Šī ir ļoti smaga tēma mūsdienu sabiedrībā. Protams, varam pievērt acis un izlikties, ka tas mūs neskar, ka tā ir citu problēma (kamēr neskar personīgi), bet…mēs jau arī veidojam sabiedrības daļu, mēs arī esam tepat līdzās narkotiku lietotājiem. Šo materiālu, pēc N. J. Markovas grāmatas ”Kultūrintervence”, mani sagatavot pamudināja saruna ar ārsti, kura strādā uz „ātrajiem”, viņas stāsti, cik reižu ārstiem ir jācīnās par narkomānu dzīvībām, par dzīvības dārgo cīņu, kad visu izšķir minūtes…kā arī ikdienas sarunās tik bieži dzirdētie teicieni: ak, tas Pēteris…. tas jau lieto narkotikas, ko tad var no tāda gribēt.. nu jā, tajā X klubā jau narkotikas lieto sen ..tur pie skolas parkā pārdod narkotikas, tikai policija jau nevienu nenoķer, pārāk labi organizēts tīkls ar sargiem…Tik pierasti visi par to runā un visur, apmēram, kā par veikala precēm vai privātās dzīves jaunumiem. Esam pie tā pieraduši. Vai ne pārāk?

Narkotikas- tā ir ideāla prece, kas nāvējoši ieķeras patērētājam rīklē. Lielākā daļa to izmēģinājušo kļūst par tās pastāvīgiem pircējiem. Fizioloģiskā atkarība var iestāties uzreiz pie heroīna, pēc pāris nedēļām pie opija vai pēc gada pie ķaņepju lietošanas, atkarībā no tā, ar ko lietotājs sāk. Pēc oficiāliem datiem zināms, ka pasaulē ir 70 miljoni narkomānu. Narkotikas to tirgotājiem ir ļoti ienesīgs produkts. Eiforija, kas sākotnēji rodas no narkotikām, ātri kļūst par dzīves nepieciešamību un garantē atkārtotu iegādi. Narkotiku lietošanas sekas ir impotence, personības sabrukums, ekonomiskais sabrukums ģimenēs, vājprāts, ģenētiskas izmaiņas, kas noved pie kropļu dzimšanas, orgānu disfunkcijas un visbeidzot nāves 30 gadu vecumā. Kā jebkurš bizness, arī narkotiku industrija tiecas pēc bezgalīgas pārdošanas palielināšanas un ienākumiem. Tāpēc, tāpat kā jebkura prece mūsdienu pasaulē, narkotikas prasa speciālu reklāmas stratēģiju un mārketingu.

Katastrofāla narkotiku izplatība jauniešu vidē tiek skaidrota ar robežu atvērtību, garīguma trūkumu sabiedrībā. Tostarp nelieli masu informācijas līdzekļu pētījumi tūlīt uzrāda speciālistiem labi zināmos mārketingu veidojošos elementus, kas nodrošina maksimālus pārdošanas apjomus: product + price + place + promotion.
Product- prece- heroīns, kokaīns, hašišs, Lsd. u.c.
Price- cena- zemāka par pasaules cenām un pieejama patērētājam.
Place- vieta- diskotēkas, bāri, klubi, kafejnīcas, mācību iestādes, mazumtirdzniecības iestādes.
Promotion- aktualizācija- reklāma caur „mākslu” un plašsaziņas līdzekļiem.

Seko loģisks secinājums: pārdošanas apjomi, tas ir, narkomānijas epidēmija ir zinātniskas mārketinga stratēģijas pielietošanas un narkotiku kā preces reklamēšanas sekas.

Pēc oficiāliem datiem, narkotiku lietotāji pamatā ir pusaudži un jaunieši no 12-25 gadiem. Sekojoši, tā ir mērķauditorija, ko izvēlējusies korporācija narkotiku izplatīšanai. Pragmatiska pusaudžu nonāvēšana ar mērķi gūt no tā praktisku labumu savā laikā ieņems tai pienākošos vietu pasaules vēsturē līdzās tādām parādībām, kā kanibālisms, vergturība, koncentrācijas nometnes. Bērnu auditorijas izvēle ir neizsakāmi amorāla. Pusaudžiem trūkst zināšanu un personiskajā pieredzē balstītas skaidras pasaules izpratnes. Izmantojot ziņas par patērētāju pulcēšanos viņu visbiežāk apmeklētajās atpūtas, mācību, izklaižu vietās, tur tiek noorganizēts noieta tirgus narkotikām. To pārdošanas mērķa tirgus ir noteikts no izklaides sfēras sniegto pakalpojumu patērēšanas viedokļa, tā ir nosacījuma atkarība. (vide diktē noteikumus) Tas ir cieši saistīts ar popmūzikas tirgu un visur pavada šo pakalpojumu izmantošanu. Narkotiku pārdošanas apjoms lielā mērā ir atkarīgs no pārdošanas vietas reklāmas, t.i. diskotēkas, klubu, rokgrupu pakalpojumu aktualizācijas un daudzuma. Korporācija iegulda milzīgus līdzekļus izklaides industrijā un tās aktualizācijā, lai gūtu daudzkārt lielāku peļņu no narkotiku pārdošanas.

Zinot to, ka fizioloģisku un sociālu vajadzību kombinācija pusaudžiem vecumā no 12-19 gadiem, un dzimumdzīves un ar to saistītas sevis demonstrācijas, kā arī pašizpausmes vajadzība jauniem cilvēkiem no 20-25 gadiem, notiek klubos, diskotēkās, stimula reakcijas cēloņsakarība izskaidro aktualizācijas mehānismu. Apskatīsim detalizētāk.

