Kas ir murgs zināms gandrīz katram cilvēkam. Ar vārdu murgs apzīmējam nomācošus sapņus t.i. jebkuru sapni, kas rada izteiktas bailes, apjukumu un trauksmi. Tas bija murgs! – tāda ir mūsu reakcija, nevis uz vienkārši nepatīkamu sapni, bet ļoti enerģētiski pielādētām jūtām par apdraudošu un pat bīstamu cilvēka dzīves situāciju, kā arī ļoti reāli piedzīvotas šausmas sapnī. Visbiežāk pēc pamošanās no murga, piedzīvotās emocijas jūtam fiziski – sviedri, sirds darbības paātrināšanās, saspringti muskuļi, spiediens uz krūtīm u.c.

Lai arī līdzīgas dabas, tomēr murgus jānošķir no t.s. “trauksmes sapņiem” (anxiety dreams). Trauksmes sapņi ir ar mazāku baiļu līmeni. Sapņojošā Ego apdraudējuma jūtas sapnī nav tik sakāpinātas kā murgos. Terminoloģiski latviešu valodā ar vārdu murgi apzīme ne tikai baiļu un augstas trauksmes sapņus, bet arī cilvēka nekontrolējamus psihes stāvokļus, kad cilvēks, būdams ne miegā, murgo t.i. patoloģiskā apziņas stāvoklī, nesaprot realitāti un/vai ir pārņemts ar kādām idejām, izjūtām, kas neatbilst realitātei un ir neadekvāts. Šo murgu izpratni vairāk lieto psihistrijā, bet šo stāvokli sīkāk neanalizēšu.

 
Interesanti, ka murgs angļu valodā “nightmare” ir atvasināts no angļu “mare ” , kas apzīmē mitoloģisko dēmonu vai goblinu, kurš cilvēkiem rada grūtības, uzsūtot mokošus sapņus. Murgi, kuros šķiet, ka uz krūtīm kaut kas, it kā sēž, guļ nav reta parādība. Man zināmajos gadījumos, kopīgais ir tas, ka tie šķiet tik reāli, ka grūti nošķirt vai tas bija sapnis vai īstenība. Lielākoties baiļu līmenis ir tuvu viss augstākajam, ja sēdošais mošķis tiek saistīts ar reliģisku nelabo, kaut ko velnišķīgu. Tas, ko vārdos negribas saukt. Jā, šī tematika ir bieži sastopama murgu atstāstījumos.

Murgos, atšķirībā no trauksmes sapņiem, visbiežāk tiek piedzīvotas nāves bailēs, kas saistītas ar pakaļdzīšanos, draudiem nogalināt, ar slīkšanu, ar krišanu, grimšanu, pazušanu, nospiešanu, “ieciklēšanos” t.i. ar kompulsivitāti jeb nespējā pārstāt sapnī darīt atkārtotās, nepatīkamās darbības, nespēt iziet no nepatīkamās vietas, bīstamā situācijā nespēt kustēties vai uzkāpt/nokāpt pa trepēm utt. Vēl varētu izdalīt atsevišķu murgu grupu, kad sapņotāja Ego pats ir varmāka, un sapnī izturās kādā nežēlīgā, vardarbīgā veidā pret dzīvniekiem vai cilvēkiem. Pamostoties no šāda sapņa, cilvēks var just dziļu vainas sajūtu par to, ko pastrādājis sapnī.

 
Dažkārt murgā piedzīvotās šausmas vēl ilgu laiku var ietekmēt cilvēka noskaņojumu, kā arī var radīt jaunu satraukumu, jo paliek jautājums – Kas ar mani notiek? Ar ko tas ir saistīts? Ko tas nozīmē? Vai tas pareģo man vai tuviniekiem kaut ko sliktu nākotnē?
Junga analītiskajā psiholoģijā sapnim un sapņa analīzei ir viena no centrālām lomām. Psihoterapijā sapnis ir kā tilts starp apziņas un bezapziņas procesiem. Caur sapni daudz ko kļūst iespējams apzināt.

