Ļaudis runā, ka Dzīve ir īsa, bet esmu sapratis to, ka cilvēku labumam tā ir pietiekami gara. Cik gan daudzas būtnes žēlojas par dzīves īsumu un tai pat laikā tieši šīs pašas būtnes trešo daļu savas dzīves garlaikojas! Dzīve ir visnotaļ īsa domājošiem cilvēkiem; taču tā ir gara tiem, kuri nedomā ne par ko. Laiks ātri skrien tad, kad jums ir ko darīt un ļoti lēni velkas tad, kad mēs nedarām neko. Dzīve sastāv no kustības. Bezdarbīga dzīve līdzinās nāvei. Dzīvot dzīvi kā svētkus nozīmē nevis dzīvot, bet nīkuļot. Nodarboties ar kaut ko tikai savā labā nozīmē dzīvot tikai daļēji. Gādāt par visu ļaužu labklājību nozīmē dzīvot patiesi un izjust redzamo. Cik gan pasaulē ir tādu ļaužu, kuri dzīvo un, cik daudz tādu, kuri nīkuļo?! Bagātie, kuri grimst greznībā un ir slavas apžilbināti, nezin, kas ir dzīve. Nabagie, trūkuma un nicinājuma nomākti gluži tāpat nepazīst dzīves.
Tie, kuri pa vidu augstākajiem un zemākajiem, bagātībai un nabadzībai, bieži nepievērš uzmanību apkārtnei un gluži tāpat nejūt dzīves. Kuri gan ir tie, kuri dzīvo, nevis nīkuļo? Filosofi. Tātad, vienīgi filosofi zina, kas ir dzīve un prot to izmantot. Viņi nav mierā dzīvot tikai sev un dzīvo arī citiem; pie tam, kā dižā skolotāja Hermesa cienīgi skolnieki un sekotāji, viņi dzīvo tikai cilvēku sabiedrības labumam. Neatkarīgi no tā, vai stiprie viņus glāsta vai draud, vai radniecīgās būtnes dievina vai raida projām, – viņi nepārstāj būt filosofi Gudrības mīlētāji. Dzīve viņiem piedāvā arvien vairāk baudu, bet viņi dodas vienīgi pie tiem, kuri dzīvo lai darbotos, nevis pie tiem, kuri darbojas, lai dzīvotu.