Nevienam nevajag zoboties par lūgšanu. Pat primitīva būdama, tā tomēr ir garīguma pazīme.

Cilvēkam neklājas apsmiet sava ciltsbrāļa labākos centienus. Cilvēkam nav tiesību smīnēt, kad cits raida lūgšanu Augstākajam.

Citu lūgšanām parasti uzbrūk zemiski cilvēki. Viņiem Aum un citas lūgsnas ir tikai nepiedienīgu joku avots. Šāda neattīstīta apziņa, kā primitīvas nezināšanas sekas, sastopama ļoti bieži. Buršana kā noziegums pret cilvēci nav pieļaujama. Buršanu nevajag uzskatīt par ļaundarību pret atsevišķu personu. Buršanas sekas ir daudz kaitīgākas – tās izjauc kosmiskās parādības un rada sajukumu pārzemes slāņos. Ja burvis nav spējis pieveikt savu pretinieku, tas nebūt nenozīmē, ka viņa trieciens nav nogalinājis vairākus cilvēkus kaut kur citur, pat dažādās zemēs.

Varbūt ļaunās gribas vibrācija īstenojusies pavisam negaidītā vietā. Nav iespējams iedomāties, cik daudz nāves un saslimšanas gadījumu izraisa ļauna griba!

Izplatījumā joņo veseli plēsīgu ķetnu mākoņi, un neviens nezina, kur šis indīgais bars nolaidīsies. Spēcīgs gars no ļaunajiem sūtījumiem sevi pasargās, bet vārgu cilvēku kaut kur šī sērga skars. Nav iespējams aprēķināt šādu kosmisko kaitējumu. Vienīgi Aum skanējuma varenais spēks var harmonizēt izjauktās vibrācijas. Pat Svētība nenonāks pilnā apjomā, ja ceļā tā būs jātērē ļaunuma kliedēšanai. Ļoti jābrīdina cilvēce no jebkādām burvestībām.

Neviena ticība nav likusi celt tempļus. Tie radušies pamazām kā cieņas apliecinājums. Pirmā Derība vienmēr ir garīga un ļoti tieša. Vēlāk jau gara likums pakļaujas zemes dzīves noteikumiem.

Lūgšana nebūs neglīta, ja tā gan tuvumā, gan tālumā paudīs to pašu vareno mantru.

Iemīliet skanējuma daiļumu. Cilvēka balss taču ir brīnums. Var redzēt, kā balss iedarbojas pat bez vārdiem. Ikviens būs dzirdējis kori dziedam iztālēm – vārdi jau izdzisuši, bet skaņas burvība dzīvo.

Tā allaž jāatceras, cik daudz brīnumu slēpj sevī cilvēks.

Lūgšana ir pacilātība un jūsma. Izlūgšanās sevis labā ir jau vēlāka parādība.
Kā cilvēks var lūgt savā labā? It kā Augstākā Gudrība nezinātu, kas viņam vajadzīgs!

Lūgšana ir vads uz Svētības straumi. Šī straume plūst bagātīgi, taču tai ir jāpievienojas. Jārod sirds atbilstība, kas būtu cienīga tikties ar Augstāko apslēpto Vērtību, tāpēc katrs lūgums sevis labad būs nesamērīgs. Tikai tad, kad reliģijas kļuva par valsts pārvaldītiem instrumentiem, tajās aizvien lielāku vietu ieņēma ikdienišķi lūgumi par samaksu. Lūgšana un samaksa ir nesamērojamas lietas. Tāpēc tik daudzi cilvēki novēršas no apmaksātā dievkalpojuma. Prieks, ko sagādā pacilātības pilna lūgšana, metāla šķindoņā izgaist.

Jūs esat dzirdējuši putnu lūgšanas – mūsu mazie brāļi prot sveikt Gaismu. Tie atrod labāko izteiksmi, kā paust savu sajūsmu par Gaismas varenību. Augi tiecas pretī Gaismai, vienīgi cilvēki domā par vēderu, kad garam vajadzētu sevī uzņemt Visaugstākā diženumu. Tā notiek zaimošana, ko var pielīdzināt pašnāvībai.

Uzrakstītas visskaistākās himnas, taču cilvēki tās lasa bez sirds trīsām, it kā šķindētu sasistu trauku lauskas.

Ir laiks atgriezties pie sākotnēm, lai pat zemāko brāļu paraugs spētu atkal pievērst augstākajiem ceļiem.

Lūgšanu var salīdzināt ar magnētu. Lūgšana ar savu iedarbību liek saspringt sirdij un pievelk no izplatījuma labākās domas; pat tad, ja tādas zemes slāņu domas nav pati Svētība, tās tomēr ir labas domas. Bagātināšanās ar tādām domām dod jaunus spēkus, tā ir kā tikšanās ar draugiem. Tādi draugi ir jānovērtē. Ar viņiem var arī netikties, tomēr viņi ir tuvi. Viss izplatījums ir pilns ar viņiem, un ir vērts sūtīt viņiem labu domu. Lūgšanai piemīt magnēta īpašība.

Lūgšanas pretstats ir ķengāšanās. Tā samulsina un piesārņo izplatījumu. Ir aizliegts pilsētās celt indīgu gāzu pilnas fabrikas, taču zaimiem un lamām ir daudz kaitīgākas sekas. Cilvēki negrib atbrīvoties no vispostošākās vielas, kas rada drausmīgu sairumu. Nemaz nerunāju par slimībām, ko izraisa atmosfēras sajaukšana.

Briesmīgāka par visām slimībām būs planētu ietverošo slāņu sapostīšana. Cik daudz lūgšanu un labu domu vajadzīgs, lai aizpildītu šos izplatījuma bezdibeņus un sadziedētu tā čūlas. Bīstami ir bezūdens tuksneši un virpuļviesuļi, bet tas pats vērojams, kad cilvēks izposta dzīvinošos spēkus savā apkārtnē. Pašu iztukšoti karkasi ir līdzīgi trūdošiem zārkiem.

Vairieties no neķītrām lamām!