Rozenkreiceru mācība nepārtraukti uzsver cik nozīmīgi ir praktiskie vingrinājumi, kuri sekmē psihisko centru attīstību. Šādu vingrinājumu iemesls nav vis mistisku spēku gūšanā, pat, ja pieļaujam, ka šādi vingrinājumi to veicina. Šo vingrināju mērķis ir sniegt mums iespēju iepazīt savu divējādo dabu, skaidri pierādīt, ka mēs esam gars un miesa, matērija un antimatērija, substance un būtība.
Sakarā ar to, psihiskā projekcija, kā to pasniedz Senā Mistiskā Rozes un Krusta Ordeņa mācība, galvenokārt ir vērsta uz apziņas stāvokļa atklāšanu, kādu mēs piedzīvojam, kad mūsu psihiskā būtība atdalās no fiziskā ķermeņa. Tāds apziņas stāvoklis tam, kurš to sasniedz, ļauj vērot garīgās sfēras bez fiziskā ķermeņa ierobežojumiem.
Tas nenozīmē, ka psihiskais es un garīgais es ir viens un tas pats, un, ka, apzinoties vienu, mēs saprotam otru. Tas nozīmē, ka katrs projekcijas eksperiments mūs iepazīstina ar dvēseles eksistenci, jo psihiskā būtība ir mūsu dvēseles būtības emanācija, un nav svarīgi, vai fiziskā ķermenī vai ārpus tā. Tāpēc apzināti nevar piedzīvot fiziskā un psihiskā es atdalīšanos bez garīgā es kosmiskās realitātes izpratnes.
To saprata jau senie ēģiptieši, tāpēc iesvētīšanas, kuras notika viņu svētnīcās, saturēja kulminācijas rituālu, kura laikā kandidāts piedzīvoja nāves mistēriju, tas ir projekciju. Šāds eksperiments kandidātam deva iespēju piedzīvot apzinātu fiziskā un psihiskā ķermeņa atdalīšanos, tas viņam ļāva iegūt intelektuālu un emocionālu pārliecību par to, ka viņš patiešām ir garīga būtne, kura iemiesota materiālā individualitātē.
Viss bija organizēts tā, lai šī nāves mistērija un tai sekojošā simboliskā augšāmcelšanās uz mūžu saglabātos cilvēka atmiņā un apziņā.
Te mēs redzam to mistiskās iesvētīšanas būtību, kuru parāda rozenkreiceru formulējums (kas dots nodaļas sākumā). Tiklīdz iesvētītais atgriežas šajā pasaulē un no jauna iegūst piederības sajūtu savam mirstīgajam ķermenim, kurš uz visiem laikiem saglabā iespaidus par to, kas redzēts mūžīgās dzīvības valstībā, viņam rodas vēlēšanās materiālā dimensijā izteikt to apziņas stāvokli, kuru piedzīvojis.
Kopš šī brīža iesvētīšana kļuva par viņa dzīves pamatu un dvēseles dziļumos viņš zināja, ka misticisms viņam dos pieeju noslēpumu atklāšanai.