Bezgala silta,piepildīta vasaras nakts, gaisā tvan naktsvijoļu reibinošā smarža, aizkarus plivina samtainais dienvidu vējš,sveces liesmas trīsuļo veidojot mazliet spokainu atblāzmu.Baltas klavieres un pianists ,vieglā melnā tērpā.Viņa slaidie pirksti izvilina tik liegas skaņas kuras piepilda telpu un uzdzen saldkairas trīsas un atmodina mani.Viņa jauneklīgi staltais stāvs uzjunda neprātu manī.Esmu tikko atbraukusi no jūras, saules piepildīta un jūras šalku atraisīta, esmu noilgojusies pēc sava mīļotā,kurš tik apgarots un maiguma pilns spēlē man šo nakts rapsodiju.Es kā balta nāra iznirstu no tumsas viļņiem un virpuļojot kā ziedlapiņa tuvojos viņam.Viegli pieslīdu tam klāt lai neiztraucētu, piekļaujos tā kairajam stāvam, apviju rokas ap kaklu un maigi noskūpstu.Viņš pārtrauc spēlēt mazliet izbrīnīts, es ieslīdu viņa klepī un skūpstu to vēl un vēl, mana mēle viņa mutē un viņa manējā, manas lūpas uz viņa kakla un maigs kodiens plecā un mana kāja starp viņa kājām un rokas kas pogā viņa kreklu un reibinošs vīns kas dzirkstī glāzēs……..Mēs nedaudz iedzeram to, varbūt tas atvēsinās mani kaut drusku .. bet nakstvijoļu smarža tā reibina ,vilina un apbur..Es pieceļos un iegriežos virpuļu dejā un virpuļojot un apļojot pamazām atbrīvojos no sava tērpa.Baltais plānais tērps klāj mūsu mīlas ložu,vēl tikai biksītes viegli mitras un aicinošas……….Mīļotais atbrīvojies no visa liekā tuvojas man,viņa iedegušais augums un miesas smarža apbur mani.Mēs saplūstam neprātīgā skūpstā, mūsu augumi griboši sakļaujas, mēs gribam iespiesties viens otrā, apvīties viens ap otru, aizmirsties viens otrā, jo ir tik burvīga vasaras nakts un maigā vēja plūsma kairina mūsu sakarsušos ķermeņus ………un kāda liega melodija plūst no naksnīgās ielas.Mīļotais mani glāsta, tā rokas paijā manu krūti un maigi spiež galiņus un kārā mute tver ziedpumpuru un sūc nektāru un tad otru un galinš tik sārts un aicinošs, ka mans vīrietis nevar vien beigt tos apmīļot, bet biksītes tik traucējošas un veldzes pilnas un nu jau kārās lūpas skūpstiem klāj vēderiņu un viegli noglāsta kājstarpīti, es visa notrīsu, mīļais es gribu Tevi, mīļotais ………..viņa mēle mani alkaini nolaiza ,atbīda biksītes un kāri laiza saldo veldzi, kas ieelļojusi mani………es nevaru vairs nostāvēt un tieku maigi apguldīta un atbrīvota no visa liekā un ar rociņu neviļus sāku glāstīt sevi .Un nu jau tieku atbrīvota no tik traucējošām biksītēm un mans mīlas zieds paveras mīļotā skatam un atplaukst visā pilnībā un jau pats sāk izdalīt kārdinoši kairinošu smaržu, kas liek manam mīļotajam apreibt no baudas ……Un tā mēs apreibuši un kaisles pārņemti vadām šo burvīgi tvanīgo nakti, piesātinātu ar mūsu mīlas spēlēm, kas nemitējās līdz pat rīta gaismai, kā viļni vēja dzīti te pierimdami un trauksmaini trakodami līdz elsām un pagurumam , un tad maigi aizmigdami viens otra skavās.

Paldies Tev mīļotais par šo burvīgo nakti, es Tevi mīlēt nepārstāšu arī tad, kad nebūsi vairs pie manis un atmiņu rūgtums liks ritēt sāļām asarām pār maniem vaigiem, bet paldies ka biji un iedvesmoji mani.Mazs laika sprīdis ko vadījām kopā bija liktens lemts gājums mūsu dzīves ceļā, ko varbūt varējām savādāk piepildīt, bet nemācējām un baidījāmies un nebijāam pārliecināti viens par otru un tik dažādi bijām un nācām no dažādām pasaulēm – es savdabīga vientuļniece un Tu jauns vīrietis varbūt no spožās modernās pasaules,kas to lai zin,es bieži daudz ko nezinu,jo nejautāju neko lieku, Tu jau zini.
Kāda svelmaina vasaras nakts un Tu N daudz iedvesmas Tu man devi,paldies Tev par to.