Tiešām nav viegli nonākot pie secinājuma, ka, kaut kas pie mums nav kārtībā un nekrist depresijā vai grūtsirdībā. Kristietībā no tā glābj universāls instruments – grēknožēlas katarse. Taču pastāv dvēseles, kas nāk no daudz senākiem evolūcijas posmiem, no tiem, kad cilvēks pasaules drāmu sevī vēl neapzinājās, šie cilvēki nespēj pievērsties sev. Jo nav kam pievērsties – sava iekšējā pasaule vēl nav dzimusi. Tādēļ – problēma, vaina vienmēr tiek meklēta ārpus. Kad šādi cilvēki ir cieši saistīti ar nacionālo egregoru, viņi meklē vaininiekus ārpus nacionālā egregora – vainīgie ir svešinieki, tie var būt krievi, žīdi, amerikāņi uc. Vēl mēdz būt arī mistiski spēki(jo nesaprotami), šajā kategorijā iekļūst specdienesti, mafija, masoni uc., reizēm arī ārpuszemes civilizācijas… 🙂
Lauvas tiesa lielu nelietību visos laikos ir notikusi tādēļ, ka tikuši atrasti visu bēdu vaininieki. Tiem uzbruka, tvaiks tika nolaists un varēja turpināt pa vecam. Lai pēc kāda laika atkārtotu to pašu.
***
Balss tiesības, balsošana tā nav rotaļa – mēs balsojam ar saviem makiem, daži saprot, ka ar atbildību nākamās paaudzes priekšā (kas uz mums raugās ar instinktīvu gatavību atdarināt), un nedaudzi saprot, ka arī ar atbildību Dieva priekšā.
***
Nodokļu jautājums (gan valsts nodokļu politika, gan cilvēku attieksme pret nodokļu maksāšanu) raksturo cilvēku un valsts attiecības. Pilnīga ekonomikas pāriešana “ēnā”, jeb, pilnīga nodokļu nemaksāšana – ir vienprātīgs balsojums “pret” valsti (turklāt uzmanīgi jāraugās – pret šīs valsts šodienas modeli, vai arī pret šo valsti – principā). Ja mazliet maksā, tātad mazliet arī ieinteresētības valsts patāvēšanā – kā tas ir tagad.
***
Ir cilvēku kategorija, kuri visās nepatikšanās vaino amerikāņus, amerikānismu utt. Visi šī viedokļa atbalstītāji, kurus esmu saticis, nāk no tādām vietām pasaulē, kurās korumpētība un izvairīšanās no nodokļiem – tā ir gluži normāla lieta attiecībās ar valsti. Amerikā tā nav norma.
***
Horoskopā ir vieta, ko sauc par VII namu – tā ir attiecību sfēra. Šajā vietā cilvēks izstrādā vairākas svarīgas iemaņas, kas viņam vajdzīgas gan sabiedriskajās gan personīgajās attiecībās:
– Līdzsvaru starp to “Kā ir man” un “Kā ir tev”
– Spēju paskatīties uz notiekošo no “tavas puses” vai “tavām acīm”;
– Saspēli (kā sporta spēlē, kā kalnu kāpšanā, kā klavieru nešanā divatā, vai, dziedāšanā divbalsīgi);
Kopejais VII nama līmenis rada patīkamu vai nepatīkamu uzturēšanos sabiedrībā.
***
Nīderlandiešu fiziķis Hendriks Lorencs teica brīnišķīgus vārdus: “Mana tauta, par laimi, ir pārāk maza, lai darītu lielas kļūdas.”
– Ņemot vērā to, ka nīderlandiešu tomēr ir vairāk, saprotiet, kādēļ mums šodienas situācijā – nav ko teikt? Vismaz pagaidām 🙂
***
Brīžiem šķiet, ka latvietim vislabāk patiktu, ja Latvija – tā būtu kāda pļava vai tīrums, kura malā viņš dzīvo…citu latviešu tuvumā nav…ja tie parādās, tad tikai Jāņos vai Dziesmu svētkos.
