“Mūsu Tēvs,
es nedrīkstu Tevi tā saukt,
ja neuzlūkoju visus cilvēkus kā brāļus.
Es nedrīkstu sacīt: “Kas esi debesīs”,
ja tie ir zemes labumi, kas man rūp.
Es nedrīkstu sacīt:<b
“Svētīts lai top Tavs vārds”,
ja mana dzīve ir nepatiess Kristus attēls.
Es nedrīkstu sacīt: “Lai nāk Tava Valstība”,
ja aizvien tiecos būt vareno pusē.

Es nedrīkstu sacīt: “Tavs prāts lai notiek”,
ja dievišķoju savu gribu
un piešķiru tai vislielāko vērtību.

Es nedrīkstu sacīt:
“Dienišķo maizi dod mums šodien”,
ja savu maizi nedalu ar tiem,
kam tās visvairāk trūkst.

Es nedrīkstu sacīt: “Piedod mums mūsu parādus,
kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem”,
ja mana dzīve apvaino taisnīgumu un mīlestību
un ja mana sirds neprot piedot.

Es nedrīkstu sacīt: “Neieved mūs kārdināšanā,
bet atpestī no ļauna”, ja pieveru acis,
kad pamestie un aizmirstie
izstiepj savu lūdzošo roku.

Es nedrīkstu sacīt: “Āmen“,
ja dedzīgi nestrādāju Tavas Valstības labā
šeit un tagad.”