Tantras pamatapgalvojums ir tāds, ka pasaule nav sadalīta zemākajā un augstākajā. Pasaule ir vienota. Augstākais un zemākais nav atdalāmi.
Šie Ošo vārdi savulaik tika publicēti žurnāla “Wall Street” pirmajā lappusē.
Bet kas patiesībā ir Tantra? Sena filozofija? Durvis uz pašrealizāciju?Ošo izgaismo kļūdaini saprastu mistēriju
Tantras laiks tuvojas. Agri vai vēlu Tantra ielauzīsies masās, jo pirmoreiz pienācis laiks pieņemt seksu dabīgi. Iespējams, sprādziens nāks no Rietumiem, tādēļ, ka Freids, Jungs, Reihs sagatavoja augsni. Viņi neko nezināja par Tantru, bet viņi sagatavoja tai augsni. Rietumu psiholoģija nākusi pie secinājuma, ka galvenā cilvēces slimība grozās ap seksu, cilvēka galvenais ārprāts ir seksuāli
orientēts.
Kamēr netiks izgaisināta seksuālā orientācija, cilvēks nevar būt dabisks un normāls. Cilvēks novirzījies tikai dēļ attieksmes pret seksu. Nekāda attieksme nav vajadzīga. Kāda ir jūsu attieksme pret jūsu acīm? Tās ir ļaunuma vai dievišķuma izpausme? Jūs esiet par vai pret savām acīm?
Nav attieksmes. Izvēlieties kādu attieksmi – domājiet, ka acis ir ļaunums. Tad redzēt būs grūti. Tad redzēšana pieņems problemātiskas formas, kā noticis ar seksu. Tad jūs gribēsiet un vēlēsieties redzēt. Bet, kad jūs redzēsiet, jūs izjutīsiet vainu. Lai kad jūs ko redzētu, jūs domāsiet, ka esiet izdarījis ko nepareizu, ka esiet grēkojuši. Jūs sāksiet rīkoties absurdi. Jūs gribēsiet redzēt vairāk un vairāk, bet vienlaicīgi jūs jutīsieties arvien vainīgāki. Tas pats noticis ar seksuālo centru.
Tantra saka – pieņemiet, lai kas jūs nebūtu. Tā ir pamatsapratne – pilnīga pieņemšana. Tikai caur pilnīgu pieņemšanu jūs varat augt. Tad izmantojiet jebkuru enerģiju, kas jums pieejama. Jūs esiet daudzu enerģiju diža mistērija daudzās dimensijās. Pieņemiet to un kustieties ar katru no enerģijām ar dziļu jūtīgumu, ar apzināšanos, ar mīlestību, ar sapratni. Ejiet ar to. Tad katra vēlme kļūst par iespēju iet aiz tās robežām. Tad katra enerģija kļūst par palīdzību. Un tad šī pati pasaule ir nirvāna, šis pats ķermenis – templis, svēts templis, svēta telpa.

Tantras pirmsākumi no Gautama Budas līdz Sarahi
Gautama Buda ir dižākais meistars, kāds jelkad bijis uz Zemes. Kristus – dižens meistars. Krišna arī. Un Mahavīra, un Muhameds, un daudzi, daudzi citi. Un tomēr Buda ir lielākais meistars. Ne tādēļ, ka viņa apgaismība bija augstāka, ka citiem; viņš sasniedza tādu pat apziņas kvalitāti kā Mahavīra, Kristus, Zaratustra, Laodzi…
Nav jautājuma, vai kāds ir vairāk apgaismots par citiem. Bet, kas attiecas uz viņu kā meistaru, Buda ir nesalīdzināms, jo caur viņu tūkstošiem citu sasnieguši apgaismību. tas nekad nav noticis ar citiem skolotājiem. Viņa līnija atnesa visvairāk augļu. Viņā dzimta bija līdz šim visradošākā. Viņš līdzinās milzīgam kokam ar daudziem zariem, un katrs zars nes augļus, katrā zarā ir daudz, daudz augļu.
Mahavīra tā arī palika par vietējo fenomenu. Krišna nokļuva sholastu rokās un tika pazaudēts. Priesteri pilnīgi iznīcināja Kristu. Daudz kas varēja notikt, bet nenotika. Buda šai ziņā bija neticami veiksmīgs. Ne tādēļ, ka sholasti necenstos, viņi izdarīja visu, ko varēja, bet gadījās, ka Budas mācība tika iedota tāda veidā, ka to nevarēja sagraut. Viņa mācība vēl arvien ir dzīva.