Tas kaut cik izskaidro (vai ne?) – kādēļ ir tāda (ne)spēja kopīgi risināt problēmas?
***
Jebkādu sabiedrības modeli piemērojot konkrētai sabiedrībai, ir jāskatās, cik lielā mērā modelis atbilst tās mentalitātei.
Demokrātija ir piemērota cilvēkiem, kas kaut cik ir gatavi domāt, runāt, saprasties, valstij pretstatīt sabiedriskas iniciatīvas un kooperēties. Turpretim, režīmiem ir vajadzīgi cilvēki, kas truli klusē, dara to, ko tiem liek un jūsmīgi slavē.
Demokrātija joprojām (kā deviņesmitajos) tiek saprasta kā iespēja visu ko
pirkt-pārdot (pa buzmu arī valsti), no otras puses – stingrs režīms, kas tam pieliektu punktu – nav populārs un arī Eiropa ar Ameriku to nepieļaus.
…Krīze, vienkārši, materializēja garīgu, idejisku un domāšanas strupceļu.
Patiesībā vajadzīga jauna Atmoda. Tāda, pēc kuras nenotiek iemigšana ar valsts nogulēšanu. Man vislabāk patiktu daudz atmodu, lai notiktu pastāvīga mošanās – katru rītu.
***
Ar steigu jāmeklē sava vieta dzīvē, jo mēs īsti neiederamies ne laikā, ne telpā, kurā dzīvojam. Laiks: Ūdensvīra laikmets, informācijas civilizācijas viļna laikmets. Telpa: Latvija, Eiropas Savienība, tilts starp Rietumiem un Austrumiem, starp citu, šī ideja ir senāka par Tautas Frontes kongresa laiku, kad tā tika noformulēta.
Bet varbūt par visu svarīgāk ir meklēt savu vietu Debesīs… jo ar visu, kas sadarīts šajos gados ir reāls risks zaudēt svētību, ko sabiedrība neapzināti izjūt kā nākotnes klātieni (kaut kas tiek darīts mērķējot nākotnē), nākotnes gravitāciju (nākotnes celtspēja ir vieglāka par pagātnes kļūdu nastu) nākotnes valdzinājumu (nākotne ir jauna, pagātne – veca). Bet svētības trūkums izpaužas kā spēka trūkums dzīvot, un viss no tā izrietošais.
***
Par to, ka demokrātija sākas ar skaitīšanas līdz “viens” – domāšanu ar savu galvu:
Pirms krīzes, savā pasniedzēja darbā, vislielāko apjukumu un mokas cilvēku sejās, esmu konstējis tad, kad uzdevu izklāstīt savas domas un neizmantojot kā špikeri nekādus avotus. Arī mani necitēt.
***
Viens no vārdiem, kas cieši saistās ar padomju laiku, ir vārds deficīts. Toreiz kas tik viss nebija deficīts!? Diezgan mērķtiecīgi arī mūsu valsts attītījusi kādu pamatīgu deficītu – uzticības deficītu. Lielākā problēma šodien ir nevis finansu, jēdzīgas politikas, bet – tikumības, uztcības deficīts. Sev, viens otram, valstij, Dievam…
Gndrīz divdesmit gadus vārdi “krietns cilvēks” vai “godaprāts”- bija tukši, par kuriem varēja novaikstīties – “tu tākā tāds maziņais”. Vai arī – kaut kas līdzvērtīgs, krievu vārdam – “lohs”. Sak, priekš kam kapitālismā krietni cilvēki?
A nē – tie ir ļoti svarīgi, un tieši kapitālismā, jo tā ir cilvēkresursa kvalitāte. Tas ir kā lietaskoks amatniecībā, no kura var kaut ko izveidot. Baiga ilūzija – ka, no sabojāta cilvēka var izveidot labu profesionāli.
Šāda ilūzija vislābāk kliedējas tad, kad esat slims: jūs var ārstēt n-tie profesionāļi, katrs ar diplomu čemodānu, taču, ja viņi, un piedevām, vesela farmaceitijas nozare, dzīvo no tā, ka jūs slimojat – kā tie var būt ieinteresēti, ka jūs izveseļojaties? Tā ir veselas nozares ekzistenciāla problēma un, turklāt, valsts problēma, jo valsts savukārt ieinteresēta tajā, ka jūs esat puslīdz vesels (kā nodokļu maksātājs).
