Mēs uzskatām par savu pienākumu informēt par RK visus tos, kuri alkst izprast cilvēces esamības jēgu un paši savas dzīves jēgu, kā arī tos, kuri vēlas padarīt savu dzīvi vēl vairāk piepildītu, harmonisku un laimīgu (citāts no AMORC uzrunas).
Rozenkreiceru devīze: “Vislielākā iecietība pie neierobežotas neatkarības.”

«Mēs galvenās Rozes un Krusta kolēģijas deputāti, pateicoties Visaugstākā žēlastībai, uz kuru vērstas visu ticīgo sirdis, redzamā un neredzamā veidā esam šajā pilsētā. Mēs nesam vēstījumu cilvēkiem, un bez grāmatu vai pierakstu palīdzības, mācam sazināties tajās valodās, kur mēs esam nolēmuši palikt uz dzīvi, lai glābtu sev līdzīgos no nāvīgi bīstamiem maldiem. Tas, kurš gribēs mūs iepazīt vienkārši ziņkārības dēļ, neiepazīs nekad, bet tam, kas patiesi tieksies ieiet mūsu brālības rindās, mēs, kas pārizinām klīstošās domas, pierādīsim savu solījumu patiesumu; un mēs neatklāsim mūsu klātbūtnes vietu šajā pilsētā, jo šīs rindas lasošā domas, vienotas ar patiesu vēlmi, palīdzēs viņam mūs iepazīt, bet mums – viņu.«
Afišas teksts. 1623. gads, Parīze

Iepazīstoties ar plašu saziņas līdzekļos pieejamo informāciju par mistiskajām brālībām un ordeņiem var ievērot, ka vismazāk informācijas ir par Seno Mistisko Rozes un Krusta Ordeni (AMORC), lai gan Rozes un Krusta Ordeņa filiāles atrodas vairāk nekā 30 valstīs un saistību ar šo ordeni nenoliedz arī dažas augstākās amatpersonas Latvijā.

Ordeņa vēsture (īsumā)

Lasot par Rozes un Krusta Ordeņa vēsturi, jāņem vērā divi aspekti: vienu tās daļu veido alegoriski stāsti un leģendas, citu dokumentāli apstiprināti fakti.
Rozenkreiceru mācības sākums meklējams jau mistēriju skolās senajā Ēģiptē. Pirmā bija «Ozirisa skola» (1500 p.m.e), kurā varēja mācīties tikai izredzētie, stingrā slepenības režīmā un speciāli būvētās celtnēs. Arī piramīdās. Tajās notika praktiskās nodarbības sevis un pasaules izzināšanā, iesvētību ceremonijas un mistiski rituāli.

Laika gaitā mācība sāka izplatīties ārpus Ēģiptes robežām. Grieķu filosofs Pitagors lielu daļu zināšanu ieguva Ēģiptē. Atgriezies Grieķijā, viņš nodibināja okultās filosofijas skolu (Pitagora ordenis), kas lieliski atbilda tā laika vajadzībām. Arī Grieķijā mācības noslēpums tika uzticēts tikai nedaudziem. Tikai tiem, kuri spēja izturēt ilgstošus pārbaudījumus.
Mūsu ēras 3. gadsimtā ordeņa idejas un mācība izplatās Itālijā, bet 8. gadsimtā -Francijā, Anglijā, Vācijā un citviet.

