Mūzika, kuru mēs dzirdam ir ļoti komplicēta cilvēka apziņas izpausme. Mūziku var saprast ar prātu un to var sajust ar sirdi. Faktiski jebkurā mūzikā ar sirdi ir sajūtama dievišķa vibrācija. Tikai viena veida mūzikā tā jūtama ļoti spēcīgi, bet citā ļoti ļoti vāji. Viena veida mūzika mūsos izraisa ļoti pozitīvas emocijas, iedvesmo, bet cita- rada nepatiku, agresiju un pat depresiju.
Kāpēc tā? No kā tas ir atkarīgs? Mēģināsim izsekot!
Mūzika veidojas no skaņu vibrācijām, kuras ir augstākas vai zemākas (do,re )
Mūzikai ir noteikta tonalitāte (harmonisku vibrāciju gamma)
(Do mažors, re minors
).
Katra noteikta vibrācija rezonē ar noteiktām vibrācijām
čakrās, tās aktivizējot.
Fiziskā mūzika tā ir dabas radīta trokšņu mūzika. Pētot
daudzu avotu burbuļošanas vibrācijas ar elektronisko
tūneri, kurš uzrāda konkrētas notis, izdarīju secinājumu,
ka pārsvarā tajos skan si un si b notis.
Vitālā mūzika šo mūziku varētu raksturot kā ļoti
dinamisku, spēcīgu un skaļu.
Psihiski emocionālā mūzika no pārējām
atšķiras ar spilgtu tēlainību, bagātīgiem
izteiksmes līdzekļiem, daudzām pārejām
no klusuma uz skaļumu, melodiskumu
un plūdumu.
Mentālajai mūzikai isspilgtākais
raksturojums ir virtuozitāte. Pārsvarā
tai ir matemātiski izrēķināta kompozīcija.
Meditatīvā , garīgā mūzika no pārējām atšķiras ar melodisko vienkāršību un vārdu kodolainību.
Ir gandrīz neiespējami izmērīt kāda konkrēta skaņdarba vai dziesmas radītās vibrācijas un definēt to ietekmi uz cilvēka klausītāja čakrām, jo katrā notī no akustiska avota vibrē gan virstoņi, gan zemtoņi . Ja tiek spēlēts akustiskais instruments, tad virsskaņas būs labi saklausāmas, bet, ja tiek spēlēts elektroniskais instruments, tad šo virsskaņu nebūs vispār. Ja skan laba balss, tad būs dzirdamas gan virsskaņas, gan zemskaņas.
Vēl ir svarīgi, kādā apziņas stāvoklī mūzikas izpildījuma laikā atrodas tās izpildītājs. Viena un tā pati mūzika dažādu apziņas līmeņu izpildītāju ietekmē var klausītājos radīt atšķirīgu vibrāciju gammu.
Tāpat ir svarīgs arī klausītāju apziņas līmenis izpildījuma laikā. Ja tas nesakrīt ar izpildītāja un mūzikas vibrācijām, tad var notikt divu veidu procesi: 1) klausītāja apziņa izpildījuma laikā paceļas vai nolaižas izpildītāja un mūzikas līmenī vai 2) notiek konflikts, kurā visbiežāk izpildītājam sajūk melodija, aizmirstās vārdi, bet klausītājam rodas negatīvas emocijas.
Zinot cilvēka apziņas līmeņu un mūzikas raksturojošās pazīmes , var noteikt, kādas vibrācijas dominē telpā vai vidē, kur ir dzirdama mūzika. Tāpat, veicot t.s. identificēšanās vingrinājumus mūzikas atskaņošanas laikā, ir iespējams noteikt, kuras čakras šī mūzika pārsvarā ietekmē jeb aktivizē.
Neviena apziņas līmeņa mūzika savā tīrākajā izpausmē nav ne labāka, ne sliktāka viena par otru. Visas tās ir nepieciešamas un noderīgas. Ir tikai divu veidu mūzikas- apgaismojoša, evolūciju veicinoša un tumsonīga, degradējoša. Tumsonīgā un degradējošā mūzika rodas neattīrītos, neapzinātos apziņas plānos. Apgaismojošā un evolūciju veicinošā tajos pašos apziņas plānos, bet attīrītos un apzinātos.
