Vasaras Māras –
Šo svētku tradīcijās saplūduši daudzi senajā Ziemeļu un Viduseiropā raksturīgie svētki. Labības pilnbrieda un uguns svētki – līdzībās tie tverami kā divu radošo stihiju aspekti – Uguns stihija kā pirmatnējā radošuma simbols un zemes stihija kā iedvesmas īstenošana vieliskā formā vai citā veidolā. Plašāk un vispārēji tā ir Saules un Zemes savienības un sadarbības godināšana. Dabā sākas labības pilnbrieda laiks, vasaras ražas svētki visdažādākajās izpausmēs. Latviešu tradīcijās tiek pielūgta vieliskās pasaules aizbildne Māra, šai laikā dēvēta par Vasaras Māru. Māra ir Pirmmātes aspekts latviešu mītoloģijā un sakrālajā dzīvesveidā. Tā gādā par dzimtu, ģimeni, sievišķo un mātišķo, par auglības spēku vairošanu. Latviešu Māra gan ir daudz maigāka, bet parasti citu tautu sakrālajā mītoloģijā Lielā Pirmmāte mazāk interesējas par katru atsevišķo cilvēku kā par tautu un ļaudīm kopumā. Pret vienu atsevišķo cilvēku tā var būt pat ļoti nežēlīga, tāpēc arī ar Lielo Pirmmāti vai kā dažkārt to dēvē, Zemes māti, Geju, saistītajos rituālos varēja iesaistīties vienīgi nopietni pārbaudīti cilvēki. Šie rituāli saistīti ar spēcīgām izmaiņām apziņā, jo pie pilnas ikdienišķas apziņas ar viņu saskarties nav iespējams.

Un otrs šī laika svētku aspekts ir Pērkona un negaisu godināšana – uzsvars daudzviet tradīcijās tiek likts uz uguns spēku un nozīmību – lai tā saglabātos kā pavarda uguns un darītu labumu, nevis nestu postu, īstenoti īpaši uguns pielūgsmes rituāli. Uguns Dienā virs pavarda pelniem, kur ierušinātas kvēlojošas ogles, pēdējo reizi velk ugunskrustu siltuma uzturēšanai. Tad uguni laiž atpūtā uz trejdeviņām (27) dienām, līdz nākamajam pilnmēnesim.

Lughnasadh – Lammas vai Thing-tide – tradicionāli tiek svētīti 2. pilnmēnesī pēc Vasaras saulgriežiem, tātad šogad 17.augustā.

Jāatzīst, ka tas, ko mēs zinām par pirmskristīgās Eiropas tradīcijām ir līdzīgs mūsu dabas ritu izpratnei. Senajā ķeltu tradīcijā pirmie ražas svētki, lai pateiktos zemei par tās devumu, tika svētīti no 31.jūlija līdz 1.augustam. Arī viņiem šo svētku rituālos ir saikne arī ar seno auglības Dievu (salīdzinoši tas būtu mūsu Jumis). Ķeltu tradīcijā pats gaismas dievs Lugs ziedoja savu ķermeni, lai varētu turpināties dzīvības, nāves, atdzimšanas riti, stādīšanas, audzēšanas un ražas novākšanas loks. Arī tur Luga (Jumja) ķeršanas rituāli ir līdzīgi tam, kā mēs par to lasām mūsu Dainās. Tomēr mēs Jumi ķeram vēlāk – Rudens Saulstāvjos.

Ģermāņu tradīcijā šos vasaras pilnbrieda svētkus dēvē par Lammas, ķelti – par Lugnasads (dažkārt latviski tulkoti kā Lūnasa svētki), kur to pārvaldnieks ir Saules dievs Lugs – skandināvu Odina līdzinieks. Šo svētku Rūnas – Uruz – vistuvāk vēl neizpaustajam, iekšējam, dziļākajam spēkam, kuºu nupat, nupat spēsim apzināties un vieliskot. Uruz zemākajā, vieliskajā līmenī simbolizē primitīvo kaisli, augstākā līmenī tā raksturo brīdi pirms kas rodas, tā ir balta lapa, brīdis pirms radīšanas, smalkākā simboliskā Visuma līmenī tā saistās ar Lielo pirmmāti, Zemes māti un tās milzīgo spēku. Thurisaz piemīt Saprātu un Kaisli izlīdzinošs, aizsargājošs un līdzsvarojošs spēks. Tā ir saistīta ar spēka dievību Toru, vētras un uguns simbolu, . Pie tam, viens no Thurisaz simboliem ir Milzeņi, gan dabiskās aizsardzības spējas, gan arī cilvēka neapzinātās raupjās matērijas, instinktu simbols. Trešā svarīgākā šī laika Rūna ir Ansuz – radošā iedvesma Augstākais Saprāts, Odina iedvesma.

