Visās sfērās, kurās izpaužas cilvēks, pastāv “cilvēka faktors”. Tas ir parādību kopums, kas saistīts ar dzīva cilvēka klātieni. Cilvēkam kā būtnei ir virkne īpašību, kuras viņš tā vai citādi ienes tajā, ko dara. Brīžiem tas ir patīkami, piemēram, mājas ievārījums ir garšīgāks nekā pirktais – tajā ir klāt mātes roku siltums, un tas ir gatavots ar mīlestību. Bet brīžiem – nepatīkami, kad, piemēram, bērns skolā ir spiests no skolotājas kopā ar zināšanām saņemt arī viņas neatrisinātās personīgās dzīves problēmas.

Deviņpadsmitā gadsimtā zinātne “cilvēka faktoru” bieži vien vienkārši ignorēja, divdesmitā gadsimta totalitārismā pastāvēja viedoklis, ka “nav neaizvietojama cilvēka”, bet kapitālismā sapņoja, ka, attīstoties tehnoloģijām, bērnus auklēs roboti un datori. Tā, lūk. Bet interesanti, kāda ir cilvēka faktora nozīme tādā neparastā darbības jomā kā astroloģija?

ALEKSANDRS SOKOLOVS

Ne velti mēdz teikt: katram astrologam – savs klients.

Tas ir dabīgi, jo viens sola “iekodēt uz veiksmi”, cits nodarbojas ar “karmisko astroloģiju”, trešais ir visu iespējamo intelektuāli metafizisko biedrību prezidents vai neeksistējošu zinātnisko akadēmiju loceklis…

Neviens klients taču neatnāk pie astrologa nejauši. Tādēļ ir derīgi painteresēties, kur viņš ir guvis informāciju un ko tieši ir dzirdējis par konkrēta astrologa darba specifiku.

Astrologs nav dakteris: dzīve piespiež – cilvēks aiziet. Lai gan tagad var iet pie jebkura daktera – ne tikai pie tā, pie kura esi “pierakstīts”.

Astrologu izvēlas ar tendenci, reizēm to darot ilgi un rūpīgi.

Ir astrologi zīlnieki. Pie viņiem nāks konsultēties, kurā bankā noguldīt naudu tā, “lai man būtu viss, bet man par to nekas nebūtu”. Šiem astrologiem “jātic”. Viņi arī paši ir “ticīgi”…

Es astrologus iedalu divās kategorijās. Vieni kaut ko kaut kur ir izlasījuši vai izdzirdējuši un to arī vēsta. Otri kaut ko uzzina, gadiem to pārbauda un, kad beidzot saka, tad to dara saviem vārdiem, un tas ir pavisam cits materiāls. Pirmie mūsdienās droši vien ir tūkstošiem, otrie – tikai nedaudzi…

Man ļoti patīk doma “cik astrologu – tik astroloģiju”, tāpēc ka viss tehniku kopums, kuras var iemācīt nākamajam astrologam, veido 1 % , bet pārējie 99 % izriet no astrologa pasaules priekšstata, kas katram ir savs. Cilvēcisko faktoru astroloģijā veido šī neatkārtojamā dzīves pieredze.

DĀVIDS ZVAIGZNE

Ja mēs uz cilvēku palūkojamies kā uz būtni attīstības procesā, mums ir jāraugās uz viņu kā uz būtni, kurai ir smadzenes.

Un šīs smadzenes ir gluži kā zemes virsma, uz kuras ir kalni un lejas, ir saulainas, auglīgas vietas, bet ir arī džungļi un purvi.

Tas atspoguļojas cilvēka domu gaitā, pasaules priekšstatā, uzvedībā, dzīvesveidā un ir atkarīgs no cilvēka darba ar sevi, no tā, ko viņš dzīves gaitā ir attīstījis.

