Lai kur mēs atrastos, uzmanīgi pavērojot apkārtni, vienalga, kāda tā būtu, mūs pārsteidz neaptveramā dabas dzīvotspēja.

Apgalvojumi par to, ka tie priekšmeti, kas pārstāv pirmos evolūcijas ķēdes posmus (kura turpinās augos un tālāk līdz cilvēkam), un pieder neorganiskajai minerālu valstībai, arī ir dzīvi un tiem arī ir dvēsele, kaut arī zemākā līmenī kā augiem un dzīvniekiem, var likties dīvaini vienīgi mūsdienu materiālisma kalpiem, kuri iztēlojas, ka visu saprot un zina atbildes uz visiem jautājumiem.
Taču viņi nezina neko un neko nevar izskaidrot, jo cenšas iztēloties Visumu kā tumšu un drūmu parādību, turklāt trulu, rupju un mirstīgu.

Un otrādi – šis apgalvojums nepārsteidz zinātniekus, kuriem nav aizspriedumu, kuri mīl Dabu, kuri zina par tās bezgalīgo spēku, tos, kuriem saprotama viņas valoda.

Materiālisti, kuri saskata pasaulē tikai atomu sadursmes, bet neredz tajā vadošo, gudro, negrozāmo Kosmisko Gudrību – ir aklie, nevis zinātnieki šī vārda patiesajā nozīmē.

Viņi nevēlas redzēt, ka dzīvība pulsē gan ārēji nekustīgā priekšmetā, gan jaunā meitenē. Vienkārši tam ir cits uzdevums, citādi izvietoti tie paši atomi, kurus ietekmē Vispārējais Gravitācijas likums…

Ķīmija māca, ka viss veidots no atomiem: no ūdeņraža, skābekļa, slāpekļa, dzelzs utt., savukārt katrs no tiem sastāv no ētera daļiņām. Par spīti apkārtējās vides milzīgajai ietekmei, šie atomi nav sadalāmi un iznīcināmi.

Tieši viņi, veidojot dažādus savienojumus un Spēka ietekmē sakārtojoties dažādās ģeometriskās konfigurācijās, veido to, no kā sastāv Daba, tas ir, – Visuma matēriju vai vismaz zemes matēriju (jo uz citām planētām iespējamas citas atomu kombinācijas).

Gan cilvēks, gan augi, gan minerāli, gan jebkurš priekšmets, piemēram, galds,- veidots no vieniem un tiem pašiem atomiem, kuri savienoti noteiktā secībā un atšķiras pēc skaita, bet šo atomu kopīgais pamats ir ēteris.

Tas nozīmē, ka matērija ir viena, ka viss pastāvošais veidots no vieniem un tiem pašiem atomiem, ka ķīmiskajiem elementiem ir kopīgas sastāvdaļas, ka dzīvus tos padara viena un tā pati dzīvība un tie pakļaujas kopīgam gravitācijas likumam.

Dabai nav valstību vai tipu – tā ir vienota.

Šo patiesību stingri jāiegaumē. Nav minerālu, augu, dzīvnieku, organiskās un neorganiskās valstības, nav ķīmijas, ir tikai dzīvas būtnes, kuras attīstās saskaņā ar noteiktu plānu, pakļaujas kopīgiem likumiem, ir dažādas, bet iet uz vienu mērķi.