Lai noteiktu, vai mūzika ir apgaismojoša vai degradējoša, ļoti labi jāapzinās pašam savi apziņas plāni. Var gadīties, ka skan apgaismojoša mūzika, bet, ieejot tajā ar savu tumsonīgo dabu, mēs kļūdaini varam noteikt, ka tumsonīga ir mūzika .
Mūzika tumsonīgā ķermenī tā ir sagrāve,
Mūzika tumsonīgā vitālā tā ir kaislība,
Mūzika tumsonīgā prātā tas ir haoss,
Mūzika tumsonīgā sirdī tā ir vilšanās.
Mūzika apgaismotā ķermenī tā ir radīšana,
Mūzika apgaismotā vitālā tā ir attīrīšanās,
Mūzika apgaismotā prātā tā ir atbrīve,
Mūzika apgaismotā sirdī tā ir atklāsme.
Mūzikai ar vārdiem, dzeju ir vēl komplicētāka vibrāciju gamma, nekā instrumentālajai mūzikai. Tāpat, tai ir daudz spēcīgāka ietekme uz klausītājiem, vidi, nekā bezvārdu mūzikai. Arī vārdiem, dzejai ir savs apziņas līmenis. Varētu teikt, ka valodas pamatā ir mentālais apziņas plāns, kuru var iedalīt sešos saprāta līmeņos:
1.Parastais saprāts.
2.Augstākais saprāts.
3.Apgaismotais saprāts
4.Intuitīvais saprāts
5. Globālais saprāts
6.Supramentālā apziņa.
Čakrās enerģija cirkulē horizontāli un vertikāli. Jo vairāk enerģija cirkulē vertikāli, jo apgaismojošāku mentālās apziņas saprāta līmeni cilvēks var sasniegt.
1. Parastais saprāts redz visas lietas vienu pēc otras. Katru brīdi tas redz tikai kaut ko vienu un nespēj redzēt kaut ko vairāk, citādi tas krīt pretrunās pats ar sevi.Ja šis saprāts pieņem kādu vienu patiesību, tad noliedz visu citu sev apkārt. Šis prāts nav spējīgs ilgi izturēt ne prieku, ne sāpes, ne gaismu. Viss ir nožēlojams, spazmatisks un ātri izplēn. Un pār to visu dominē 1000 nosacījumu.
(Dzeja, vārdi ir sekli, neko neizsakoši, haotiski, noliedzoši, aprakstoši)
2.Augstākais saprāts piemīt filozofiem un domātājiem. Šis ir daudz elastīgāks un apgaismotāks saprāts. Viņš sāk saprast, kas ir prieks un mīlestība bez cēloņa. Smagā, mentālā substance joprojām aprij gaismu , kura nāk no augšas. Šī gaisma joprojām ir auksta un cietsirdīga. Šis saprāts var saprast gaismu tikai tad, kad ir pienācīgā veidā to pārstrādājis loģiskos spriedumos.
(Dzeja, vārdi ir filozofiski, loģiski)
3.Apgaismotajam saprātam raksturīgākā atšķirība no iepriekšējiem līmeņiem – tam piemīt lielāks klusums, tīrs garīgais vieglums un prieks. Šeit rodas estētika, iedvesma, zinātnes atklājumi, mīlestība uz Dievu, spontāni uzplaukst radošās spējas, gaišredzības spējas. Sajūsma šajā līmenī bieži pārtop uzbudinājumā un, ja pārējie līmeņi nav pietiekoši attīrīti, tad tie izmanto šo lejupejošo gaismu saviem mērķiem dramatizē. Apgaismotā saprāta gaisma vēl ir diezgan izkliedēta: liekas, ka patiesība ir visur, bet nevar to konkrēti sajust. Tādēļ rodas dažāda veida nesakarības, nesaistītības un novirzes. Nepieciešams lielāks miers, līdzsvarotība un klusēšana, lai iegrimtu dziļāk.