Mēs katrs jūtam, ar kādu būtni mums ir kontakts: vai tās klātbūtnē gribas sarauties vai atvērties, vai tā rosina aizdomas vai uzticēšanos, viltu vai atklātību, sadarbību vai pretestību. Mēs jūtam to, vai pretī stāvošas būtnes redzesloks ir plašs vai aprobežots, vai viņam ir laupītāja vai radītāja dzīves pozīcija, vai viņš ir savas dzīves saimnieks vai apstākļu nospiests, vai viņš pārdod savus augļus vai sevi.
Paskatīsimies citādi… Lūk, četras dzīvības formas: koks, slieka, zivs un putns. Katra no tām mīt savā pasaulē, savā vidē, un dzīves pieredze tām ir pavisam atšķirīga.

Koks aug zemē, kur ticis iestādīts, tā pārvietošanās brīvība ir minimāla. Iedomājieties: ja koks būtu astrologs, cik determinētas būtu viņa horoskopu interpretācijas! Tās noteikti cauraustu ideja, ka “ābols no ābeles tālu nekrīt” un tamlīdzīgi.

Slieka arī mīt zemē, bet viņa tajā pārvietojas, graužas cauri augsnes masai. Iedomājieties: ja slieka būtu astrologs, viņas horoskopa interpretācijas cauraustu ideja – “kam tik visam dzīvē nav jāizlien, jāizbrien, jāizspiežas cauri un cik mēslu nav jānorij…”.

Zivs mīt ūdenī, tā ir brīvāka vide, plūstoša un mainīga. Un zivs priekšstati par dzīvi, protams, saistīti ar šiem apstākļiem. Ja zivs būtu astrologs, tās horoskopa interpretācijās būtu cauraustas ar ideju: viss rit, viss mainās, bet pasaule ir un paliek noslēpumaina, vēsa un mistiska. Tā ir aukstasiņu būtnes pasaules uztvere, kurā, piemēram, nenotiek pieķeršanās, kas raksturīga siltasiņu būtnēm.
Un, lūk, putns – tam ir vēl lielāka kustību brīvība. Putns ir siltasiņu būtne, kas spēj lidot, un, protams, viņa priekšstati un dzīves pieredze ir atbilstoši. Ja putns būtu astrologs, tā interpretācijās atspoguļotos gan tāles, gan augstumi, gan dzimtā ligzdošanas vieta, kurā jāatgriežas.

Astrologs nav patiesības balss, viņš ir patiesības interprets. Un viņa interpretācija, protams, ir atkarīga gan no apziņas stāvokļa, gan esamības līmeņa, gan dzīvesveida.

RAMAZS ZAHARJANS

Neuzdrošinos apgalvot, ka astroloģija ir absolūta zināšanu sistēma, bet to pilnīgi pamatoti var uzskatīt par izzināšanas formu. Astroloģija patlaban ir vienīgā, kas piešķir nopietnu nozīmi laika faktoram.

Tās astroloģijas pamatā, ar kuru nodarbojos es, ir kvantu mehānika. Bet kvantu mehānika ir vienīgā zinātne, kas atzīst klātbūtnes efektu, proti, novērotājs ietekmē notiekošo. Arī astroloģijā tāpat pastāv klātbūtnes efekts, tajā ir cilvēka faktors, astroloģijā cilvēks ir ne tikai izpētes objekts, viņš ir subjekts, kas izpēti veic, cilvēks ir astroloģiskās analīzes instruments. Es varu iedalīt astrologus divos tipos pēc tā, kā tie strādā ar informāciju. Katrs no tipiem ir saistīti vai nu ar labo, vai ar kreiso smadzeņu puslodi.

Ir zināms, ka labā puslode atbild par tēlaino domāšanu, intuitīvo un emocionālo uztveri, bet kreisā – par racionālo domāšanu, spriešanu un secināšanu. Pirmā tipa astrologam bieži vien pietiek vienkārši paskatīties uz dzimšanas karti, reizēm pat nepievēršot uzmanību datiem, bet viņš uzreiz ieslēdzas uztverē, sajūtās un priekšstatu veidošanā.

