Martīnistu Nezināmo Filosofu ordenim ir divas pēctecības līnijas. Viena nāk no Papjusa Martīnistu ordeņa caur Konstantu Ševijonu, Renē Šambelānu un Lionas Martīnistu ordeni, sevī ietverot Konstanta Ševijona apgarotības būtību. Otra līnija nāk no Metra Lionas Filipa. Apvienojoties, šīs līnijas veido mūsu martīnisma tradīciju.

Martīnistu Nezināmo Filosofu ložas ir vairākās Anglijas, Francijas, Beļģijas, Vācijas, Spānijas, Rumānijas, Grieķijas, Kanādas, ASV, kā arī Krievijas pilsētās. Ložu skaits pastāvīgi pieaug. Martīnisti ir arī Latvijā. Kā arī visur, tajās ir gan vīrieši, gan sievietes, kas vēlas sekot gan Luī Kloda de Sen-Martēna mistiskajam ceļam, gan viņa skolotāja Martinesa de Paskualli teurģijas ceļam.

Latvijā darbojas svētīta loža “Rīgas kronētie”, rituālos darbus veicot latviešu valodā.

Martīnisma mācība sastāv no rituālajiem darbiem, padomiem un ikdienas prakses, sekojot kuriem iesvētītajam jātiecas pie sevis attīrīšanas un dievišķās vienotības atjaunošanas.

Martīnisma iesvētīšana var notikt uzreiz, taču parasti tā tiek sadalīta trīs etapos. Tas nepieciešams, lai iesvētītājs gūtu pārliecību par to, ka iesvētāmais ir cilvēks ar godīgiem mērķiem un nav tukšas intereses dzīts. Laiks starp šiem etapiem ir atkarīgs no jauniesvētītā martīnista garīgās attīstības pakāpes.

Martīnistu Nezināmo Filosofu Ordenis no saviem locekļiem nepieprasa nekādu dalības maksu, taču ložas, kurām nav sava dievnama, var savākt naudu sapulču telpu nomāšanai.
Martīnistu Nezināmo Filosofu ordenis ir pret pašlaik pasaulē valdošu vienaldzību un pesimismu. Tā vietā mēs dāvājam Gaismu, kura izgaismo ceļu uz garīgo brīvību.
Martīnistu Nezināmo Filosofu ordenis ir atvērts visiem tiem labas gribas vīriešiem un sievietēm, kas:
• vēlas iegūt Debesu Valstību, atmodinot vai padziļinot savu līdzdalību vēstījumā un Kristus dzīvē;
• saprot, ka Debesu Valstības iegūšana nav iespējama bez ikdienas garīgajiem vingrinājumiem;
• dvēseles barības avotu atrod svēto grāmatu izpētē, hermētiskās tradīcijas, filosofijas un zinātnes zināšanu apgūšanā;
• cer uz Pagātnes Meistaru palīdzību: Rozes un Krusta adepti, Pitagors, Plutarhs, Platons, Meisters Ekharts, J.Beme, Svedenborgs, Ekkartshauzens, Martiness de Paskualli un viņa sekotāji – Luī Klods de Sen-Martēns, Metrs Filips no Lionas, kā arī uz visu to palīdzību, kas viņus iedvesmojuši un kurus iedvesmojuši viņi;
• seko savam individuālajam ceļam, taču izprot arī patiesas iesvētīšanas un garīgā atbalsta nepieciešamības lomu;
• tic, ka tagad, tūkstošgažu robežā, laika ritējums ir paātrinājies, un cilvēce mainījusies, tāpēc pienācis laiks iekšēji sevi sagatavot jaunu enerģiju, kuras ļaus sasniegt augstāku apziņas līmeni darbam radīšanas centrā, saņemšanai un nodošanai tālāk.

Ordeņa uzdevums ir cilvēka Reintegrācija tā sākotnējā šķīstībā un aizvien lielāka tuvināšanās Dievam.