Lammas laiks simboliski atgādina par cīņu starp Odinu un Milzeņiem, kurā Tors ir aizsardzības enerģija, kas stāv starp viņiem abiem. Būdams daļēji Milzenis, daļēji Āsu dievība, Tors dažādos brīžos atrodas dažādās karojošo pusēs – dažbrīd karo Odina, dažbrīd Milzeņu pusē, dažbrīd Odīnā vairāk izpaužas spēka dievības aspekts, dažbrīd – augstākās, pārveidojošās dievības raksturs. Šo svētku rituāls atspoguļo cīņu starp Toru (Odinu) un Milzeņiem par to, kurš no viņiem pārvaldīs pasauli (Sauli).

Dienas ritējumā un cilvēka dzīvē Rudens Māras saistītas ar Pēcpusdienu; Pilnbriedu, kļūst redzami augļi, ienākas sēklas. Arī šeit redzams Uruz Rūnas pārveidojošais spēks, jo, kad bērni pieauguši un veido savu dzīvi, bieži vien spēji mainās cilvēka paša dzīves veids un intereses, parādās jaunas vai citādas iespējas, ko svarīgi novērtēt kā pozitīvu un radošu aspektu, nevis gausties par bijušo un iedzīvoties nervu kaitēs un galvassāpēs. Svarīgi nezaudēt Spēka avotus un prast atrast citus, ja iepriekšējie izsīkuši.

Augusts – Māras godināšanas laiks

Es atradu mīļu Māru
Pirtes ceļu ravējam;
Es atstāju visus darbus,
Teku līdzi noravēt.

Augusta mēnesī par svarīgāko Dievību kļūst Māra – vieliskās pasaules aizbildne. Tā gādā par māju un ģimeni, par tās materiālo pamatu, it īpaši par māti un bērniem, par dzimtas un saimes veselību un labklājību. Mārai, kā Lielajai Mātei, jeb pirmmātei, ir visdažādākās izpausmes. Tā, pirmkārt, ir visu stihiju pārvaldniece: ir Uguns Māte, Zemes Māte, Vēja Māte un Ūdens Māte…

Visdažādākās Mātes (Māras) izpausmes mēs sastopam visās lietās, darbos un notikumos, ar kuriem esam saskarē: Jūras Mātes aizbildnību lūdz zvejnieki un jūrnieki, viņa rūpējas arī par zivju un citu jūras dzīvnieku pastāvēšanu. Smalkākā līmenī Jūra ir neizpaustā kosmosa simboliskais apzīmējums. Meža Māti piesauc ieejot mežā, viņai lūdz atļauju, ja nepieciešams ko cirst vai medīt. Meža Māte ir māte ne tikai meža iemītniekiem, bet viņas bērni ir arī visi zemes iemītnieki. Savukārt, ja esi devies ceļā, piesauc Ceļa māti, viņa neguļ nekad un viņa tev palīdzēs arī tālā un sarežģītā ceļā: ne vien mazā konkrētā ceļa gabaliņā, bet visā dzīves ceļā. Veļu Māte aizgājējus mīļi sagaida un atver vārtus uz viņpasauli. Dažkārt gan viņa ir gauži viltīga – vai nu tikai ieaicina pasērst, bet tad nelaiž vairs atpakaļ, dažkārt ievilina ar medus podiņu.

Mēs zinām arī Bišu Māti, Ziedu Māti, Ogu Māti… Un buramvārdos sastopamas vēl arī Asins, Sāpju, Krampju, Briesmu, Bēdu. Klēpja un citas Mātes.

Dainās Māru dēvē gan par skaistu, gan mīļu. Tīru izslauka gan sētu, gan istabu, lai Māra varētu ienākt. Mārai tuvi ir bērni, viņa palīdz šūpuli kārt un bērnus audzināt (ucināt).

Tieši augustā visvairāk tiek piesaukta Māra, jo augustā, līdz ar jaunās ražas novākšanas darbiem, ļaudīm viņas palīdzība ir visvairāk nepieciešama. Māra to arī dāsni dāvā: kuram rudzu laukam Māra pāriet, tur vārpas noliecas gatavībā.