Jaut: Ošo, lūdzu, izskaidrojiet mums seksuālās enerģijas garīgo nozīmi. Kā iespējams sublimēt un apgarot seksu? Vai iespējams izmantot seksu, fizisko mīlestību kā tramplīnu uz augstākām apziņas virsotnēm?Tāda lieta kā seksuālā enerģija nepastāv. Enerģija ir viena un vienāda. Sekss ir viena no izejām, viens no tās virzieniem, viens no enerģijas pielietojuma veidiem. Dzīvības enerģija ir viena, taču tā var izpausties atšķirīgos virzienos. Sekss ir viens no tiem. Kad dzīvības enerģija kļūst bioloģiska, tā pieņem seksuālas enerģijas formu.

Sekss ir vienīgi dzīvības enerģijas pielietošanas veids. Tādēļ par sublimāciju nemaz nevar runāt. Kad dzīvības enerģijas plūst citā virzienā, seksa nav. Bet tā nav sublimācija – tā ir transformācija.

Sekss ir dabiska, bioloģiska enerģijas plūsma un viszemākā tās izpausme. Sekss ir dabisks, jo dzīvība bez tā nevar pastāvēt; zemākais tādēļ, ka tas ir pamats, nevis virsotne. Kad sekss kļūst par visu, dzīvei nav piepildījuma. To var salīdzināt ar pamatu likšanu, kad jūs to vien darāt, kā liekat pamatus, bet pie mājas celšanas netiekat. Bet pamati tiek celti šai mājai.

Sekss ir iespēja dzīvības enerģijas augtākai transformācijai. Pats par sevi tas nav slikts, bet, ja tas kļūst par vienīgo dzīvības enerģijas izkļūšanas ceļu, tad sekss top par graujošu spēku. Sekss var būt tikai līdzeklis nevis mērķis. Un līdzekļiem jēga ir vienīgi tad, ja tiek sasniegts mērķis. Ja līdzekļi tiek izmantoti ļaunprātīgi, tad zūd visa jēga. Ja seksu pārvērš par dzīves centru (kā tas šodien notiek), tad līdzekļi top par mērķi. Sekss rada bioloģisko pamatu dzīvības eksistencei un turpinājumam. Tas ir līdzeklis, kuram nav jāpārvēršas par mērķi.

Tiklīdz sekss kļūst par mērķi, pazūd garīgā dimensija. Ja sekss kļūst meditatīvs, tad tas ir vērsts garīgā plāksnē. Tas pārvēršas par pakāpienu, par tramplīnu.
Sublimācija nav nepieciešama, jo enerģija pat par sevi nav ne seksuāla ne garīga. Enerģija vienmēr ir garīga. Tā ir bezvārda. Nosaukumu tā iegūst no to durvju vārda, pa kurām plūst. Tas nav šīs enerģijas vārds, bet gan pieņemtās formas nosaukums. Kad jūs sakāt “seksuālā enerģija”, tas noteic enerģiju, kas iziet caur seksuālo izeju. Tā pati enerģija ir garīga, kad tiecas pie dievišķā.

Pati par sevi enerģija ir neitrāla. Kad tā izpaužas bioloģiski, tas ir sekss. Kad tā izpaužas emocionāli, tā var kļūt par mīlestību, naidu vai dusmām. Kad tā izpaužas intelektuāli, tā redzama zinātnē vai literatūrā. Kad tā pārvietojas pa ķermeni, tā kļūst fiziska, kad iet caur prātu, tā kļūst mentāla. Starpība ir nevis atšķirīgā enerģijā, bet tās izpausmju pielietojumā.

Tādēļ ir nepareizi runāt par “seksuālās enerģijas sublimāciju”. [Izmantojot seksa izeju, enerģija atkal kļūst tīra. Enerģija vienmēr ir tīra. Kad tā izpaužas caur dievišķām durvīm, tā kļūst garīga, bet tā vienkārši ir enerģijas izpausmes forma.] Ar vārdu “sublimācija” saistās sliktas asociācijas. Visas sublimācijas teorijas ir apspiešanas teorijas. Sakot “seksa sublimācija”, jūs izrādāt savu antagonismu pret to. Šai vārdā vējo nosodījums.

Jūs jautājat: “Ko ar seksu var izdarīt?” Jebkura darbība, kas tieši vērsta uz seksu, būs tā apspiešana. Ir tikai netiešas metodes, kad jūs pilnīgi nenodarbojaties ar seksuālo enerģiju, bet meklējat metodes, kas ļautu atrast durvis uz dievišķo.

Kad durvis ir atrastas, visa jūsos mītošā enerģija virzās uz tām. Un sekss tiek absorbēts. Kad iespējama augstākā svētlaime, tas pazaudē jēgu. Jūs tās neapspiežat, nepretojaties tām. Tās vienkārši atkrīt. Seksu nesublimē, to transcendē (pārkāpj?).

Visu rakstu var izlasīt šajā mājas lapā
www.champi.multiservers.com/osho_ezot_psihol.htm