Ūsiņi. Ūsiņš ved Sauli kalnā.
Pār kalniņu Ūsiņš jāja
Ar akmeņa kumeliņu;
Tas atnesa kokiem lapas,
Zemei zaļu āboliņu.
Ūsiņa dienu skaita apmēram vienu Mēness ciklu pēc Pavasara Saulstāvjiem. Pavasarī Jaunā Mēness parādīšanās ir īpaši labi novērojama. Pēc pavasara sākuma, pēc trijām tukšā Mēness dienām pirmoreiz parādās šaura Mēness maliņa. No šī brīža skaita līdz veca Mēness dienai, kad Mēness vairs nav redzams. Tai ir jābūt Ūsiņa dienai. Šādi skaitot tas aptuveni ir laiks, kad Saule ieiet Vērša zīmē. Bet vecā mēnesī nesāk jaunus darbus, tāpēc domāju, ka runa drīzāk ir par Jaunu Mēnesi un laiku, kad tas top redzams. Taču, ja salīdzinām Ūsiņa dienas rituālus ar rituāliem senajā Eiropā un sasaistām šo laiku ar tumsas un gaismas mijas svētēm, tad, protams, runa var būt par pārejas laiku no Veca Mēness Jaunā. Šogad tā ir 4./5.maija nakts.
Dažos avotos ir runa par 9. maiju (pēc mūsdienu kalendāra) kā Ūsiņa dienu – Saule tad ir ~18° Vērša zīmē. Taču ir arī vēl citas laika skaitīšanas metodes.
Ūsiņa svētkus svētot, atkal saskaramies ar rībināšanās un trokšņošanas nozīmību. Ūsiņš atjāj Ar akmeņa kumeliņu, kā vēstīts Dainā, – tas vedina domāt uz pirmo pavasara pērkonu dabā, bet arī uz spēka manifestāciju kopumā, kas nepieciešams jaunai sēklai mostoties. Saule ir pilnībā pārkāpusi Veļu valsts robežas, pilnībā no jūras ūdeņiem iebridusi zaļā birztalā.
Ūsiņdienas tradīcijas saistīt ar 23. aprīli – Sv. Juri un Sv. Georgu, kā tas notiek mūsdienās, nav reāli, jo šajā laikā mūsu platuma grādos vēl nav iespējams ne vest govis ganos, ne jāt zirgus pieguļā, ne arī sēdēt zemē, ne rumulēties. Ja mēs, protams, Ūsiņu saistām tikai ar šādām ārējām izdarībām un neiedomājam par tā iekšējo sakrālo būtību. Būtībā svarīgi jau ir abējādi gan vieliskais, gan smalkais, gara (vai zīda) lauks ir vienlīdz svarīgi attīstībai un saskaņai.
Senatnē, un kāpēc gan ne arī mūsdienās, Ūsiņu godā arī kā mājas labo garu un Ūsiņdienas rituāli tiek veltīti mājas gara un zirgu (lasi spēka) aizsardzībai un uzturēšanai.
Svarīgākais Ūsiņdienas simbols ir Kumeļš dažādos līmeņos to tulkojam dažādi. Tas ir gan Dieva spēks, gan cilvēka enerģija, gan falliskais simbols (seksuālais spēks=radošā enerģija). Dzeltens kumeļš – Saules enerģētiskais spēks; brīnumzirgs – augstas pakāpes dvēsele, kas tiek sūtīta palīgā. Ar Ūsiņu saistīts tēls ir Zelta zalktis. Ūsiņš pats ir zirgu patrons, un, atkal – atceramies, ka zirgs ir enerģijas simbols. Čūskas ir enerģētiskās plūsmas simboli melnās čūskas maļ miltus uz akmeņa un ir Mārtiņa (pēcveļu) laika, kad Saule Skorpiona zīmē, attīrīšanās un noārdīšanas simboli (līdz ar melnajiem akmeņiem); zelta zalktis radošās enerģijas plūsmas simbols (vai šeit līdzība ar kundalini ir tikai nejaušība). Vēl cits ar Ūsiņu saistīts tēls, pat dievība, ir Pērkons – Dieva izpausme, kam raksturīga ļoti spēcīga darbība enerģētiskās transformācijas virzienā:
Pērkonam melli zirgi
Ar akmeni nobaroti,
Dzer sudraba ūdentiņu
Tēraudiņa silītē.
