Ezotērisks ideju un mācību par klusumu, iekšējo mieru, pašapzināšanos, godīgumu, atklātību un nepieķeršanos salīdzinājums. Džidu Krišnamurti ( 1895 – 1986) bija viens no ietekmīgākajiem 20.gs garīgajiem skolotājiem. Caur savām grāmatām, skolām un lekcijām visā pasaulē viņš sniedza unikālu iekšējā līdzsvara redzējumu. Saskaņā ar Bendžaminu Krēmi, viņš piedzima kā trešās pakāpes iesvētītais, kurš savas jaunības gados caur apziņas pārklāšanos tika gatavots Maitrejas iespējamā starpnieka lomai. Kad Maitreja nolēma izpaust Sevi caur Paša radītu ķermeni, Krišnamurti uzsāka savu skološanas darbu. Atkal saskaņā ar Bendžaminu Krēmi, 49 gadu vecumā Krišnamurti sasniedza ceturto iesvētības pakāpi.

Maitreja, caur vienu no Saviem līdzstrādniekiem, teica par K.:’’ Viņš bija īstens Maitrejas māceklis. Krišnamurti mācības ir Maitrejas mācības.’’ (Share International, 9/88,10)*

Daudzi ir komentējuši Maitrejas un Krišnamurti mācību unikālo dabu. Abas mācības ir smalkas un netveramas, tomēr pauž vienkāršumu, kas aizkļūst līdz pastāvošo cilvēces problēmu saknei. Tās mudina skolniekus meklēt atbildes, kas ir atrodamas tikai katra dvēseles dziļumos.

Mācību, kurām var pieiet no daudzām pusēm, galvenā iezīme ir pamats, ko tās liek pārmaiņām, ko mēs novērojam, pārejot no Zivju laikmeta Ūdensvīra laikmetā. Mūsdienās mēs novērojam salīdzinošu 6. stara ideālisma un ziedošanās enerģiju vājināšanos. Tas atspoguļojas Maitrejas vārdos: ‘’ Ja jūs vēlaties mierīgu līdzāspastāvēšanu uz planētas Zeme, neieviesiet nekādas ideoloģijas.’’(SI-11/88,6) Abi skolotāji atkārtoti ir teikuši: ‘’Nesekojiet man.’’

Mēs varam redzēt abu domās stipru uzsvaru uz Ūdensvīra laikmeta 7.stara Ceremoniālās Kārtības enerģiju pieaugumu. 7. stars saistās ar dabas radošajiem spēkiem un praktisku risinājumu atrašanu cilvēces problēmām. Maitreja atkārtoti mudina pievērst uzmanību tām pamatvajadzībām, ko cilvēce pastāvīgi ignorē – pienācīgu ēdienu, mitekli, veselības aprūpi un izglītību. K. uzskatīja filozofiskus spriedelējumus par ideālo pasauli par bezjēdzīgiem, sakot:’’…viss tas drīzāk kļūst bezjēdzīgs, ja jūs nezināt kā dzīvot.’’ (WSM)

Līdzīgs pavediens Maitrejam ir viņa trīsdaļīgā mācība par prāta godīgumu, gara atklātību un nepieķeršanos. Līdzīgas idejas ar citādiem vārdiem ietvertas K. būtiskajā domā. Kad abas mācības tiek studētas paralēli tās izgaismo viena otru. Sekojošās domas prasa vilkt paralēles starp tām abām. Ja vien tas nav speciāli uzsvērts, vispirms tiks izklāstītas Maitrejas mācības, pēc tam – K. Maitrejas mācības, lai būtu vieglāk salīdzināt, ir ieliktas kursīvā.

Klusums

Jebkāda veida darbība sākas no centra – klusumā, svētajā telpā, kur rodas patiesa atklāsme.