Vēlākajos gadsimtos, pateicoties templiešiem un alķīmiķiem, ordeņa mācību jau pazīst izredzētie visā Eiropā un Austrumzemēs.
Viduslaikos mācības notika slepeni vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, cilvēki vēl nebija gatavi saņemt slepenās zināšanas. Bez izpratnes pielietotas, tās varētu nodarīt neatgriezenisku ļaunumu cilvēcei. Būtisks šķērslis mācības atklātai paušanai bija arī inkvizīcija, kas vajāja citādi domājošos. Tomēr tieši 17. gadsimtā Rozes un Krusta ordenis sevi pieteica ar vairākiem atklātiem manifestiem. («Fama Fraternitatis» un «Confessio Fraternitatis»)

Rozenkreiceri mūsdienās

Mūsdienās Rozes un Krusta Ordenī joprojām valda slepenība. Tālu ne visi gribētāji tajā tiek uzņemti, un vairāku pakāpju mācību vēl aizvien var apgūt tikai tie, kas iztur pārbaudījumus, pārejot no pakāpes uz pakāpi. Katrā nākamajā pakāpē tiek pēc mistiskas iesvētīšanas ceremonijas.

Gatavību apgūt Rozenkreiceru mācību nosaka interese par filosofiju. Pareizāk, – tas, cik patiesa ir interese par izziņas ceļu, cik stipra ir griba dzīvot atbilstīgi augstajiem morāles principiem, bez kā šis ceļš nav iedomājams. Mācības notiek neklātienē un regulārās rozenkreiceru sapulcēs. Bez teorētiskām nodarbībām liela vērība tiek pievērsta ari praktiskajām – vizualizācijai, koncentēšanās spēju izkopšanai, vibroturģijai, telepātijai u. c.
Galvenais, uzsver mūsdienu rozenkreiceri, ir pozitīva, uz mieru un harmoniju pasaulē vērsta domāšana. Tas nepārprotami teikts 2001. gadā publicētajā Trešajā manifestā.

Manifests

Mēs, rozenkreiceru brālības Augstākās Padomes locekļi, visu cilvēku un dzīvo būtņu Dieva vārdā trešās tūkstošgades pirmajā gadā, nolēmām, ka ir pienācis laiks aizdegt ceturto R+K lāpu un izklāstīt mūsu uzskatus par tagadējo cilvēces stāvokli, atklājot tai draudošās briesmas, kā arī mūsu cerības.
Lai notiek tā!

Šis manifests atklāj situāciju pasaulē no rozenkreiceru redzes viedokļa (politikā, ekonomikā, zinātnē, tehnikā, reliģijā, morālē, mākslā, cilvēkos, dabā, Visumā).
Kā var atpazīt rozenkreiceru-mistiķi, uzskatāmi raksturo R. M. Luiss Senā Mistiskā Rozes un Krusta Ordeņa (AMORC) imperators no 1939-1987 gadam : «Mistiķis spēj un viņa pienākums ir sasniegt tādus rezultātus darbā, zinātnē un mākslā, kas viņam sniegtu kolēģu un adeptu cieņu. Ja jūs vēlaties atpazīt mistiķi, neierobežojiet savus meklējumus tikai tempļos un klosteros. Ja jūs sastapsiet cilvēku, kurš ir aktīvs, sabiedrisks, tuvinieku un kaimiņu mīlēts, iecietīgs reliģijas zinībās, tādu, kurš spēj jums parādīt pat visvienkāršākajās lietās Dieva spēku un diženumu, tad ziniet-jūsu priekšā stāv mistiķis.«

Ieverojamākie rozenkreiceri: Leonards da Vinči (1452-1519 g.), Paracelsa (1493–1541g), Fransuā Rablē (1494-1553g.), sers Frensiss Bēkons (1561-1626 g.), Jākobs Bēme (1575-1624 g.), Renē Dekarts (1596-1650g.),Blezs Paskāls (1623-1662 g.), Baruhs Spinoza (1632-1677 g.), sers Izaks Ņūtons (1642-1727 g.), Gotfrīds Vilhelms Leibnics (1646-1716 g.), Bendžamins Franklins (1706-1790g.), Kaliostro (1743-1795 g.), Maikls Faradejs (1791-1867 g.), Klods Debisī (1862-1918 g.), Eriks Satī (1866-1925 g.), Nikolas Rērihs (1874-1947 g.), Edīte Piafa (1915-1963g.).
Latvijā – Vaira Vīķe Freiberga(1937).