Var apgalvot, ka Kultūras gadsimta Eiropas lasītājam Spāņu rakstnieka Lorenso Grasiana Kabatas Orākuls bija galda grāmata. Mēs gribam jūsu uzmanībai piedāvāt dažas esejas no šī krājuma.Kontaktēties ar tiem, no kuriem kaut ko var iemācīties
Lai tava saskarsme ar draugiem top par tavu zināšanu skolu, bet mācīšanās ir kā smalka patīkama saruna: – skaties uz draugiem kā uz skolotājiem un papildini ieguvumu no mācīšanās ar baudu no sarunām. Gudrinieku saruna abpusēji izdevīga: kurš runā, tas iegūst klausītāja uzslavu, bet, kurš klausās, tam papildinās gudrība. Tomēr mēs par to parasti piemirstam, jo godkāre neļauj saskatīt labumu. Saprātīgs cilvēks apmeklē slavenus cilvēkus, kuriem mājas drosmes sacīkšu vieta, nevis pasaulīga mītne. Izglītoti augstmaņi ne tikai paši ar saviem vārdiem un darbiem pasniedz cildenuma paraugu, bet arī viņu tuvākais cilvēku loks veido zināmu smalku un labu tikumu akadēmiju.
Zināt savu galveno vērtību
Attīstīt labāko no savām spējām, neaizmirstot par pārējām. Katrs kaut kādā sfērā varētu sasniegt virsotnes, ja zinātu savas vērtības. Atklāj savu galveno spēju un pieliec centību; vieniem pārsvarā pieder prāts, citiem drosme. Vairums cilvēku izvaro savu raksturu un tāpēc nekur nekļūst pārāki. Viegli panākumi glaimo kaislībām, jo neredz labo un ievēro tikai slikto.
Pašizziņa
Iepazīsti savu raksturu, savu prātu, savus spriedumus, kaislības. Kamēr sevi nepazīsti, nevari pār sevi valdīt. Sejai ir spogulis, garam nav; lai tad par spoguli top skaidra domāšana par sevi. Var aizmirst par savu ārējo izskatu, bet vienmēr atceries par iekšējo veidolu, kā to uzlabot, pilnveidot. Pārbaudi, cik stingrs ir tava saprāts, cik spējīgs uz darbu; pārbaudi savu degsmi, sava gara dziļumu, apsver spējas.
Viena neveiksme simts veiksmes uzveiks
Uz sauli, kad tā visā savā spožumā spīd, neviens neskatās, taču, kad aptumšojas, skatās visi. Tavus veiksmes plankumus neviens neskaitīs, taču pamanīs katru neveiksmi. Sliktus cilvēkus vairāk pazīst un skaļāk nosoda nekā labus slavina; daudzi nonīkuši neatzīti, kamēr neizdara kādu pārkāpumu. Nepietiks ar visiem taviem panākumiem, lai padarītu nebijušu kļūdu. Tāpēc nepadodies kārdinājumam, cilvēciņ, ļauna vēlētāji tevī atradīs tikai slikto, nevis labo.
Pašam zināt vai klausīties zinošos
Bez gudrības, savas vai aizgūtas, nenodzīvosi; daudzi tomēr nezina, ka nezina, bet citi, nezinot, domā, ka zina. Muļķība nav ārstējama tāpēc, ka neizglītotie, sevi nepazīdami, nemeklē to, kas viņiem pietrūkst. Citi varētu kļūt par zinātniekiem, ja nedomātu, ka ir par tādiem jau kļuvuši; pašapmierināti viņi kaut arī zina, ka viedi orākuli liels retums atdusas uz lauriem un nevienu neklausās. Nebaidies lūgt padomu, tas tavu diženumu nemazinās, bet prātam nekaitēs; prasme uzklausīt padomu liecina par gudrību. Tikai apsvēris visus argumentus, rīkosies saprātīgi.
Neaprobežojies ar vienu mēģinājumu
Ja nav paveicies, tu neesi pieveicis nelaimi. Vienu reizi, sevišķi pirmo, viegli kļūdīties: ne vienmēr cilvēkam veicas, tāpēc arī saka: visam savs laiks. Un tā, pirmajam mēģinājumam lai seko vēl viens un, ja tas izdosies, pirmā neveiksme būs izpirkta. Vienmēr tiecies uz labāko, centies sasniegt vairāk. Jebkurš darbs atkarīgs no daudziem apstākļiem, panākumu laime nav bieži.
Zināt par savu melno dienu atcerēties, ka tādas gadās
Tādā dienā nekas neveicas; mainīt var spēli, liktenis nemainās. Tādu dienu jāpazīst pēc diviem soļiem un jāatkāpjas, tiklīdz saprati, spīd tev vai nespīd. Pat prātam ir savs laiks, neviens mūžīgi nav bijis prātīgs. Labā stundā gan gudri spriedumi, gan vēstuli veiksmīgi uzrakstīsi. Jebkurai vērtībai savs laiks, pat skaistums ne vienmēr ir godā. Gadās, ka prāts pats sevi pieviļ te krīt, te ceļas; katram darbam sava diena. Dažās dienās nekas neveicas, citās izdodas viss un ar mazākām pūlēm, it kā pats no sevis: prāts skaidrs, garastāvoklis labs, tava zvaigzne spīd! Tad ķer to, neiznieko sīkumos! Taču gudrs vīrs pēc viena gadījuma nespriedīs, ka diena slikta vai laba, – neveiksme vēl pārvērsties par veiksmi var, bet labais par ļaunu.