Pērkons, Velna spērējs, bet …
Beltains
Anglijas teritorijā Vasaras atnākšanas svētki tiek svētīti no 30.aprīļa vakaram līdz 2.maija saulrietam.
Šai laikā vienmēr Saule atrodas Zodiaka Vērša zīmē, no pirmās, kardinālās, Veneras pārvaldības dekādes, ieiet 2. – fiksētajā, Merkura pārvaldītajā dekādē.
Beli, Bels vai Belinuss, no kura vārda visticamāk cēlies šo gadskārtu svētku nosaukums, bija seno ķeltu Gaismas dievs. Šai laikā tiek svētīta vasaras atnākšana un dzīves uzplaukums.
Dieviete izpaužas kā Maija karaliene, kas pirmoreiz dodas pārī ar Gaismas dievu. Šo svētku pārvaldniece ir ģermāņu skaistuma un auglības dieve Freija, kura Asgārdā un Valhallā valdošo augstāko dievu Odīnu iesvētīja seksuālajās (tātad radošajās) mistērijās. Rūnu maģijā pēc dažu rūnu magu domām ar šiem svētkiem saistās Mannaz, Laguz un Inguz Rūnas. Mannaz Saprāts, Laguz Intuīcija, Zemapziņa, Inguz Prāta un Intuīcijas savienojums. Vēl pie tam, citā laukā, Mannaz nozīme ir cilvēks, Laguz sieviete un Inguz – saistība vienam ar otru. Rūnas grafiskais, vizuālais attēls atgādina apvalkā ieslēgtu dzīvu sēkliņu, kura nav vēl modusies un pārplēsusi savu sargājošo čaulu. Simboliski kopumā Beltaina svētki ir Dievišķās laulības – norvēģu tradīcijā Dievs un Dieviete, ģermāņu Vodans un Friga, romiešu Marss (viens no Skorpiona zīmes pārvaldniekiem astroloģijā) un Venera (Vērša zīmes pārvaldniece)… Taču tikpat labi tās var būt arī maģiskās dvīņu saiknes manifestācija. Pazīstamākie maģiskie Dvīņi ir skandināvu dievības – jūras dievs Njords un zemes māte dieve Njorda (šeit arī divu pilnveides stihiju pāra sadarbība), auglības dievības Freirs un Freija. Ja atgādinu astroloģisko atbilstību, Merkurs, kurš ir šīs Vērša zīmes dekādes pārvaldnieks, ir arī Dvīņu zīmes pārvaldnieks. Simbols Dievišķie Dvīņi vai nu hermafrodīts, (t. sk., pats Merkurs ir divdzimumu simbols) vai radītāju, veidotāju dažādos līmeņos simboli: Romuls un Rems dibināja Romu, skandināvu Odina brāļi Vilijs un Ve piedalījās gan pasaules, gan cilvēku radīšanā. No kokiem tika radīti cilvēki vīrietis no oša, sieviete no vītola. Pats Odīns deva viņiem dzīvību un dvēseli, Vili saprātu un spēju kustēties, Ve augumu, valodu, dzirdi un redzi. Tie visi kopā – iekšējo atmiņu par mūsu dievišķo izcelsmi. Tieši tāpēc Beltaina svētki visvairāk ir saistīti ar radīšanas dievišķo būtību.
Beltaina rituālajiem ugunskuriem piedēvēja gan auglības, gan dziedināšanas spējas. Tika kurināti divkārši ugunskuri. Līdzīgi kā Samheinā, dzenot lopus mājās, tos tagad laukā vedot, atkal ved caur diviem ugunskuriem un nodrošina tiem veselību. Un nevajag domāt, ka lopi ir tikai dzīvnieki. Arī še tā līdzība, tāpat kā latviešu mītos Ūsiņa zirgi … Dzīvnieks simbolu valodā tiek tulkots kā instinkts, tātad neapzināts spēks, kuru paaugstinoties apziņas līmenim, iemācāmies pārvaldīt un pakļaut. Vai tas būs tikai fizisks, vai intelektuāls vai gara spēks vai harmonisks visu apvienojums daudz kas atkarīgs no mums pašiem.