(Dzeja, vārdi plūst kā upe, tie ir tēlaini, pilni ar atklāsmēm un nes sevī īpašu noti nevis jēgu. )
4.Intuitīvais saprāts atšķiras no apgaismotā saprāta ar savu ātrumu, caurspīdīgumu un vieglumu. Apgaismotais saprāts juta prieka plūsmu no ārpuses, bet intuitīvais to jūt sevī. Intuīcija tā ir Patiesības atcerēšanās. Intuitīvais saprāts samazina Patiesības vibrāciju, jo tūlīt to mēģina izšķīdināt mākslā, dzejā, matemātikā, reliģiskos priekšstatos. Ja mēs varētu saglabāt mieru šo intuitīvo uzliesmojumu brīžos un tūlīt neķertos klāt šai gaismai, lai to saskaldītu intelektuālos gabaliņos, tad pēc laika ieraudzītu, ka esam pacēlušies kādu līmeni augstāk un mums ir jauns redzējums, bet ne nožēlojama, bezdzīvīga formula. Visāda veida paskaidrojumi cēlonis tam, ka lielākā daļa transformējošā spēka ātri pagaist. Ja tiks saglabāta pacietība, tad intuitīvie gaismas uzliesmojumi kļūs biežāki, pauzes starp tiem kļūs īsākas. Tad lēnām dzims visu cilvēcisko mentālo formu nobeigums globālais saprāts.
(Dzeja, vārdi. Domas šajā līmenī ir sakoncentrētas saspiestos formulējumos, nav liekvārdības. Piem. Upanišadas, Dainas, kurās ir daudzi, ietilpīgi simboli).
5.Globālais saprāts.
Tā ir Kosmiskā apziņa, bet bez individualitātes zaudēšanas. Globālais saprāts ir dižo reliģiju dibinātāju iedvesma. Bet tik un tā tas joprojām ir mentālais plāns. Mākslas cilvēkiem ir grūti sasniegt šo līmeni, jo ir ļoti stiprs ego. Reliģiozs cilvēks, strādājot pie tā, lai izšķīdinātu savu ego, var tikt tālāk, bet viņam reti izdodas sasniegt universālismu ar individuālajām pūlēm. Visdrīzāk viņš izlec aiz individualitātes robežām un nerūpējas, lai attīstītu visas iepriekšējās pakāpes.
Kad saprāts beidzot sasniedz šo līmeni , tad tas neredz punktu pēc punkta, bet kontemplē klusumā lielos apjomos. Gaismas uzliesmojumi šeit ir kā zibeņu jūra. Saprāts spēj aptvert plašu izplatījumu un laiku. Gaisma šeit ir vienmērīga un noturīga. Globālais saprāts neredz ne kroplības, ne ļaunumu, ne ciešanas, bet gan tikai Kosmisko spēli, kurā katrai lietai ir sava jēga, vajadzība un vieta. Tas visos radījumos redz to pašu gaismu, ko sevī, viņš jūt vienotību, nevis atdalītību viss peld vienotā substancē. Cilvēks, kurš realizējis šo saprātu jūt vispārēju mīlestību, sapratni, līdzjūtību pret citiem Es.
(Dzeja , vārdi izsaka šo stāvokli)
6. Supramentālā apziņa.
Sajā līmenī cilvēks spēj redzēt gan katras atsevišķas būtnes redzējumu, gan vienlaicīgi visu kopumu. Suprersaprāts nenostāda vienu patiesību pret otru, bet papildina tās vienotības Gaismā. Domas gaisma nes sevī visus pretstatus. Supersaprāts brīvi ceļo pa visiem līmeņiem uzreiz. Tam piemīt milzīgs Gara spēks matērijā.
Mūzikas apziņas un ietekmes noteikšana:
1. Tonalitāte.
2. Mūzikas melodijas un kompozīcijas raksturojums.(piem. vitālā, mentālā , psihiskā, meditatīvā vai vitāli meditatīvā, emocionāli mentālā u.c.)
3. Vārdu, dzejas apziņas līmenis.
4. Izmantojamie mūzikas instrumenti (akustiskie, elektroniskie)- virstoņu noteikšanai
5. Izpildītāja apziņas un saprāta līmenis izpildījuma laikā.(ķermeniskā, vitālā, emocionālā, mentālā, garīgā)
6. Klausītāju apziņas un saprāta līmenis izpildījuma laikā.
Jāņem vērā, ka cilvēka apziņa lēkā no viena līmeņa uz otru. Mūzikas izpildīšanas vai klausīšanās laikā ir iespēja pacelties ļoti apgaismotā apziņas līmenī, bet tikko šī mūzika beidzās var atkrist atpakaļ neapgaismotā, tumsonīgā apziņā. Pat vienas dziesmas laikā apziņa var mainīt savu stāvokli 3,4, 10 reizes. Tāpēc, nosakot mūzikas kopējo apziņu un ietekmi, nedrīkst ļauties kaut kādiem priekšstatiem par konkrēto zināmo izpildītāju , jo varbūt tieši šā brīža apstākļi viņam ir labvēlīgi, lai paceltos ļoti apgaismojošā apziņas līmenī. Jāatceras, ka labāk ir neko neapgalvot 100 %. Šķiet, ka šo darbu var precīzi veikt tikai cilvēks, kurš atrodas pastāvīgā Supramentālajā apziņā.
