Nē teikšana ir labs sākums, bet ne labas beigas. Nē teikšana ir sēkla; jā teikšana ir tās ziedēšana. Jā ir jānāk caur nē nē ir jā dzemde. Ja jūs nevarat pateikt nē, jūsu jā būs impotents. Tam nebūs nekādas jēgas, tas neizmainīs jūsu dzīvi.
Tas vienkārši būs uz jūsu lūpām, ne jūsu sirdī. Tas ir tas, kas noticis ar visu cilvēci. Cilvēki tika piespiesti kļūt par piekritējiem, teistiem, dieva ticībniekiem, nekad nesajūtot nemaz tā garšu. Jā ir ticis uzspiests viņiem. Viņi nav vēl ieradušies pie jā, jā ir ticis pasniegts viņiem, tas ir aizņemts no kāda cita. Tā ir tīra ticība un visas ticības ir aklas. Viņi tur tevi savā gūstā, tur tumsā. Iestrēgušu un inertu.
Nav nekāda vaina teikt nē. Nē piemīt tikpat daudz skaistuma kā jā. Nē ir pāreja, pa kuru nokļūt pie jā. Izmantojiet nē kā pakāpienu. Neļaujiet tam kļūt par ieradumu; esiet apzinīgi par to, tas arī viss. Es nevaru teikt, lai jūs sākat teikt jā, tādēļ, ka jūs vēl nebūsiet tam nobrieduši. Turpiniet teikt nē, kamēr tas ir nozīmīgs jums. Nē iznīcinās visu, kas ir nepatiess, aizņemts. Tas noliegs visas ticības. Tas radīs tukšu vietu jūsos.
Austrumos visu procesu mēs saucam neti, neti ne šis, ne tas. Mēs nekad neesam atzinuši par nederīgu to. Tas attīra jūs no visiem atkritumiem, šķīsta jūs. Tā ir uguns. Izziešana tai cauri ir nepieciešam solis, ko nevar izlaist. Tie, kas tai neiziet tai cauri, viņu jā ir gluži kā papagailim. Jūs varat iemācīt papagailim jebko un viņš to visu laiku atkārtos. Viņš to nedomā. Viņš to nesaka ar sirdi, viņš vienkārši saka vārdus tukšus vārdus, liekulīgus vārdus.
Jautā ko vēlies, atbilde vienmēr būs viena un tā pati. Tam nav nekāda sakara ar jautājumiem, tam nav nekādas saistības ar realitāti, nav arī atbildības. Tas ir tikai gramofona ieraksts. Tas atkārtojas bezjēdzīgi.
Tie cilvēki, kam ir reflekss teikt jā jā dievam, jā reliģijai, jā sabiedrībai, jā vecākiem viņu jā ir viltots, tam nav matērijas. Tā nav pat ēna. Pat ēnās ir kaut kas iekšā, bet šis jā ir pilnīga neidentitāte. Vecāki māca tevi cienīt vecākus, saki jā viņiem, esi paklausīgs. Protams, tās ir viņu likumīgās tiesības. Un priesteris saka: respektē priesteri, respektē Bībeli, Korānu, Gītu, cieni tradīcijas, paražas. Tās atkal ir viņa likumīgās tiesības. Un tā tālāk, tā joprojām.
Tev nevajag ticēt dievam, nevajag būt jā teicējam. Tev ir jāiemācās nē teikšana. Tādēļ neuztraucies. Saki nē spēcīgi, drošsirdīgi. Riskē ar visu par nē. Lēnām, lēnām tu sajutīsi, ka arī nē ir robežas. Ir brīži, kad tu nevari pateikt nē. Iepazīstot nē teikšanas iespējas, tu šķērsosi noteiktas vietas, kur nē teikšana ir neiespējama un jā paceļas tavā sirdī savā saskaņā, ne kā siltumnīcas augs, ne tāpēc, ka kāds tev tā stāstīja. Tagad tā ir tava paša ziedēšana. Un tad jā piemīt skaistums, tad jā iemieso patiesību, šis jā padara tevi par reliģiozu personu. Pretējā gadījumā jūs paliekat tikai imitatori.
Jūs varat imitēt kristietību vai hinduismu, vai islamu nav atšķirības, ko jūs imitējat. Esmu redzējis kā kristieši pārtop par hindu, hindu pārtop par kristiešiem tie ir tie paši cilvēki. Esmu redzējis kā komunisti kļūst reliģiozi bet joprojām viņi ir tie paši vecie cilvēki. Vienkārši pielūgsmes objekts tiek nomainīts. Dievi mainās. Viens dievs cieš neveiksmi, otrs dievs tiek aizstāts bet pielūdzējs ir tas pats.
Pielūdz tu Muhamedu vai Marksu, Mahaviru vai Mozu, nebūs nekādas atšķirības. Ja tavs jā nav nācis no tavas personīgās izaugsmes, tad tas ir absolūti bezjēdzīgs. Šķērsojiet nē teikšanas uguni, bet atcerieties tikai vienu: neļaujiet tam kļūt par ieradumu. Tas var kļūt par ieradumu, tās ir briesmas. Briesmas nav nē teikšanā. Briesmas ir tanī, ka jūsu nē teikšana kļūst mehāniska. Tad sakiet to apzināti, tas ir viss ko es varu jums iesacīt sakiet to apzināti! Ošo: Dhammapada: Budas ceļš (10, 8)