„Padomāsim par to parādību raksturu, uz kurām balstās mūsu izpratne par Laiku: sirdspuksti, dienas ritējums, gadalaiku maiņa…Šo parādību pamatā ir debesu spīdekļu kustība – piemēram, Zemes diennakts griešanās un Zemes ceļš gada garumā ap Sauli – vai dzīva organisma funkcionēšana.

Šīs izmaiņas nosaka mūsu biosfēras stāvokli un tās ir galvenie (apzināti un neapzināti) mūsu esamības un visas dzīvības esamības noteicēji. Debesu spīdekļi, sirds, audu šūnas, augi, lapas, dzīvnieki, cilvēki, – visi ir pakļauti viena otrai sekojošu savstarpēji saistītu evolucionējošu un involucionējošu fāzu secībai, tas ir pamata cikliem.

Laikam ir maza vara par nedzīvo matēriju, vismaz mūsu dzīves mērogā.

Un, otrādi, tas ir visa dzīvā tiešais un redzamais dzinējs.

Un šo „dzīvo laiku” nevar iztēloties kā bezgalīgu taisni, drīzāk tas veido līknes, varbūt pat noslēgtus apļus, līdzīgus spīdekļu kodoliem vai pulksteņa ciparnīcai. Šādam laikam ir raksturīga pulsācija un bezgalīga atjaunošanās.

Šāds laikam ietver ritmu, kurš sastāv no izmērāmiem laika nogriežņiem, kas savstarpēji ir ļoti cieši saistīti, lai šie kvantitatīvie lielumi, kļūstot par cikliem, iegūtu kvalitatīvu raksturu. Katrs „rata apgrieziens” izmaina šo Laiku un šo Dzīvi, kuru tas uztur. Iekšējais ontoloģiskais šī dzīvā Laika ritms izpaužas kā cikli, kuros bezgalīgu atjaunošanos izsaka nevis identitātes sakarības, bet analoģijas.

Tajā pat laikā, kad mēs Telpu bieži saprotam (vismaz savu sajūtu līmenī) kā nediferencētu kvantitāti, kuras dimensijas liekas nejaušība, Laiks savās pulsācijās uzreiz atklāj savu transcendentālo harmoniju.

Šīs harmonijas ritmā notiek Biosfēras un Kosmosa dialogs, tie izsakās vienā valodā – ciparu valodā. Un zemes dzīves, mikrokosma cikli atrodas ļoti analoģiskā saistībā ar makrokosma un debesu ķermeņu cikliem. Šī analoģija ir astroloģijas – senas zinātnes par Laika kvalitatīvajiem cikliem – pamatā.

Debess ķermeņu griešanās, protams, galvenokārt Saules un Mēness griešanās, ar atsauci vai bez tās uz atbilstošām „dievībām” – ir redzamie „mūžīgās atgriešanās” liecinieki un galvenie mūsu dzīves ritmu hronometri, kuri kalpo kā mūsu personisko ciklu „paraugi”. ”