Tantras pamatnostādne ir tāda, ka pasaule nav sadalīta augstākajā un zemākajā – tas ir radikāls un revolucionārs uzskats. Augstākais ietver sevī zemāko un zemākais ietver sevī augstāko. Augstākais noslēpts zemākajā. Tādēļ zemākais nedrīkst būt atstumts, nedrīkst būt aizliegts, sagrauts vai nogalināts. Zemāko jātransformē. Zemākajam jāļauj virzīties augšup… Un zemākais kļūst par augstāko. Nav bezdibeņa starp Velnu un Dievu. Velns nes Dievu dziļi savā sirdī. Tiklīdz šī sirds sāk uzplaukt, Velns kļūst par Dievu. Velns necenšas izpostīt Dievu, patiesībā Velns mēģina atrast Dievu. Viņš ir ceļā uz dievišķo. Viņš nav ienaidnieks, viņš ir sēkla. Sēkla nav pret koku. Koks nespēj pastāvēt bez sēklas. Koks nav pret sēklu, viņi atrodas dziļā draudzībā, viņi ir kopā. Inde un nektārs – tās ir vienas enerģijas divas fāzes, tāpat kā dzīve un nāve, mīlestība un naids, sekss un augstākā apziņa. Tantra māca: nekad neko nenoliedziet, atstumšanas ceļš ir muļķības ceļš. Atstumjot kaut ko, jūs atstumjat sevi un iespējas, kas varētu jums pavērties, ja jūs attīstītu zemāko. Neatstumiet dubļus, jo lotoss apslēpts dubļos, izmantojiet dubļus lotosa izaugsmei. Protams, dubļi vēl nav lotoss, bet tas
var kļūt par to. Radošs cilvēks, reliģiozs cilvēks palīdz dubļiem atbrīvot tajos apslēpto lotosu.

Jungs: Iekšējā tikšanās
Mūsdienu psiholoģija, īpaši Junga psiholoģija, nonākusi līdz ļoti senas tantriskas koncepcijas atklāšanai. Tantra teic, ka jebkurš vīrietis un sieviete ir biseksuāli. Neviens vīrietis nav vienkārši vīrietis, viņš ir arī sieviete. Neviena sieviete nav vienkārši sieviete, dziļi viņas iekšienē apslēpts vīrietis.
Tādējādi katra individualitāte – vīrietis un sieviete ir biseksuāli. Pretpols ir apslēpts iekšienē. Dziļā meditācijā notiek seksuālais orgasms – nevis ar kādu ārpus jums, bet ar jūsu iekšējo personīgo pretpolu. Jūs tur satiekaties – jūsu iekšējā sieviete un iekšējais vīrietis. Šī tikšanās ir garīga nevis fiziska. Viņi iekļūst viens otrā – Iņ un Jaņ. Viņi kļūst par vienu, viņi saplūst. Meditācija ir dziļš seksuāls orgasms starp jūsu personīgajiem pretpoliem. Tās pašas bailes ceļas no jauna… Ja jūs
virzieties uz meditāciju, agri vai vēlu jūs sajutīsiet pēdējo brīdi. Jāparādās nāvei. Tūlīt miršu! Bailes jūs stindzina. Šo baiļu dēļ jūs varat atgriezties. Ja jūs atgriezīsieties, jūs palaidīsiet milzīgo iespēju, kas atnāk ļoti, ļoti reti. Paiet daudzas dzīves, pirms pienāk mirklis, kad jūs jūtat dziļu iekšēju orgasmu. Iekšējā sieviete un iekšējais vīrietis satiekas; jūsu divi polārie pretmeti iekļūst viens otrā, saplūst, kļūst par vienu. Jūs atrodaties brīdī, kad varat kļūt vienots. Bet bailes būs sākumā, un tas, kā jūs sevi pazināt – jūsu tēls, sāks zust. Parādīsies jaunā būtne, kas ir absolūti nesaistīta ar iepriekšējo. Bet jūs nomirsiet ar visu jūsu pagātni. Bailes pāriet. Jūs meditācijā satiekat nāvi un jūs satiekat nāvi seksuālajā orgasmā. Bet, ja jūs varat satikt šīs nāves, jūs būsiet gatavs satikt galīgo nāvi – ego nāvi. Un bez bailēm. Tiklīdz jūs zināt, ka varat sevi pazaudēt un tomēr būt, tiklīdz jūs zināt, ka
zaudējums patiesībā nemaz nav zaudējums, bet ieguvums, tiklīdz jūs zināt, ka izzušana nav nāve, bet mūžīga dzīve – tiklīdz jūs to visu zināt, jums nāves vairs nav. Jūsu ķermenis nomirs, viss, kas jums pieder, nomirs, bet jūs – pati jūsu būtība, jūsu eksistences pamats – esiet mūžīgi. Un tas ir labi. Ja jūs varat piedzīvot nāvi seksā, sekss pats par sevi kļūst garīgs, tas kļūst par meditāciju. Tiklīdz jūs
iepazināt to ar ārējo sievieti, ārējo vīrieti, ar iemīļoto vai mīļāko, jums būs vieglāk doties meditācijā un radīt tādu pat fenomenu iekšēji (tādu pat, kādu iepazināt ārēji).