Identificēšanās tehnika.
Pastāv ļoti daudz koncentrēšanās tehniku. Taču to mērķis ir viens novest fizisko ķermeni relaksācijas stāvoklī, kontrolēt jeb apzināties vitālās enerģijas plūsmu, elpu un prātu, nepieļaujot nevienu domu. Kad šie nosacījumi izpildīti, tad tikai var sākties meditācija un identificēšanās.
Tātad, apsēdieties vai apgulieties ērti un savā veidā relaksējiet fizisko ķermeni, atbrīvojot visus muskuļus. Ieklausieties savā elpā un koncentrējieties uz to. Jo mierīgāka būs elpa, jo labāk kontrolēsiet sava prāta ienākošās un izejošās domas. Sasniedziet klusējoša vērotāja stāvokli un tikai tad ieklausieties mūzikā. Mēģiniet sajust, ka Jūs ieelpojiet mūziku sevī un savu elpu izelpojiet mūzikā. Pēc laika vērojiet sava ķermeņa, vitālās enerģijas un prāta domu stāvokli. Mūzikai izskanot, turpiniet vērojumus sajūtas, bet vēl necentieties izdarīt pāragrus secinājumus. Secinājumus vislabāk izdarīt nākamajā dienā.
Mūzika un meditācija.
Šādam nolūkam labāk izvēlēties jau agrāk pārbaudītu meditatīvo, garīgo mūziku. Šinī gadījumā mūzika būs tā, kura palīdzēs gan relaksēt fizisko ķermeni, gan nomierināt elpu, gan sakoncentrēt prātu uz dievišķām domām. Ja Jūs ziniet, ka Jūsu koncentrēšanās spēks ir neliels un īslaicīgs, tad meditatīvā mūzika to spēs ievērojami paildzināt, kā rezultātā Jūs variet ieiet patiesi dziļā meditācijā, tādā veidā gūstot jaunu, plašāku gaismu, radošo iedvesmu, dziļāku mieru savai ikdienas dzīvei.
Dziedāšana un spēlēšana.
Pirms uzsākt garīgi dziedāt, jāveic relaksācijas un koncentrēšanās vingrinājumi, izmantojot kādu no attiecīgajam brīdim un apziņas stāvoklim piemērotu tehniku. 10 minūtes pirms dziedāšanas iekšēji- domās, vai ar elpas palīdzību, jūtot pilnīgu uzticību, jāpiedāvā Dievam visa sava apzinātā un neapzinātā tumsonība. To var ietērpt kādā no sirds nākošā lūgšanā vai vienkārši sarunāties ar Dievu, neko neslēpjot. Tad var atklāt Dievam Jūsu nodomu nodziedāt dziesmu un lūgt viņu tajā ienākt. Tikai pēc tam iekšēji ieraudzīt klausītājus, sajust visu sirdis un uzticīgi piedāvāt viņiem savu elpu.
Ja ir paredzēts, ka Jūs spēlējat arī kādu instrumentu, tad koncentrējoties uz to, dodiet tam savu dzīvības elpu, līdzīgi kā Dievs Jums ir devis savējo. Jūs variet uz mirkli sakoncentrēt skatienu uz dažām stīgām vai taustiņiem un just, ka jūs tajos izelpojiet savu elpu.
Dziedot jākoncentrējas uz tekstu tā, lai savā acu priekšā jūs redzētu dzīvus šī teksta tēlus, justu sirdī spēcīgu liesmu un nepieļautu nekādu citu blakusdomu: piem., es dziedu labi, slikti; mana balss neskan; es kļūdījos; es publikai nepatīku; es dziedu izcili; man bail paņemt nepareizi to beigu toni utt. Pēc dziesmas jūtiet pateicību Dievam un vēlreiz viņam piedāvājiet padarīto darbu tādu, kāds tas sanāca, nekritizējot, neanalizējot, neslavējot sevi. (To jūs variet veikt nākamajā dienā, jo labāku iemaņu attīstībai ir jāizvērtē jau padarītais!)