Var, apmēram, iztēloties cik valstī ir ekonomistu. Tie visi, taču, katru dienu domā par ekonomiku, ne jau par makšķerēšanu. Kā šie profesionāļi jūtas, saprotot, kā soli pa solim valsts gāja uz šodienas ekonomisko situāciju? Pēc tā, kas noticis, visām ekonomikas fakultātem būtu vienkārši jāaizveras ciet…Jo tādas idejas kā rezerves veidošana (“treknajos gados”) vai pārkaršanas nepieļaušana – ir vienkārši vesela saprāta līmenī. Nekādu zinātnisko grādu nevajag, lai to saprastu un rīkotos.
***
Kā radās šāda situācija? – Kurss, kas tika sākotnēji uzņemts valstī, bija kurss nevis uz kapitālismu, kā teica I.Godmaņa kungs (viņa “tas maksā tik cik tas maksā” vēsture citēs kopā ar A.Slaktera “nasing spešal”), bet tieši uz kriminālizētu kapitalismu.
***
Franči saka, ka viņi vēlas tirgus ekonomiku, nevis tirgus sabiedrību.
Interesanti kādu sabiedrību vēlas latvieši? Var gadīties, ka viņi sabiedrību nemaz tā īsti nevēlas, bet vēlas tikai “savu kaktu”. Tad, principā, var iztikt arī bez valsts – ārzemju latvieši to sev ir varējuši nodrošināt svešumā: Amerikā, Austrālijā uc.
***
Ir liela starpība pārdot savus ražojumus un pakalpojumus, vai – pārdot sevi.
To nesaprot valsts amatpersonas, tātad, to nesaprot tauta, kas šīs amatpersonas ievēlēja.
***
Tagad iedomāsimies, ka apkārtējā pasaule veidojas kā mūsu priekšstatu atspoguļojums. Savukārt, mūsu priekšstati atspoguļo apkārtējo pasauli – tas notiek savstarpēji un tas notiek nepārtraukti.
Ļoti svarīgi tie periodi, kad mēs varam sākt tīrīt un labot šos “spoguļus”. Šos periodus sauc par krīzēm.
***
21.06.09. prese ziņo, ka parlamenta telpās tiek ierīkota kapella, kurā notiks aizlūgumi par Saeimas darbu un lūgšanas varētu sākties ap septembri… – Viņi laikam domā, ka Dievam arī ir vasaras brīvlaiks un Viņa darba laiks ir pieskaņots Saeimai. 🙂
***
Ikvienas tautas nākotnes kredīts ir atkarīgs no tās spējas “mainīties uz augšu”.
Ar valsti ir savādāk – tai var būt lieli dabas resursi.
***
Viens no svarīgākajiem kriminalizētas domāšanas iestādījumiem ir: Tagad un tūlīt!”
Kad tas sāk valdīt sabiedrības, tautas, valsts domāšanā pazūd nākotnes dimensija. Rezultātā – nav nākotnes. Kā nākotni atgūt? Tas ir jautajums pie Dieva.
***
Viena no patīkamākām izjūtām – just, ka esi vajadzīgs. Piemēram, reizi gadā, Dzimšanas dienā, visi tevi atceras un liek tev saprast: “Cik labi, ka tu esi!”
Bet viena no nepatīkamām izjūtām ir apzināties, ka esi lieks. Tevi negrib… Bez tevis ir labāk…Kā ir, kad cilvēks sajūt, ka pasaulē bez viņa ir labāk?
Un kā ir, ja tauta savās kolektīvās bezpziņas dzīlēs sajūt, ka bez viņas pasaulē ir labāk?
***
Ūdensvīra laikmetā vieni no svarīgākajiem vārdiem ir vārdi “caurspīdība” un “atklātība”(planēta Urāns). Kad par to sāk cīnīties, viss sāk iet uz labo pusi.