoterapeits, tieši viņi ir veidojuši uzskatu sistēmu, kas vēlāk kļuva par eksistenciālās psihoterapijas bāzi. Eksistenciālās psihoterapijas pamatā ir vēlme palīdzēt cilvēkiem atrisināt universālas mūsdienu problēmas – izolāciju, atsvešinātību un bezjēdzību. Šī terapijas virziena uzmanības centrā ir cilvēka esamība pasaulē un visi ar to saistītie pārdzīvojumi.
Garīgās zināšanas par cilveku pastāv jau tūkstošiem gadu. Tomēr tradicionālā psiholoģiskā zinātnē to izpētei nepievēršas. Tādēļ arī garīgums netiek izprasts ka personības kvalitāte, dziļums, veselums un harmoniskums. Psiholoģijas zinātniskajās metodikās Latvijā garīguma jēdziens pat tiek izslēgts ka nekonstruktīvs un statistiski nenodrošināts jēdziens.
Valdis Freimantāls { Jā, tas ir labs darbs! } – 20/01/2019 20:37
Salvis { Autor, es ieteiktu tev painteresēties par vēdu ticību un tad sapratīsi ka ir reliģija kura izskaidro visu un neveicina uz neko sliktu! } – 05/01/2019 20:43
Loading ...
Divu mēnešu mācību cikls 12 sesijās. Kurss piemērots visiem, kuri grib izprast Buddhas* mācību pamatus, mērķus un ceļu. Kursā apskatāmās tēmas: Četras cēlās patiesības; Prāts un cilvēka potenciāls; Pakāpeniskais ceļš uz atmodu; Nāve un atdzimšana; Karma (darbības un to sekas); Apmulsināta eksistence un nirvāna; Kā radīt nolūku sasniegt atmodu universālās līdzjūtības iedvesmā? «Kā problēmas pārvērst laimē?»
ROBERTO ASADŽIOLI /