Katrs sapnis ir nozīmīgs, bet murgi ar savu piesātinātību ienes kādu īpašu robežšķirtni. Tos nav iespējams aizmirst, izslēgt un ignorēt, kā tas dažkārt notiek ar daudziem citiem sapņiem. Cilvēki bieži murgus atceras vēl daudzus gadus. Un tā arī iespējams ir pirmā un galvenā sapņa-murga funkcija – pievērst Ego uzmanību 100%. Sapnis murga formātā ir 100% garantija, ka mēs to atcerēsimies. Ja nu apzināti neatcerēsimies detaļas, tad mēs fiziski jutīsim sakāpinātās jūtas. Mūsu ķermenis, mūsu jūtas atcerēsies un liks mums pievērst apzinātu uzmanību, domāt par to, kas tas bija? Murgs ir kāds ļoti spēcīgs impulss no mums pašiem, kuru nevar ignorēt. Piemēram, ja esam nepārliecināti un ilgstoši ar to neko nedarām, varbūt, ka aiz daudzām aizsardzībām pat to neapzinamies, tad murgā šī nepārliecinātība var hiperbolizēties līdz sālstaba pozīcijai t.i. nespējai darīt neko savā labā. Murgā pastiprinās un izceļās tas, ko ikdienā mēģinam apiet un/vai kompensēt.

 
Jungs uzskatīja, ka sapņi norāda uz to, kas mūsu psihē nenotiek tā kā vajadzētu un sapnis ir mēģinājums parādīt to, kas mums pašiem ir jāzina par sevi. Ja mēs kaut ko ilgstoši sevī ignorējam, nepievēršam uzmanību, tad sapņu intensitāte un bezapziņas mēģinājumi pievērst uzmanību var pastiprināties. Analizējot sapņu dinamiku, dažkārt var novērot, ka sapņos pirms murga ir bijušas norādes uz to pašu problemātiku, kas murgā. Tikai murgā šī problemātika jau ir sakāpināta. Sapņu analīzes seminārā Cīrihē Jungs uzsver, ka “bezapziņa pateiks visu tā kā tā domā. Daba nav diplomātiska”. Tā piemēram, neapzinātas un apspiestas dusmas pret kādu cilvēku, sapnī var izlauzties nežēlīgā slaktiņā. Savu iekšējo procesu ignorēšana, līdz ar to nekontaktēšanās ar savu bezapziņu, var parādīties sapnī uzbrūkošu briesmoņu tēlos utt. Vissvarīgākais jautājums ir iemācīties saprast bezapziņas valodu sapnī.

 
Viens no centrālajiem jungiānisma jēdzieniem ir “individuācija”. Individuācija ir cilvēka attīstības process, kura mērķis ir savas vienotības un veseluma apzināšanās. Alķīmiķu zelta vai filozofu akmens, lupis iegūšanu. Mītos – zelta aunādas, nemirstības kausa, dārglietu vai kādu nenovērtējamu burvju priekšmetu iegūšana. Reliģijās – apskaidrības iegūšana, nirvana. Psiholoģiskā nozīmē tas ir saistāms ar cilvēka dzīves individuācijas mērķi, ko dzīves laikā varam mēģināt sasniegt. Arī Bībelē ir teikts: ” Dieva valstība ir jūsos pašos.” (Lūkas 17:21). Ja cilvēks neseko savai iekšējai būtībai, individuācijas ceļam, tad tas noteikti parādīsies sapņos t.sk. arī var būt murgi. Tātad murgi var norādīt arī uz mūsu attīstības problēmām.

 
Individuācijas process nav viegls un pirmkārt, saistīts ar savas ēnas puses iepazīšanu. Murgu tematikas saistīšana ar psihes ēnas aspektiem ir pietiekoši tradicionāla. Tas nozīmē, ka ļaunos, nepatīkamos tēlus vai darbības, murgos varam analizēt kā savas apsiestās, Ēnas daļas. Personīgā ēnā nokļūst arī mūsu pagātnes traumas pat no prenetālā periodā, dzimšanas, bērnības un jaunības.