Reklāmas sludinājums (stimuls) iedarbina pircēja interesi, vajadzību (fiz., soc.) vai vēlmi, kas dod pamudinājumu reakcijai (produkta pirkšanai).

Seksa propaganda- beznosacījuma stimuls, kas izraisa vajadzību pēc dzimumdzīves. Izklaides vietas, mode, rokmūzika savienojumā ar beznosacījuma stimulu (sekss), kļūst par nosacījuma stimuliem. Tās arī ir tās spēka līnijas, pa kurām mērķauditoriju virza uz tirdzniecības un aktualizācijas vietām ( kafe, klubi, bāri).
Izpētot informāciju, kas tiek piedāvāta attiecīgajai 12-25 gadu vecuma mērķauditorijai, var secināt, ka visi komunikāciju kanāli piegādā vienu komplektu:
Seksa propaganda- seksa kā personiskas dzimumdzīves akta diskreditācija un seksuālo deviāciju propaganda: fast love (momentāna sapārošanās), parafīlijas (perversitātes), homoseksuālisms, daudzskaitlīga, bezpersoniska pusaudžu seksuālā pieredze.

Jauniešu mode- šokējošas, epatējošas (ar dažādu subkultūru elementiem un nozīmi) modes propaganda.

Deviance (dzimumpartneru apmaiņa) un noziegums- tabu un vispārpieņemto uzvedības normu sagraušana (publisks dzimumakts), otrādi apgrieztu kristīgo baušļu propaganda: negodini savu tēvu, pārkāp laulību, radi sev elku utt.

Ekstrēmisms, bezatbildība, apslēpta narkotiku propaganda kā mistikas, pārjuteklisku parādību apguves veids.

Rokzvaigznes un rokmūzika- zvaigžņu reklāma, informācija par honorāriem, pielūdzējiem, bagātību, mīlas dēku apraksti, ziņas par anomālu rīcību (noziegumiem, narkomāniju) kā viņu dzīves sastāvdaļu.

Pusaudžu vecumā ielu tusiņš un kompānija kļūst par galveno atbalstu. Tur viss tiek attaisnots. Tādas grupas ir ideāla vieta narkotiku tirgum un patēriņam. Tiek piedāvāts pamēģināt aizraujošu seksu ar narkotikām, gūt fiziskus panākumus (pieaug spēka izturības mērs), statusa paaugstināšana, atdarinot slavenības, kas arī lieto narkotikas. Līdz ar to tiek noniecinātas sabiedrības pamatnormas un likumi, apšauba dzīves vērtības un pašu dzīvi kā visaugstāko vērtību. Tās mērķis- pretnostatīt pusaudzi pret sabiedrību, pamudināt uz amorālu uzvedību., palaist depresīva noskaņojuma- negatīvas domāšanas mehānismu, atbrīvot ceļu narkotiku mitoloģijas iekļūšanai apziņā.

90% pusaudžu narkotiku lietošana sākas grupā, kas sludina anomālu ideoloģiju. Kopā ar žargonu un zīmju simboliku, tā ir saziņas līdzeklis un grupas identifikācija.
Rokzvaigznes uzvedība kā pusaudža ego-identifikācijas objekts. Alternatīvas ”zvaigznes’ burtiski sacenšas nepiedienīgas uzvedības demonstrēšanā. Intervijās tās bieži stāsta par savu atkarību no narkotikām, savu izvirtīgo dzīvesveidu. Tādā veidā pusaudzim rada pastāvīgu iespaidu, ka šāda uzvedība ir ceļš uz bagātību un slavu, ka tas ir normāls dzīvesveids.

Preces poetizācija, narkotiskā reibuma kā lidojuma apraksti, asociācijas ar spilgtu, juteklisku seksualitāti. Teksts- protests (roks pret narkotikām) arī ir reklāma. Rodas iespaids, ka narkotiku lietošana ir norma, ikdienišķa parādība. Tieši ar atkārtojumiem reklāma iegūst uzticību. Reklāmu tekstos tiek diskreditētas galvenās narkotiku konkurentes- galvenās cilvēciskās vērtības: atbildība, koncentrēšanās, disciplīna, mīlestība, ģimene, māksla, darbs. Videoklipiem, kuri veic mārketinga uzdevumus raksturīga aritmiska montāža, nospiedoša mūzika, kroplīgi rakursi, ziboši pārraides traucējumi, izplūdis attēls, izpildītāju pretīgais izskats (melna mute, melni nagi, nedabiska seja). To neaizskaramību deklarē ar rietumu demokrātijas sasniegumu- vārda brīvību.

Pasaules ekonomiskās attīstības likumsakarības, statistikas dati un ikdienas plašsaziņas līdzekļu hronikas, pats vēriens, ar kādu notiek narkotiku visaptveroša lietošana, noved pie domas par gigantiskas transnacionālas korporācijas eksistenci, kas kontrolē narkotiku ražošanu un patēriņu visā pasaulē. Korporācijai ir padotie un plaši izplatīta ideoloģija. Tā piesaka sevi parlamentos. Aizsargājot tās intereses, darbojas mūsdienu armija, jūras un gaisa spēki. Pēc būtības tā ir virtuāla valsts. Tās izpausmes ir pierastas un sen iegājušas sociālajā un ekonomiskajā, politiskajā apritē. Tās ēna liek pamirt augstākajām amatpersonām, tās netīro šļirču sātaniskā gotika caurdur mūsdienu kultūrvēsturisko telpu. Pār cilvēci izpleties draudošs milzenis. Mēs, to neievērojot, skatāmies tam cauri. Paši tam neapzinoties, pakļaujamies tās likumiem. Vai tiešām esam tik bezspēcīgi?