Tussilago farfara L.; vācu val. Huflattich, norv. val. hestehov; franču val. pas-dâne.
Kurvjziežu dzimtas augs.
Astroloģiskais lauks: Ziedi – Vērša zīme (Venera, pie tam Vērša zīme fizioloģiski ir saistīta ar kaklu), lapas Vēža zīme (Mēness), arī ietekmes no opozicionārās Mežāža zīmes (Mežāža zīmes pārvaldnieks Saturns ir trimdā Vēža zīmē) dod iespēju dziedināt ādu).Kad Saule jau atrodas Vērša zīmē un zeme pietiekami sasilusi, mūsu platuma grādos reti kad agrāk, kā aprīļa otrajā pusē vai pat maija sākumā, uzzied pirmās pavasara saulītes māllēpes. Vislabprātāk tās aug nelielās audzēs saulainās, pietiekami mitrās mālainās, akmeņainās vai kūdrainās piekalnēs, ceļu un tīrumu malās, uz dzelzceļa uzbērumiem. Māllēpes dabiskā vidē aug dažādās pasaules daļās – Eiropā, Āzijā, pat Āfrikā. Ziemeļamerikā tas ir ievests augs, taču arī tur ir atradis sev piemērotu augšanas vidi.
Viduslaikos šo augu dēvēja par fillius ante patrem , ko tulko kā dēls pirms tēva un šāds nosaukums ir saistīts ar to, ka vispirms parādās auga ziedi un tikai pēc tam lapas. Māllēpes ir īpašs augs vispirms pavasarī virs zemes parādās viegli violets vai balts, zvīņots ziedkāts, kura galā uzplaukst viens neliels, bet košs, pienenei līdzīgs zieds spilgti dzeltenā krāsā. Māllēpes ziedu maigais, medum līdzīgais aromāts valdzina un saista bites un arī cilvēkus. Mēs ne tikai priecējam acis šai košajā ziedu krāšņumā, bet arī lietojam tās uzlējumus visa gada garumā, kad tas palīdz dziedināt iekaisušu kaklu un aizsmakumu, mīkstināt klepu un remdē arī dziļāku elpošanas orgānu, bronhu, iekaisumu.
Jau ļoti tālā senatnē, pat senajā Grieķijā un Romā, māllēpes tika izmantotas dziedināšanā. Arī šī auga latīniskais nosaukums tussilago ir cēlies no vārda tusis klepus, un agere – aizdzīt. Dziedināšanā to izmantoja arī Plīnijs, kurš dzīvoja 1.gadsimtā pirms mūsu ēras. Arī Hipokrāts saviem skolniekiem un sekotājiem ieteica iegaumēt māllēpes novārījuma spēcīgo pozitīvo ietekmi ne tikai klepus, bet arī dažādu citu sastrutojumu un iekaisumu dziedināšanā.
Jau kopš antīkajiem laikiem māllēpju uzlējumi tikuši lietoti apgrūtinātas elpošanas gadījumos un ieteikts smēķēšanas izraisīta klepus remdēšanai. No māllēpes saknēm, tāpat kā no lapām un ziediem tiek izgatavoti iedarbīgi uzlējumi vai sīrupi un lietoti kā klepus atvieglinātāji un pretiekaisuma līdzekļi. Māllēpes labi lietot kopā ar rozmarīnu, timiānu, lavandu un kumelītēm šis smaržām bagātais uzlējums ne tikai būs bauda mūsu deguniem, bet arī palīdz astmas un citos elpošanas ceļu slimību gadījumos.
Māllēpes ziedi jāievāc pilnziedā (parasti aprīlī), bet ne pārziedējuši, citādi kaltēšanas laikā pāri paliks vien pūkas, nevis skaisti medaini smaržojoši bāli zeltaini ziediņi. Tējās to lieto, ļaujot ievilkties ne vairāk kā 5 minūtes. Nav vēlams pārspīlēt ar lietošanas ilgumu (ne vairāk kā mēnesi, ja šo tēju dzer regulāri ikdienā), ne arī ar stiprumu: uzlējumu vislabāk gatavot 2 tējkarotēm māllēpju uzlejot 200ml vāroša ūdens. Labi garšo un noderīgums vairojas, ja māllēpju tēju dzer ar medu. Var arī skalot rīkli un lietot kompresēs.
Dziedniecībā izmanto arī lapas, kuºas zemes virspusē parādās tikai tad, kad ziedi noziedējuši. Lapu virspuse ir tumši zaļa un gluda, pat cieta un raupja, bet apakšpuse balta, tūbaina, klāta maigiem matiņiem. Māllēpju lapas lieto kompresēm gan svaigas (liekot maigo tūbaino pusi pie ādas), gan uzlējumus. Māllēpju lapām piemīt asinsapturošas, pretiekaisuma un pretbaktēriju īpašības. Šo augu lapām piemīt spēja uzlabot gremošanas sistēmas darbību. No tām var gatavot apetīti uzlabojošu tēju, kā arī lapas pievienot salātiem vai citiem ēdieniem.