Dižais vācu viduslaiku mistiķis Meistars Ekharts (1260. – 1328.) mūsu zemē nav plaši pazīstams. Tomēr viņa darbi un traktāti dziļuma un intelektuālā ziņā salīdzināmi ar tādu viduslaiku mistiķu darbiem kā Jakobs Beme un Grigorijs Palama. Zemāk piedāvāts fragments no traktāta „Pamācības runas”.„… Cilvēkiem būtu jāpadomā ne tik daudz par to, kā viņi rīkojas, cik par to, kas viņi ir.

Ja cilvēki, tāpat kā viņu ceļi, būs ar labiem nodomiem, viņu darbi gaiši staros. Ja esi taisnprātīgs – arī tavi darbi būs taisnprātīgi. Nebūs pamatot svētumu darbos.

Svētumam pienākas esības pamatojums, jo ne darbi mūs apgaismo, bet mūsu pienākums ir darīt darbu gaišu. Lai cik svēti nebūtu darbi, viņi mūs nekādā ziņā neapgaismo, jo tā ir darba būtība.

Cik svēti mēs esam un izprotam būtību, tik arī spējam izgaismot savus darbus, – vai ēdiens tas būs, miegs, nomoda vai kas cits. Tiem darbiem, ko darām, ar lielo būtību nav sakara; no tiem nesākas nekas.

Tad saproti no teiktā, ka izlieto visu centību tam, lai kļūtu labs, – ne tik daudz tam, kā rīkoties vai rīcības raksturam, cik tam, kāds pamats šai rīcībai”.