1. Francijas Dižie Austrumi (FDA) 1773. Gadā. Viena no vecākajam Lielvarām Francijā un pasaulē. Liberalās/adogmatiskās Lielvaras līderis. Ap 47.000 biedru strādā Franču, Franču Atjaunotā, Senā un Pieņemtā Skotu, Skotu Rektificētais un Memfis-Mizraim Ritos.
2. Francijas Lielloža
3. Francijas Sievviešu Lielloža apvieno ap 10.000 biedru vairāk kā 300 ložās visa pasaulē un kā patstāvīga Lielvara darbojas no 1945. gada. Strādā Franču, Senā un pieņemtā Skotu un Skotu Rektificētais Rits.
1877. gadā Francijas Dižie Austrumi atcēla savā konstitūcijā prasību ticēt Augstākai Būtnei un dvēseles nemirstībai, atstājot to katra personīgā izvēlē. Šo izmaiņu iniciātors bija tā laika FDA Lielmeistars, Reformātu (Hugenotu) Mācītājs Frederiks Desmons.
1892. gadā Loža Brīvdomātāji pieņema savās rindās sievieti Mariju Dezremjē.
Neskatoties uz šādām izmaiņām, tās nenotika pēkšņi un negaidīti. Brīvāka un adogmātiska pieeja jau bija manīta agrāk, tā saucamajās adoptācijas ložas, kuras neskatoties uz prasību pieņemt tikai vīriešus bija jauktas. Tas pats bija jūtams arī prasība reliģijas piederībai Ložā Voltērs, kura uzskati bija gana ateistiski un parāda patieso situāciju uz reliģijas piederības prasību ilgi vel pirms tas tika atcelts Konstitūcijā. Tādā veidā brīvdomība, adogmātisms un tolerances izrādīšana pret dažādām cilvēka Dvēseles izpausmēm pakāpeniski sāka ietekmēt Brālības formas liberālajās jurisdikcijās.
Andersona Konstitūcijā ir minēti pamatprincipi uz kuriem balstās Vispasaules Brīvmūrniecības Brālība. Pirmkārt tajā var iestāties brīvi un patstāvīgi vīrieši; otrkārt tie nedrīkst būt ateisti; treškārt tiem ir jāciena un jabūt paklausīgiem savas valsts likumdošanai un varai. Ložas iekšienē ir liegts apspriest politikos, nacionalos un reliģijas problēmas, bet katra indivīda vērtība tiek noteikta pēc personīgām cilvēka izpausmes kvalitātēm, bet ne pēc izcelsmes vai bagātības. Vairāk kā pusgadsimtu šie principi tika strikti ievēroti, līdz brīdim, kad ikdienas dzīvē radījās jautājumi par viena vai otra lieguma vai ierobežojuma pamatojumu.
Zinātnes progress, sabiedrisko organizāciju attīstība, tādu demokrātiju izpausmes kā cilvēktiesības, sociālās līdztiesības starp vīriešiem un sievietēm sāka iet plašumā, tādā veidā arī iezīmējot savas pēdas Brīvmūrnieku Brālībā.
Neskatoties uz tradīciju stingru ievērošanu, brīvmūrniecība sāka pakāpeniski mainīties. Blakus regulārām t.i. Lozas kuras ievēro visas senās tradīcijas, parādījās adoptētās Ložas, kurās jau varēja neievērot dažus no Brālības ierobežojumiem. Tajās sāka pieņemt sievietes, tos kuri netic Dievam. Adoptētās Ložas varēja aktīvi ņemt dalību sabiedriskajā dzīvē, galavenokārt pievēršoties labdarībai. Pedējais solis tika izdarīts 1877. gadā, kad Francijas Dižie Austrumi atcēla savā konstitūcijā prasību ticēt Augstākai Būtnei un dvēseles nemirstībai, atstājot to katra personīgā izvēlē.