„Cilvēka un sabiedrības apgarotība vienmēr bijis un uz mūžiem būs mūsu mērķis.” (Žans Briko „Pieraksti par martīnisma vēsturi”)

Šajā saistībā vēlamies pieminēt vārdus, kurus teicis Papjuss:
Ordenis, savā būtībā, pirmkārt, ir tikumiska bruņnieciskuma skola, kura tiecas attīstīt savu locekļu garīgumu, apgūstot neredzamās pasaules un tās likumu zināšanas, vingrinoties uzticībā un intelektuālajā atbalstā, kā arī katrā dvēselē veidojot noturīgu ticību, kas balstās uz vērojumiem un zinātni.

Martīnisma pamatā ir kristietīgā ilumīnisma principi. Tie veido patiesu šīs universitātes, kura kādreiz veidos ciešu zinātnes un ticības sadraudzību, kodolu. Martīnisms bez liekiem vārdiem cenšas godprātīgi atbilst savam nosaukumam, veidojot augstas metafizisko un fizioloģisko zinātņu skolas, šīs zinātnes savukārt tika atstumtas no klasiskajām mācībām ar aizbildinājumu, ka tas esot okultisms. Mūsu skepticisma, materiālas pasaules un ateisma pielūgšanas laikmetā, ir tik ļoti nepieciešama patiesa kristiešu atsaucība, kura būs neatkarīga no garīdzniecības.

Visās valstīs, kur ienāca martīnisms, daudzas dvēseles tika izglābtas no šaubām, izmisuma un pašnāvības; daudzi, kas no Ticības novērsās dažādu baznīcas darbību dēļ, atkal ir atgriezušies pie Kristus izpratnes. Nepieprasot no saviem locekļiem jebkādu dalības maksu par iestāšanos ordenī, kā arī nepieprasot jebkādus ložu maksājumus Augstākajai padomei, martīnisms ir palicis uzticams savam garam un avotiem, materiālo nabadzību padarot par savu pirmo likumu.

Martīnisti vēlas būt kristieši, kuri ir brīvi no jebkādām saiknēm ar garīdzniecību, vēlas būt brīvi no apvainojumiem „sātanismā”, viņi vienkārši parausta plecus un lūdz debesīm piedošanu šiem viltus apvainotājiem. Martīnisti nepraktizē nekādu maģiju, ne balto, ne melno. Viņi mācās, viņi lūdzas un viņi piedod netaisnīgumu. Martīnisms no saviem locekļiem nepieprasa pakļaušanās zvērestus, neuzspiež nekādas dogmas, ne materiālistiskās, ne garīgās, tādējādi sniedzot viņiem pilnīgu apziņas brīvību. Mēs vienkārši paliekam uzticami Kristus bruņinieki, vardarbības un atriebības pretinieki, stoiski sinarhisti, kas vēršas pret jebkuru patvaļu, mēs esam tādi, kādi ir bijuši mūsu jaukie priekšteči – Martiness de Paskualli, Luī Klods de Sen-Martēns un Villermozs.”

Martīnisms ir kristiešu bruņnieciskums, kurš tiecas uz individuālu kolektīvu pilnveidošanos. Tas paredz, ka mūsu Tradīcijas sekotājiem jābūt sekojošām īpašībām: garīgai uzticībai (patiesai ticībai Dievam), disciplīnai un tolerancei. Bez tām mūsu kolektīvais darbs nav iespējams. Tāpēc, pirms sākt spert turpmākos soļus, mēs piedāvājam kārtīgi apdomāt Jūsu vēlmi iestāties ordenī un atrast patiesos šīs vēlmes iemeslus. Ja Jūs vēlaties iegūt vairāk informācijas vai kļūt par mūsu Ordeņa locekli, lūdzu, sazinieties ar mums.

Plašāka informācija:

Martīnisms

martinisms@inbox.lv