Maitreja: “Cilvēki pirmoreiz piedzīvos, ka Dievība nav ‘’ārpusē’’, bet gan vienlaikus sirdī un Visumā, visā radītajā…patiesais Kungs mīt sirdī. Ja jūs vēlaties Viņu iepazīt mēģiniet saprast Klusuma Balsi…Klusums ir tā vieta, kas ir brīva no nosacījumiem…Dienā, kad iekšējais Es būs brīvs no stresiem un dabiskā kārtā iekļausies esmes un tapšanas procesos, vienlaikus pildot savu pienākumu bez pieķeršanās, Es izjutīs Dieva valstību savā sirdī.’’ (SI-11/88,10)
K. mācības piepildītas ar atsauksmēm uz klusumu – koku, dziļu upju un senu kalnu klusumu, dvēseles, kas iegrimusi meditācijā, klusumu: ‘’Klusums auga un kļuva izteiktāks, plašāks un dziļāks. Prāts, kas bija klausījies klusumā – pakalnu, lauku un birztalu klusumā, – tagad pats bija kļuvis kluss….Tas joprojām bija dziļi sevī, kā putns, kas paceļas savos spārnos, tas bija pacēlis pats sevi. Tas bija iegājis dziļumos, kas bija virs viņa paša. Tās bija sfēras, ko prāts nevarēja nedz saprast, nedz aptvert.” (WSM)

Iekšējā telpa (inner space)/prāta tukšums

Kad Maitreja runā par ‘’iekšējo telpu’’ un K par prāta tukšumu, viņi nosprauž jaunu paradigmu cilvēku dzīvei – tādu, kas sniedzas aiz domas, telpas un laika robežām, pieskaroties universālajam – saprāta, līdzcietības un mīlestības centram.
M: “Ikvienam ir vajadzīga sava ‘’iekšējā telpa’’, kurā tevi neviens nevada, nesaka kurp tev iet un ko tev darīt. Tev tikusi dota šī telpa, lai apjukums un haoss tev apkārt izgaistu. Nekad nevienam neatdod šo telpu, izņemot savu patieso Es. Meditācija patiesībā ir ceļojums atpakaļ uz šo telpu, lai atrastu mieru un laimi.” (SI-6/89,9)

K mācību caurstrāvojoša tēma ir domas nepareiza izmantošana. Kā ceturtās pakāpes iesvētītais, domājams brīvs no mentālā plāna ilūzijām, viņš spēja ļoti savdabīgā veidā izliet skaidru gaismu uz parastajām prāta mahinācijām un viltībām. Cilvēce, viņš apgalvo, arvien ir piesaistīta laikam un domām. Bailes un atmiņas no pagātnes ir pastāvīgi šķēršļi brīvai darbībai pagātnē, savukārt projekcijas iedomātā nākotnē nošķir mūs no patiesas tagadnes realitātes pieredzes. Visas šīs novirzes no ‘’tagad’’ grūž mūs pastāvīgā postā. Brīvību var iegūt tikai, kad personīgais Es izzūd.

K: ” Paradīzes saknes ir lielā tukšumā, jo tukšumā ir enerģija, neizskaitļojama, plaša un dziļa.” (KH,22)

Pašapzināšanās (self awareness)/bezizvēles apziņa

M: “Apziņa ir radīšanas māte…Apziņa nekad nevar tikt sadalīta, nedz uzspiesta…Apziņa var tikai tikt pieredzēta. ” (SI-6/89,6)
“Apziņa pati par sevi ir spēcīgāka kā kodolbumba, varenāka kā jebkas šajā Visumā. Apziņa ir pat ‘’pāri gaismai’’.” (SI-12/88,6)

“Es ir bezgalīgs. Apziņa ir bezgalīga. Prātam, garam un ķermenim turpretī ir sākums un gals…Katra un visu liktenis ir viendien būt brīviem no prāta, gara un ķermeņa. Šādi sevī top atpestīts. ” (SI-9/89,8)

“Vienīgais veids, kā tikt galā ar jebkuru problēmu, ir saprast, kā tā radās. Brīdī, kad saprasts tās rašanās process, to var pagriezt atpakaļ. ” (SI-9/88,5)

Būdams bērns K stundām ilgi pavadīja, būdams mierīgs, vērojot smalkos kukainīšus, lapas vai vēja gaitu uz zemes. K kļuvušam pieaugušam, viņa rakstus piepildīja dabiskais viņam zināmo vietu skaistums. Cauri visai viņa domai, veroties pasaulē, caurvijās viņa paša būtības miers. Lūkoties uz dzīvi bez reakcijas vai vērtējuma, bez izvēles vai kādas projekcijas – to viņš sauca par bezizvēles apziņu. Šajā pat darbībā dzimst jauns esmes stāvoklis.