Cilvēks to var radīt tieši iekšienē. Tas ir grūti, bet tas ir iespējams. Tiklīdz tas ir noticis un jūs zināt jūsu abu pretstatu dziļo tikšanos, ārējais sekss izzudīs. Tā ir vienkārši nomaiņa. Es dēvēju šo iekšējo seksu par meditāciju. Jūs vienatnē piedzīvojat dziļu orgasmu starp jūsu diviem pretstatiem.
No grāmatas “Jaunā alķīmija: lai jūs iekustinātu”.

Raihs: mūsdienu tantras meistars
‘Vilhelma Raiha atklājumiem nepieciešami papildu pētījumi’.
V.Raihs sāka strādāt ar cilvēka enerģiju. Dabiski, ja jūs strādājat ar cilvēka enerģiju, jūs nonāksiet līdz visa sākumam – seksuālajai enerģijai. Tiklīdz viņš pieskārās seksuālajai enerģijai, visas reliģijas nostājās pret viņu. Un viņa situācija bija ļoti dīvaina. Viņš pārbaudīja, kad divi mīlnieki tuvojas viens otram, pastāv maģisks spēks… – ja ir mīlestība. Ja mīlestības nav, tad satiekas tikai divi ķermeņi, bet ne divas enerģijas. Viņam bija zinātnieka prāts. Viņš izgatavoja kasti, kurā divi cilvēki varēja mīlēties.
Viņa ideja bija, ka enerģija, ko rada mīlestība, var tikt saglabāta un izmantota. Jau ar to viņš satrauca sabiedrību. Viņš neko nevarēja parādīt, kaste bija tukša. Nebija iespējams materializēt bioloģisko enerģiju, bet viņš savāca visus iespējamos pierādījumus… Kāds cieta no impotences. Vilhelms Raihs guldīja vīrieti tai pašā kastē, un viņa impotence izzuda vismaz uz dažām dienām – viņa baterijas atkal uzlādējās. Tas nebija tiešs pierādījums, bet kaut kas notika – kaste nebija tukša. Viņš mīlētājiem sacīja: “Guliet vienkārši tāpat, spēlējieties, apskaujieties, izšķīstiet viens otrā”. Viņa darbs bija dīvains, grūts…, un sabiedrība to padarīja vēl grūtāku: viņu nekavējoties sāka noraidīt, aizliegt, runāt, ka viņš ir stājies sakaros ar nelabo – tāpat kā es – sociums teica, ka sekss jānoliedz un ka viņš māca cilvēkus darīt kaut ko dīvainu. Šie neparastie vingrinājumi parāda viņa ģenialitāti. Viņam nebija nekādu tantras ideju, viņš nekad nebija bijis Austrumos, bet viņa atklātie vingrinājumi bija desmittūkstoš gadus seni. Viņš tos atklāja, un viņš izdziedēja tūkstošiem liecinieku… jo neilgi pēc tam viņš sāka dziedināt citus pacientus, ne tikai ar seksuālajām problēmām. Tādēļ, ka seksuālā enerģija – tā ir tīrā enerģija, kas var pārvērsties dažādās formās. Tā var pārtapt par jūsu saprātīgumu,
var pārtapt par jūsu klusumu. Viņš sāka dziedināt cilvēkus. Tas notika ļoti vienkārši: viņš vienkārši cilvēkus guldīja kastē, kur tie pavadīja 15 līdz 20 minūtes un tapa dziedināti. Un ir dīvaini tas, ka arī pēc viņa nāves viņa iesāktais darbs palika turpat. Tam ir milzīgs potenciāls. Tam jāattīstās. Tam jāattīstās kopā ar tantru. Es dēvēju Vilhelmu Raihu par tantras mūsdienu meistaru, kaut arī viņš to
neapzinājās. Iespējams, savās iepriekšējās dzīvēs viņš pārzināja tantras noslēpumus, tā kā viņa darbs satur tantras noslēpumus. Viņa darbs tiks atjaunots, jo viņa darbs bija absolūti zinātnisks… Viņš pieder mums.