Kosmiskajos plašumos un uz mūsu planētas Zeme ir divas galvenās hierarhijas – Gaisma un Tumsa.

Abas šīs hierarhijas pārtiek no apziņas enerģijas, ko ražo citi, tāpat kā mēs, cilvēki, savai eksistencei lietojam pārtiku. Viņu pārtika ir arī mūsu, cilvēku, radītās emocijas.
Gaismas hierarhija palielinās izmantojot mīlestības un tās atvasinājumu (tikumība, godīgums, miers, harmonija, prieks, gudrība, līdzcietība, ticība, pacietība, cieņa, intelekts, garīgums, labsirdība utt.) enerģijas.

Tumsas kalpotāji ar baiļu palīdzību pakļauj cilvēkus ražot viņiem vajadzīgās enerģijas. Bailes cilvēkos ir visjaudīgākā paralizējošā enerģija un tās ietekmē cilvēki kļūst agresīvi, ļauni, naidīgi, nedroši, greizsirdīgi, inerti, slinki, lepni, egoistiski, skaudīgi, zaglīgi, melīgi, mantrausīgi, liekulīgi, varas un slavas kāri utt.

Diemžēl, analizējot mīlestības un baiļu atvasinājumus, nākas secināt, ka baiļu izpausmju veidu ir daudz vairāk kā mīlestības izpausmes.

Pamatbaiļu veids ir bailes no savas nāves. Šis baiļu veids mitinās katrā cilvēkā vairāk vai mazāk apslētā veidā. Piemēram, bailes no materiālām un naudas problēmām vienkāršotā veidā izskatās, kā sajūta, ka:

– cilvēkam var pietrūkt naudas pārtikai un var iestāties bads (un nāve),

– pietrūks naudas mājokļa apmaksai un cilvēks var tikt izlikts uz ielas kā bezpajumtnieks (scenārija turpinājumā – nāve),

– slimību gadījumā nevarēs iegādāties zāles sev vai saviem tuviniekiem (atkal nāves draudi),

– nevarēs iegūt atbilstošu izglītību, tātad nākotnes darbs būs sasaistīts ar zemu atalgojumu (un kopsummā viss iepriekš minētais),

– bērns negrib mācīties un līdz ar to veido negatīvu savas dzīves vēsturi, jo vēlāk šis bērns nevarēs uzturēt pats sevi, savu ģimeni, un vēl vairāk nevarēs palīdzēt vecajiem nevarīgajiem vecākiem (bezizejas un ciešanu nāves variants un izmisums par bērna rīcību), utt.

Šo sarakstu var turpināt ar vēl kādu baiļu veidu: bailes pazaudēt tuvu cilvēku (laulāto draugu, bērnu, vecākus utt.). Ja cilvēks baidās pazaudēt vīru vai sievu, tad šādā situācijā var dominēt greizsirdības, agresijas, liekulības u.c. baiļu izpausmes. Arī tam iemesls ir bailes no nāves – kā es viena vai viens tagad varēšu dzīvot, pabarot un izglītot bērnus, kā es vecumdienās varēšu būt viena (viens)?

Mums dziedināšanas laikā nākas saskarties ar depresijas, melanholijas, bezcerības, izmisuma utt. nomāktiem cilvēkiem, kas “sapinušies” savās izjūtās un neredz iespējamību pārraut ‘”vāveres riteni”, kurš ar katru nākamo mēģinājumu izrauties iegriežas vēl jaudīgāk.

Dziedinot tādus cilvēkus, parasti “izlien” kāds no šo baiļu veidiem:

– bailes no nāves,
– bailes, ka mani nemīl,
– bailes no ciešanām, izmisuma, vientulības,
– bailes no tuvu cilvēku zaudējuma, ģimenes iziršanas,
– bailes pazaudēt darbu un materiālo nodrošinājumu,
– bailes būt nepietiekoši novērtētam, atzītam,
– bailes pazaudēt kontroli, palaist kaut ko garām,
– bailes no pagātnes un nākotnes,
– bailes no kā jauna,
– bailes no slimībām,
– bailes no bailēm,
– bailes no izsmiekla, pazemojumiem, aizvainojumiem, agresijas, atriebības,
– bailes no augstuma, tumsas, slēgtas telpas,
– bailes no kādas dzīvnieku sugas (žurkas, tarakāni, vardes, čūskas, suņi.) utt.

Diezgan bieži šīs bailes sakņojas un kupli sazēlušas bēna pirmajos dzīves gados, redzot pieaugušo saskarsmi savā starpā vai attiecībās ar bērnu.

Gadās, ka baiļu enerģijas un tās izpausmes dažādie veidi nāk no iepriekšējām dzīvēm kā milzīgi negatīvu emociju intensitātes uzkrājumi. Piemēram, diezgan bieži šajā dzīvē mātēm ir bail, ka ar bērniem var notikt kaut kas ļauns – tā, protams, ir arī šīs dzīves pieredze, bet tā arī sakņojas tajā laikā, kad notika cilvēku upurēšanas rituāli un mātēm ar varu tika izrauti bērni nežēlīgai un asiņainai cilvēku upurēšanai.

Cilvēka garīgā izaugsme dod iespēju no šo emociju intensitātes atbrīvoties. Un tas ir jādara, pretējā gadījumā, māte ar savu trauksmes un baiļu enerģiju “ražo” papildinājumu negatīvo emociju uzkrājumā, kas kā žņaugs savelkas gan ap bēna gan mātes dzīvības enerģiju.