Dejās tiek izmantots Maija koks – Dievišķā radītāja (falla) simbols. Ap to vij sarkanas, zilas, zaļas, dzeltenas un baltas lentes, kas simbolizē visu stihiju, visu debess pušu, visu gadalaiku – zemes, un debess, ziemas un vasaras, uguns un ūdens savienību.
Beltaina laikā siltums pārvēršas vasarā. Aktuāla ir auglību veicinoša maģija, rūpes par bērna ieņemšanu, finanšu un darījumu veiksmi, veselības uzlabošanu un enerģijas piesaisti.
Beltaina vīraks un augi: mandeles, dižzirdzene, osis (dievišķais koks, skandināvu Pasaules koka Iggdrasila līdzinieks), gaiļbiksītes, vilkābele (aizsardzībai dēļ dzeloņiem, bet tā ziedi ir maigi Marsa un Veneras, sievišķās un vīrišķās sākotnes savienība), ceriņi, kliņģerītes un rozes mīlestībai.
Šeit jauka simboliska līdzība ar latviešu Dainu:
Kliņģerīšu gultu taisu;
Rožu klāju paladziņu.
Beltaina sveču krāsas ir sarkana un sudraba – kaislei un sapņiem, spēkam, enerģijai un intuīcijai, iekšējai atmiņai.
Kas latviešiem Ūsiņš un ķeltiem Beltains, tas ģermāņiem un skandināviem Valpurga nakts un Maija diena. Arī še divkārši svētki. Nakts no 30. aprīļa uz 1. maiju Ziemeļu un Centrāleiropā tradicionāli tika svētīta kā Raganu nakts. Šajā laikā īpaši tiek izcelta dzīves noslēpumainā, neredzamā, tumšā, nezināmā, nāves puse (astroloģiski Saule atrodas Vērša zīmē opozīcijā Skorpiona zīmei, Veļu laikam, Samheinam un saistībai ar Nāves pasauli). Nosaukums Valpurga (angliski Valburga) nakts visdrīzāk ir saistīts ar vārdiem valkīras (kritušo varoņu pavadones) un Valhalla (viņu mītnes vietas).
Maija dienai ir pilnīgi pretējs saturs, cita jēga un nozīme. Tie ir dienas, Saules gaismas, prieka un darbošanās svētki. Tiek celti ar krāšņām lentēm rotāti Maija koki, ap kuriem rotāt, diet un dziedāt.
Vai spējat ievērot etimloģisko saikni? Angļu valodā ir Avalona (Abhalona) zeme, kurā atdzimšanas brīdi gaida Karalis Arturs. Latviešu Dainās (mītoloģiskajā un arhetipiskajā atmiņā) dvēseļu dārzs ir Ābeļu dārzs. Bels ir gaismas dievība keltu tradīcijā, latviešu Velns pazemes (noslēpumainās un svešās, līdz ar to arī tumšās valstības valdnieks). Vai bieži angļu un latviešu valodā sastopamas šādas līdzības vai tā tik nejaušība? Valhalla valkīras Valpurgas (Valburgas) nakts Velns Veless veļi un Veļu māte Bels Hēla (senskandināvu pazemes valdniece, var sacīt arī nāves dieve, arī pati viņas pārvaldītā valstība) Elle – …
Velns visdrīzāk kristietības ietekmē zaudējis savu sākotnējo dziļo jēgu. Protams, viņš bijis pazemes, tumsas valstības pārvaldītājs, bet … tai pat laikā Baltā Dieva otra puse. Un kuram no abiem bija tie melnie zirgi, kuram pelēkie. Arī citās tradīcijās varam uztvert šādas līdzības. Odīns pārvaldīja ne vien Asgārdu, skandināvu augstāko dievu mājvietu, bet arī Valhallu un vadīja kritušo varoņu pulkus. Skandināviem Lokijs, neizprotamais un neaprēķināmais Asgārdas 13. dievs, kuram nebija sava nama Asgārdā, bet viņš tomēr tur mita, dažkārt tiek dēvēts par Odīna tumšo pusi.