Labā puslode ir lielisks izziņas kanāls, bet tajā ir arī savas briesmas, jo bez atgriezeniskas saiknes tā var ievest strupceļā. Protams, strupceļā var ievest arī otra smadzeņu puslode, kas atbild par stigriem spriedumiem. Ar to saistīts otrs – kreisās puslodes – astrologu tips. Tie ir tie, kas astroloģijā meklē “formulas”: onkoloģijas formulu, diabēta formulu, laimīgas laulības formulu utt. Izteikts labās puslodes cilvēks, raugoties kalnu ainavā, redz, piemēram, piramīdas figūru, bet kreisās puslodes cilvēks – sarkanā māla slāņus.

SIMONS BIZUNS

Iedomājieties: jūs esat ļoti labs astrologs.

Jūs sēžat pie sava rakstāmgalda, jums priekšā ir dzimšanas karte, kurā jūs ļoti rūpīgi esat iedziļinājies: lūk – Saule, lūk – Mēness, lūk – planētu aspekti… Bet te pēkšņi atskan telefona zvans. Pieklājīga balss jums pavēsta, ka banka, kurā glabājas jūsu ieguldījumi, ir bankrotējusi…!

Taču jūs atkal mierīgi pievēršaties dzimšanas kartei.

Iedomājieties citu gadījumu. Atskan telefona zvans. Pieklājīga balss jums paziņo, ka jūs esat tāla radinieka vienīgais mantinieks un visus līdzekļus viņš ir novēlējis jums…!

Taču jūs mierīgi pievēršaties dzimšanas kartei.

Ja viss notiek tā, tad jūs esat cilvēks, kam ir dimanta griba un nesatricināma koncentrēšanās spēja, bet varbūt jūs esat garīgi augsti attīstīta būtne. Taču vairums ļaužu pastāvīgi atrodas dažādu dzīves apstākļu “gravitācijā”, kas ietekmē viņu pasaules redzējumu un notiekošā izpratni.

Arī astrologi. Tātad astroloģijā, tāpat kā citās cilvēka darbības jomās, ir jāņem vērā tas, ka mūsu redzējums ir atkarīgs no dažādiem faktoriem, kas uz mums iedarbojas laikā un telpā.

Taču astroloģiskās interpretācijas ir atkarīgas arī no tipoloģiskām atšķirībām. Es astrologus iedalu pēc tā, uz ko balstās viņu interpretācija.

Pastāv konstruktora tips. Šāds astrologs ir daudz mācījies un tiešām iemācījies. Viņa galvā ir kubiciņi un bloki, no kuriem viņš konstruē tekstu.

Otrs ir ideologa tips. Viņa interpretācijas balstās viņa pasaules priekšstatos, astroloģiju viņš uztver kā mācību un sevi – kā šīs mācības guru.

Nākamais tips ir analītiski empīriskais. Pie tā pieder astrologi, kas balstās uz analīzi un pieredzi. Interpretācijās viņi uzmanīgi runā tikai to, ko zina un ir pārbaudījuši.
Nākamais ir psiholoģiskais tips. Šādu astrologu interpretācijas ar vienu kāju balstās konkrēta kontakta izjūtā, ar otru – kartē.

Vēl pastāv pravietiskais tips. Tie ir astrologi, kuru interpretācija balstās iedvesmā, kas rodas konkrētā situācijā, astrologi, kas medī “plūsmu”, kurā apstākļi neparasti izgaismojas.

Nākamais ir maģiskais tips. Tie ir astrologi, kas it kā interpretē karti, bet vienlaikus spēcīgi iedarbojas uz dzīviem apstākļiem un notikumu norisi.

Katram no viņiem ir priekšrocības, izcilības un trūkumi. Droši vien ideālā variantā viņi visi ir apvienoti, taču varbūt paldies Dievam, ka mēs esam tik dažādi un mums ir iespējas attīstīties.