Kāds bērns (indigo) pēc ilgstošas mātes pārlieku uztraukšanās vietā un nevietā, pateicības vietā, skumji noteica: “Tu ar savu kontrolēšanu manu dzīvi esi pārvērtusi par elli!” Māte to uztvēra kā bērna nepateicību par viņas rūpēm, bet bērns aizsargreakcijā pret māti apzināti uzsvērti radīja ekstremālas situācijas, tādā veidā piespiežot māti meklēt kādu atrisinājumu.

Protams, labāk, ja māte spēj atrast cēloņu sakarību caur garīgo izaugsmi un nevis “stiepj” bērnu pa psihologiem meklējot cēloni bērnā.

Cilvēki, kuriem sen pietiek naudas savai un pat savu bērnu eksistencei, cenšas jebkuriem līdzekļiem, pat zogot, papildināt savus naudas krājumus. Šie cilvēki ir ierauti baiļu ritenī tā, ka pārbaudot šo cilvēku brīvās gribas rādītājus, tie līdzinās nullei. Šie cilvēki ir beztiesīgi negatīvās enerģijas ražotāji tumsas spēkiem, kā marionetes, pašiem to pat neapzinoties.

Ikdienā ir bezgala daudz absurdu situāciju. Bailes un to atvasinājumu enerģija ir vienīgais enerģijas veids no kā pārtiek tumsas spēki, kuri savukārt pavairojoties vēl agresīvāk veido nepatīkamas un nežēlīgas situācijas, kurās cilvēks “iekrīt” un atkal pabaro savus verdzinātājus veidojot augsni nākamajiem uzbrukumiem cilvēkam ciešanu radīšanai.

Cilvēkam ir jāatrod garīgais spēks pārtraukt un apturēt šo nežēlīgo riņķa danci. Ir taču sacīts: domājiet labu, runājiet labu, dariet labu un klausieties labu! Ja pats sevī spējat domāt, runāt un darīt labu ar to vien nepietiek – mēģiniet izvairīties no cilvēkiem, kuri gaužās par nepateicīgo pasauli, sliktajiem kaimiņiem, radiem, deputātiem… tā līdz bezgalībai. Katru reizi, kad cilvēks kaut ko nosoda, pazemo un zākā (tajā pat laikā izceļot sevi uz citu fona – redz cik citi slikti un nepareizi, bet es tas pareizais) tiek pabaroti tumsas spēki, pie tam cilvēks to dara baiļu enerģijas motivēts, pats kļūdams par tumsas spēku barotāju un šīs enerģijas veida radītāju. Cilvēks, kurš ir saskarsmē ar šādu “pareizo un labiņo” aplīp ar negatīvo emociju enerģētiku.

Viss, kas radīts, tas ir Radītājs un pieņemiet katru notikumu, kurā esiet nokļuvuši bez bailēm, bez nosodījuma un aizvainojuma. Analizējiet, kāpēc tieši šāda situācija ir izveidojusies. Kāpēc tas skāra tieši mani, bet, iespējams, ar līdzās esošajiem tas nenotika. Apgūstiet pieredzi no situācijas un atbrīvojiet atmiņu no piesaistēm pie pagātnes. Bailes ir slimību iedīgļi un saknes, bet tikai paša cilvēka varā ir tas vai slimības sakuplos vai apsīks.

Šī ir brīvās gribas planēta, kur mēs esam atnākuši uzkrāt savai gaismas būtnes būtībai pieredzi. Mēs drīkstam darīt visu, ko gribas: pazemot, mīlēt, nosodīt, palīdzēt, nodot, ticēt, skaust, zagt, liekuļot, cienīt, nicināt… Mēs drīkstam uz šīs planētas izpausties pilnā jaudā ar to, ko mēs nesam sevī, lai pēc tam saņemtu algu par pieredzes apgūšanas laikā padarīto.

Starp planētām, uz kurām cilvēkveidīgās būtnes apgūst pieredzi, mūsējā esot visunikālākā un, lai iemiesotos uz mūsu planētas, ir pat “konkurss” par iespēju te būt un radīt savu pasauli tā, kā gribas.

Vēl: it kā šī ir arī planēta ar “stingrā režīma kolonijas statusu” pēc principa: ko sēsi, to pļausi, un pļausi tik ilgi līdz sava sējuma ražu būsi ievācis visu.

Sāciet katru dienu ar lūgšanu: Visaugstākais Kosmiskais Radītāj, manu mīļo sargeņģeli, mani kosmiskie garīgie gaismas skolotāji un visi gaismas spēki! Es lūdzu palīdziet man būt fiziski veselai, garīgi attīstītai, materiāli nodrošinātai un palīdziet man būt pozitīvā saskarsmē ar cilvēkiem, maniem mīļajiem un tuvajiem, ar planētas Zeme redzamās un neredzamās daļas iemītniekiem. Es lūdzu piedošanu, ja es kādam apzināti vai neapzināti esmu nodarījusi pāri ar savām domām vai rīcību. Es lūdzu piepildīt mani ar gaismu, mīlestību, harmoniju un veselības dzīvinošo enerģiju, lai visur, kur es atrodos, es izstaroju gaismu, mīlestību un harmoniju. Es pateicos, jums, visi gaismas spēki! Lūdzu sargiet mani un manos mīļos un tuvos! Esiet kopā ar mums vienmēr un vediet mani pa garīgās attīstības apziņas ceļu! Paldies!

Dod dieviņi kalnā kāpt,
Ne no kalna lejiņā.
Dod dieviņi otram dot,
Ne no otra mīļi lūgt!