K: ” Ja esi vērīgs (šādā veidā)…no tā rodas atskārsme…Atskārsme ir kā gaismas zibsnis. Tu redzi pavisam skaidri visus sarežģījumus, sekas un juceklības. Tad šī pati atskārsme ir darbība. ” (KH,73)

Prāta godīgums (honesty of mind)/brīvība no nosacītības

Bendžamins Krēme paskaidro, ka ar ‘’prāta godīgumu’’ Maitreja domā daudz ko vairāk nekā vienkārši nemelošanu un nezagšanu. Krēme uzsver:‘’ Viņš domā prātu, ko nenosaka ideoloģija vai ’’ismi’’ – prātu, kas ir godīgs pats pret sevi, brīvs un atvērts dzīves pieredzēm, brīdi no brīža, izpaužot sevi nevainojami, tīri, spontāni, bez nosacījumiem…Tikai prāts bez nosacījumiem zina, kas ir brīvība.” (MMII,259)
M: “Esi, kas tu esi. Neupurē savu pašcieņu, godu citiem. Brīdī, kad tu ziedo sevi cita ‘’es’’, tu kļūsti par zombiju. Neļauj nevienam sevi turēt savā ēnā, savā ietekmē. Tavs liktenis ir būt brīvam. ” (SI-10/88,4)

“Tev jākļūst brīvam no jebkādiem ‘’ismiem’’ – jo tie ir visnāvējošākās narkotikas. Tie ir kā sūklis – tie absorbē ilūzijas kā ūdeni un ierauj Es atvarā.” (SI-1/90,6)
Lai gan viņu godāja miljoniem cilvēku, K atteicās no guru stāvokļa. Viņa vienīgās raizes bija ‘’ pilnībā atbrīvot ļaudis no nosacītības’’, palīdzēt cilvēcei atspert vaļā pašas radītos būrus. Īstā revolūcija sākas tad, kad cilvēks spēj dzīvot pāri savas rases, reliģijas un nacionalitātes lielākas sabiedrības radītajiem šaurajiem ierobežojumiem. Tajā brīdī viņš var izgaršot augstāko patiesības laimi.

K: “… tas ir jūsu ziņā. Nav nekāda līdera, nekāda skolotāja, nav neviena, kas jums norādītu, kas jums jādara. Jūs esat vieni šajā trakajā, brutālajā pasaulē. ” (NE,39)

Vaļsirdība (sincerity of spirit)/’’tā kas ir’’ uztvere

Bendžamins Krēme apraksta Maitrejas termina ‘vaļsirdība’’ lietojumu kā ‘’ … nesagrozītu realitātes redzējumu…. Tā ir brīvība no astrālā plāna maldiem, tā ka var uztvert dzīvi tādu kāda tā ir….Kad tu runā no centra, pilnībā atklāts, saskaņā ar to, kas un kāds tu esi, bez pretenzijām un ilūzijām ….bet tiešs, skaidrs un patiess pats pret sevi – tā ir vaļsirdība. ” (MM II,260)

M: “Ja tu seko citiem tā vietā, lai būtu tu pats, tu zaudē savu dzirksti; tu vairs nevari atspoguļot individualitātes gaismu.” (SI-12/88,9)

K teica, ka daudzu gadsimtu laikā cilvēce būvējusi pilnības ideālus – nevardarbības ideālus, lai nomaskētu tās vardarbīgumu, mīlestības ideālus, lai nomaskētu tās naidu, perfektās valsts, perfektās kopienas ideālus, lai nomaskētu valdošo haosu. Šie ideāli ir attaisnojums, tikai aizbildinājums, lai aizbēgtu no patiesības. Tikai uztverot aktuālo, konkrēto un pieņemot to, kas ir, nāks atklāsme.

K: “Acīmredzami tas ir neizsakāmi grūti būt bez ideāliem….taču ideālistiskajiem pieņēmumiem nav nekādas vērtības, jo tie aizved prom no ‘’tā, kas ir’’….Tas, ko mēs visus šos gadus apgalvojam ir tas, ka aktuālais ir svarīgāks par ideālo….Fakti paši par sevi nes pārmaiņas. ” (KB,446)

Nepieķeršanās (detachment)/mirt katru brīdi

Daudz kas Maitrejas domā par nepieķeršanos attiecas uz personificēšanos – jeb pieķeršanos garīgajiem spēkiem. Iespējams caur šīm mācībām Viņš gatavo cilvēci pieaugošajām pareizas apkārtesošo enerģiju izmantošanas iespējām.