 
Ņemot vērā, ka bezapziņa var būt aplūkojama gan kā personīgā bezapziņa (cilvēka unikālā bezapziņa), gan kā kolektīvā bezapziņa (universālais jeb visiem cilvēkiem kopīgais psihē, arhetipālais, visdziļākais psihes līmenis, dziļi bezapziņā), tad arī cilvēka psihes Ēnas daļas ietver gan personīgo ēnu, gan kolektīvo. Tādēļ sapņu analīzei neder sapņu grāmatas. Sapņu analīze ir individuāla. Tikai individuālā sapņu analīzē var mēģināt šķetināt kolektīvās un personīgās ēnas aspektus murgos. Jungs, fon Franca, Hollis un daudzi citi analītiķi savās grāmatās analizē kolektīvās ēnas fenomenu t.sk. caur konkrētiem sapņiem, kuros ir norādes uz dažādiem kolektīvajiem ēnas aspektiem, un kā tos piedzīvo indivīds. Tie ir sapņi, kas saistīti sabiedrības ēnas daļām, par dabas izpostīšanu, ekoloģiskām krīzēm, kariem un lielām katastrofām, kopīgo nedrošības un nestabilitātes sajūtu. Murgi, kas saistīti ar kolektīvās bezapziņas atspoguļojumu var būt īpaši piesātināti un smagi.

 
Lai cik tas dīvaini nebūtu, tad murgi var ienākt arī kā psihes līdzsvarotāji. Viennozīmīgi pozitīvu, tikumisku un ideālu attīstību arī var uzskatīt par vienpusīgu. Nekas psihei nav tik kaitīgs kā vienpusīga attīstība. Kā rakstīja Jungs “Ēna vienmēr ir blakus. Jo vairāk esi orientēts uz gaismu, jo biezāka ir ēna aiz muguras… Svētajiem ir briesmīgi sapņi!”. Dažkārt murgi var parādīties tieši mierīgajos dzīves periodos, un šķiet nav iespējams atrast kādu pamatojumu murga intensitātei. Var pieļaut, ka daļa no šādiem murgiem ir līdzsvaram. Kā atgādinājums par attīstību, par ēnu, par nepieciešamību pēc jauniem izaicinājumiem.

Sapņu analīzē vienmēr pastāv varbūtības forma, jo sapnis ir bezapziņas valoda, kuru mācamies saprast un tulkot. Mēģinot apzināties murga nozīmi ir jādomā par visiem iepriekš minētajiem murgu aspektiem:
– murgs kā mēģinājums pievērst mūsu uzmanību kaut kam, ko ignorējam, nedaram, nejūtam, noliedzam utt.;,
– murgs kā mūsu psihes dinamikas rezultāts;
– murgs kā personīgās ēnas atspoguļojums;
– murgs kā personīgo pagātnes traumu atspoguļojums;
– murgs kā kolektīvās ēnas atspoguļojums;
-murgs gan kā neapzinātas kolektīvās pagātnes atspoguļojums, gan kā bezapziņas norāde uz kolektīvo nākotni;
– murgs kā psihes līdzsvarotājs pret pārāk vienpusīgu cilvēka attīstību;
– murgs kā mūsu patieso emociju atspoguļotājs (piem., baiļu izjušana, ko dienas laikā bijām spiesti apspiest un nevarējām izdzīvot)

Šajā nelielajā ieskatā par murgu cēlonību un iespējamām nozīmēm secinu, ka pārsteidzošā kārtā par murgiem ir salīdzinoši neliels pētījumu un literatūras skaits, kaut arī tēma ir ārkārtīgi daudzpusīga un interesanta. Lai arī murgi ir viena no nepatīkamākajām cilvēka pieredzēm, tomēr tie ir nozīmīgs informācijas avots mums par mums pašiem. Murga parādīšanās jau liecina, ka mūsos notiek kādi ļoti svarīgi procesi.

Par detalizētākām metodēm, ko var darīt, ja redzēts murgs, kādā no nākamajiem rakstiem.

Jaukus Jums sapņus!

Ieva Lāss

Izmantotā literatūra:

Hall A.James. Jungian Dream Interpretation. -Canada, Inner City Books, 1983.-127p.
Hollis James. Why Good people do bad things. -NY, Gotham Books, 2007.-308p.
Юнг К.Г. Анализ сновидений. Семинары (осень 1928 г. – лето 1929 г.) – М.: Клуб Касталия, 2014. – 304 с.