Jāatzīmē, ka FDA nav ateistiska, bet iestājas par cilvēka apziņas brīvību. Tā ir antiklerikāla, jo uzskata, ka neviena reliģiska organizācija nevar diktēt demokrātiskā sabiedrībā savus noteikumus un Baznīcai ir jābūt šķirtai no Valsts un Skolas. Galvenajos FDA dokumentos par brīvmurniecību ir teikts Filantropiska un progresīva kustība liekot par mērķi patiesības meklējumus, sasniedzot vispārējo morāles principus. Par pamatprincipiem minot pilnīga sirdsapziņas un solidaritātes brīvība, bet par devīzi kļuva Brīvība, Vienlīdzība, Brālība.
Novirzoties no Visuma Lielā Pasaules Arhitekta slavai, jo Liberālajā tradīcijā, katra Darbnīca pati izvēlas, vai Darbs tiek veikts Pasauļu Dižā Arhitekta Godam un vai uz altāra ir Svētie Raksti un konstitūcija, vai Baltā Grāmata un Konstitūcija, brīvmūrniecības rindās izsauca lielas domstarpības. Dažas Ložas pilnīgas sirdsapziņas brīvības pasludināšanu uztvēra kā netikumības un visatļautības propogandu. Daudzas anglosakšu Ložas novērsās no FDA lēmuma, paziņojot, ka nemainīs savus principus. Kas attiecas uz Eiropas Ložām, tad daudzas uzreiz, citas ar laiku, pieņēma jaunieviesojumu.
Tādā veidā pasaules Brīvmūrniecībā izveidojās divi virzieni. Viens tiek pārstāvēts no FDA puses, kā arī Beļģijas, Itālijas, Spānijas, Portugāles, Grieķijas, daudzas Latīņamerikas un Āfrikas franko runājošas valstis sāka sevi dēvēt par brīvās, adogmātiskās un liberālās Brīvmūrniecības piekritējiem. Cits virziens tiek pārstāvēts Anglijas Apvienotās Lielložas, Skotijas Lielložas, Īrijas Lielložas un lielā daļā amerikāņu Ložās, joprojām uzstājot uz senajiem postulātiem un dalot brīvmūrniecību regulārajos, pie kuriem atzīst sevi un neregulārajos. Pie pēdējiem tiek pieskaititas tāspaklausības kuras atzīst FDA un citas liberālās Ložas.
Liberālās brīvmūrniecības popularitāte ir strauji augusi un izplatījusies valstīs kurās ir franču ietekme, kā arī Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas attīstītajās valstīs. 20 gados tika nodibināta Starptautiskā Brīvmūrniecības Associācija, kura apvienoja Eiropas, Āzijas, Āfrikas un Latīņamerikas liberālās Ložas.
Visus šos gadus nav rimusi komunikācija starp diviem Brīvmūrniecības virzieniem, aicinot vienoties par atšķirīgiem viedokļiem, bet nekādus jūtamus rezultātus tas nav devis. Izveidojot Starptautisko Brīvmūrniecības Associāciju anglo-sakšu brīvmūrniecība rīkojās 1929 gadā Apvienotā Anglijas Lielloža, saskaņojot savu rīcību tikai ar amerikas Ložām, nopublicēja landmarku sarakstu, t.i. principus pēc kādiem tiek noteikta pareiza un regulāra Loža. Landmark no angļu valodas nozīmē zemes atzīmes zīme, cits skaidrojums šim vārdam ir stūrakmens. No šī var rast priekšstatu par to kāda nozīmē tika pievērsta jauno principu uzskaitei.
Lielākā daļa no šiem principiem liberālās Ložas ievēroja agrāk un arī šodien to dara, bet to starpā bija arī tādi, kuri dziļi šķēla brīvmūrniecības brālību. Pie tādiem var minēt attiecības pret reliģiju, t.i. ateisms ir nepārvarams šķērslis lai iestātos Ložā. Uz to brīdi, daudzās valstīs izveidojās sieviešu Ložas, kuras tika pienemtas tikai sievietes, kā ari jauktas Ložas, kurās tika pieņemti gan vīriesi, gan sievietes. Sakaru uzturēša ar kādam no šo paklausību Ložām kategoriski bija liegtas. Tika liegta arī jebkāda veida attiecības, Ložu apmeklējums, ar FDA.
1938. gadā Anglijas Apvienotā Lielloža izteicās par vel stingrāku principu ievērošanu, kas vēl vairāk šķēla brīvmurniecības pasauli.