M: “Ir brīži, kad tu apjaut kaut ko aiz sevis, tevī, pār tevi, ap tevi – kaut kāda klātbūtne. Tas ‘’kaut kas’’ ir Visvarenais. Tas nepiedalās; tas vēro…Tad līdz ar pieaugošo apziņu , ja tu praktizē nepieķeršanās disciplīnu, tu iepazīsi Mani visā Manā veselumā. Brīdī, kad tu domā par Mani, Es esmu ar tevi. ” (SI-9/89,8)
“Nepieķeršanās ir visspēcīgākās zāles. Tās ir tik efektīvas, ka imunizē Es no prāta, gara un ķermeņa procesiem un rīcībām….Prast nepieķeršanos ir māksla. Zinātnieks caur nepieķeršanos iemācīsies fizikas un ķīmijas likumus….Mākslinieks būs spējīgs aprakstīt Dievu caur savu personīgo pieredzi.” (SI-9/89,8)

K biogrāfi izteica grūtības savos pētījumos, jo K pilnībā neatcerējās savas jaunības gadus. Viņš arvien bija orientēts uz tagadni, nekad uz mirušās pagātnes atcerēšanos. Bēgt no nepatīkamas pagātnes pieredzes vai izmisīgi cerēt uz labāku var tikai sēt konflikta sēklas. Viņa personīgās meditācijas bija piepildītas ar maza bērna izbrīnu. Enerģiju, kas nāca, viņš nekad nemēģināja noturēt, nosaukt vai atsaukt no jauna.

K: “Katram jāmirst katru mirkli ar visām savām atmiņām, pieredzēm, zināšanām un cerībām….Nevis vākt, bet nomirt katru dienu, kas ir ārpuslaicīga eksistence….Tie nav tikai vārdi, bet īstenības izklāsts.’’ (CLII,159)

Esme un tapšana (being and becoming)

Pat būdams jauns skolotājs, K atstāja savos klausītājos radikālas pārmaiņas vajadzību. Iespējams tā bija steidzamība, ko viņš juta, ka pasaule bija nonākusi krīzes punktā, kas lika viņam pilnībā noraidīt tapšanas, pakāpeniskas evolūcijas ideju. Viņš to uzskatīja par kārtējo domu ilūziju – bremzējošs mehānisms, kas kavē tagadnes īstenības pieņemšanu. Diskusijās ar fiziķi Deividu Bomu, viņš pētīja pilnīgas smadzeņu šūnu mutācijas ideju, kas notiktu momentā, atrodot kontaktu ar Universālo Prātu. Pilnībā noraidot apziņas evolūciju laika gaitā, viņš neatstāja saviem klausītājiem pilnīgi nekādu bēgšanas iespēju no tagadnes.

Maitreja ir vairāk pacietīgs. Viņš apgalvo:’’…ismi, ideoloģijas un pārliecības ir būtiskas stadijas katras cilvēciskas būtnes dzīvē….evolūcija var noritēt tikai caur tām.” Viņš uzsver, ka “mums nevajadzētu prasīt cilvēkiem, lai viņi atmet savus uzskatus un filozofijas, jo tās ir būtiskas, lai izdzīvotu pašreizējā pasaulē…Tās ceļ mūs no rītiem ārā no gultas un sūta mūs uz darbu, lai mēs varētu samaksāt rēķinus un parūpēties par savu ģimeni…. SI-3/90,5) Tomēr, neskatoties uz to, uz evolūcijas takas,’’…brīdī, kad cilvēks atmetīs savu –ismu krājumu, viņš būs brīvs. Viņš atklās, ka Es esmu viņā, tā kā Es esmu brīvs no visām ideoloģijām” (SI-1-2/90,5)

Šeit izklāstītās idejas ir maza daļa no tā, ko gan Maitreja, gan Krišnamurti ir teikuši. Ieinteresētais lasītājs, kas turpmāk pētīs šīs sfēras, atradīs daudz šādu paralēļu un varbūt papildinājumā piedzīvos brīnumu un svētību, ko saistība ar šādām domām var dot.

*Citāti ir ņemti no šādiem avotiem:
(SI-4/90,5) – ‘’Share International ‘’– mēnesis/gads, lpp; MM II – ‘’Maitrejas misija II’’, Bendžamins Krēme;
CL II – ‘’Dzīves komentāri II’’, Krišnamurti; KH – ‘’Krišnamurti pats sev’’, Krišnamurti; KB – ‘’Krišnamurti biogrāfija’’, Pupuls Džajakars; WSM – ‘’Mistiskā uguns’’ video/’’Ar klusu prātu’’; NE – ‘’Par dabu un vidi’’, Krišnamurti.