Istabā uz galda gulēja vietējo orientieristu izveidota pagalma karte un mazās Annas nobildēta pagalma fotogrāfija. Tās gulēja gandrīz blakus un neviļus to starpā izraisījās strīds.
Es pagalmu attēloju labāk, nekā tu, sacīja karte. Manī ir salikti visi mērogi un objekti; manī atliek tikai ieskatīties un uzreiz viss ir skaidrs!
Tu kļūdies, dārgā kaimiņien!, fotogrāfija iebilda, Tevī nevar nolasīt trīsdimensiju attēlus. Ko tad dod objektu izvietojums, ja neredz, kādi tie objekti ir? Toties manī visu var redzēt vienkārši un saprotami.
Nekas tevī nav saprotams! Labi, priekšā esošos objektus tevī var redzēt, bet kā ir ar tiem, kas aizmugurē? Un kā ar debespusēm? Tevī taču tās nemaz nevar noteikt!
Droši vien fotogrāfija ar karti būtu strīdējušās jo ilgi, taču tad pa vaļējo logu istabā ielidoja muša.
Muša, tu esi gluži kā saukta!, fotogrāfija teica, Izšķir, lūdzu, mūsu strīdu! Tu esi bijusi pagalmā, tu tur visas vietas esi izlidojusi un izrāpojusi krustu šķērsu. Saki, lūdzu, kura no mums labāk attēlo pagalmu es vai karte?
Muša uzlidoja augšā, pieķērās pie aizkaru stangas un sāka pārmaiņus raudzīties te fotogrāfijā, te kartē. Kādu laiku noraudzījusies, muša sacīja: Katra no jums attēlo kaut ko no pagalma. Taču neviena no jums nav pagalms. Pagalms ir vieta, kamēr katra no jums ir tikai vietas attēls, vietas apraksts. Skatoties uz jums var uzvedināties uz tām sajūtām, kādas pārņem atrodoties pagalmā, ja šajā pagalmā ir būts. Taču ja pagalmā nav būts, sajūtas radīsies aplamas. Piemēram, izpaliks pagalmā esošo zirnekļa tīklu radīto briesmu sajūtas. Izpaliks zem palodzes stāvošās patukšotās medus burkas aromāts (to sakot, muša saldi aplaizījās). Izpaliks kaķa ņaudiens, sveicinot savu saimnieci un suņa rējiens, pavadot garāmejošu svešinieku. Un kur tad ziedošo ceriņu smarža! Nē, jūs nespējat būt vieta! Katrs, kas pagalmā nav bijis, uz jums skatoties, gūs atšķirīgus vairāk vai mazāk maldīgus un viennozīmīgi nepilnīgus priekšstatus par pagalmu. Līdz ar to tas būs tālu no patiesības par pagalmu.
Fotogrāfija ar karti saskatījās.
Mjā, laikam neizšķirts, fotogrāfija noteica, Bet man tā gribējās uzvarēt!
Blakus istabā grāmatu plauktā gulēja Bībele un Korānu un to visu noklausījās.
Klau, muša!, sauca Korāns, Tu izklausies gana gudra! Mēs te ar Bībeli strīdamies, kurš no mums labāk apraksta Dievu. Šo strīdu aizsāka vēl mūsu vecvecvecāki un tas jau turpinās gadu tūkstošiem. Varbūt tu vari arī mūs izšķirt?
Muša paraudzījās uz abām grāmatām.
Kas tur daudz ko izšķirt!, viņa sacīja, Līdzīgi kā karte un fotogrāfija, arī jūs esat tikai apraksts un nevis vieta vai stāvoklis. Tāpēc jebkurš, kas nav pabijis pie Dieva vai Dievā, jūs lasot iegūs atšķirīgus un vairāk vai mazāk maldīgus priekšstatus par Dievu. Līdz ar to tas var būt tālu no patiesības par Dievu!
To teikusi, muša pacēlās spārnos un aizlidoja uz pagalmu pie medus burkas. Pie tās pašas, kas nebija ne kartē, ne fotogrāfijā.