Izmantojot savu brīvību, mēs, dvēseles, izvēlējāmies šo materiālo pasauli. Kas bija cēlonis šadai izvēlei un pašai materiālajai pasaulei?Šāstrās (Svētajos Rakstos) ir aprakstīti iemesli, kāpēc mēs esam nokļuvuši šajā pasaulē. Džīva (dvēsele) tiek salīdzināta ar zivi, kas peld upē. Viens upes krasts ir materiālā, bet otrs – garīgā pasaule. Šis piemērs ir ļoti atbilstošs, tāpēc, ka zivīm ir acis abās pusēs, tāpēc viņas var redzēt abus krastus vienlaicīgi. Un tāpat kā zivs var piepeldēt pie viena vai otra krasta, tāpat dzīvās būtnes var nokļūt vienā vai otrā krastā.
Dažreiz cilvēki uzdod jautājumu, vai dzīvās būtnes sasaistītā stāvoklī nokļuva
nejauši, pēc pašu vai pēc Dieva gribas? Šķiet, ka šie trīs priekšstati ir neapvienojami. Ja tas notika nejauši, tad kā to var nosaukt par apzinātu izvēli? Ja Dievs ir mūsu Augstākais Pavēlnieks, tad kā mēs varējām izdarīt izvēli? Acīmredzot Viņš mūs vada?
Tāpēc tiek doti dažādi piemēri, tādi kā zivs, kura var piepeldēt pie viena vai otra krasta. Cits piemērs – kad sinepju sēkliņas tiek mestas uz naža asmens, tad tās krīt uz vienu vai otru asmens pusi. Šis piemērs ir atbilstošs džīvām (dvēselēm), kuras, nonākot tatastha-šakti (robeženerģijā), dodas uz garīgo vai materiālo pasauli. Šāstras un mūsu āčārjas (Skolotāji) reizēm dod skaidrojumus uz izvēles iespējas pamata kā zivij, vai uz nejaušības pamata, kā ar sēkliņām.
Tajā pašā laikā viņi ir devuši aprakstu, ka Augstākā Dievišķā Personība ir pilnīga un Viņa spēļu daudzveidība bezgalīga. Līdzīgi tam, kā Viņam ir mūžīgā pasaule, kura ir pilnīga, Viņam vajag būt arī nepilnīgajai pasaulei. Viņam vajag būt radīšanas līlai (spēlei), savādāk Viņa spēles nebūtu pabeigtas. Tā kā Viņš ir pilnīgs, Viņam vajag būt attiecības ar visu apziņas līmeņu dzīvajām būtnēm, sākot ar vienkāršākajām, kā akmens gabals, un beidzot ar tām dzīvajām būtnēm, kurām ir mahābhāva (Augstākā Mīlestība). Tā kā Bhagavānam (Dievam) ir karuna-šakti, t.i. žēlastības enerģija, Viņam ir vajadzīgs objekts, uz kuru šo enerģiju noraidīt. Garīgajā pasaulē visas dzīvās būtnes ir ļoti varenas, tāpēc viņas nevar nokļūt zem mahā-majas (materiālās ilūzijas) ietekmes. Tāpēc Krišna domā: “Kāpēc man neizspēlēt glābšanas līlu?” Vajag būt tādām dzīvajām būtnēm, pilnībā pazudušām, neziņā esošām, bezpalīdzīgām, lai Krišna varētu izpaust savu karuna-šakti. Tā tiek izskaidrots, kāpēc Krišna ir “sarva kārana-kāranam”, visu cēloņu cēlonis.
Kāpēc ir džīvas, kas ir pilnīgi pazudušas materiālajā pasaulē? Pirmkārt, tāpēc, ka līla-majai, Viņa spēļu enerģijai, vajag iekļaut radīšanas līlu. Otrkārt, Viņam vajag būt attiecībām ar visu veidu dzīvajām būtnēm no zemākā apziņas līmeņa līdz augstākajam, lai Viņš būtu “pūrna-šaktimans” (tas, kam pieder visas enerģijas). Treškārt – kamēr dzīvā būtne nav bezpalīdzīga un absolūti bezcerīgi pazudusi, Viņš nevar izpaust savu žēlastības enerģiju, ko sauc karuna-šakti.
Un tā, ir trīs iemesli, kāpēc Krišna ir “sarva kārana kāranam”, visu cēloņu cēlonis. Krišnu sauc par Rasika-šekharu, jo Viņš mīl baudīt visu rasu (attiecību jeb garšu) veidus. Eksistē sasaistīto dvēseļu glābšanas rasa. Citiem vārdiem, izpaužot karuna-šakti, Viņš arī izjūt noteikta veida rasu (garšu).
Šāstras un āčārjas sniedz filosofisku izskaidrojumu šīm trim teorijām: džīvas izvēle,
nejaušība un Dieva griba. Kā tās visas trīs var vienlaicīgi būt pareizas? Dzīvajai būtnei tatasthā (robeženerģijā) nav para-tattvas zināšanu (zināšanu par Augstāko). Ja jums ir izvēles brīvība, bet nav pilnīgas apziņas, tad jūsu izvēle nejaušā veidā var būt pareiza vai nepareiza. Ja dzīvā būtne izvēlas maju, tad tā nonāk materiālās enerģijas varā. Ja viņa izvēlas garīgo pasauli, tad nonāk svarūpa-šakti jeb garīgās enerģijas varā. T.i. vienlaicīgi pastāv gan izvēle, gan nejaušība, gan vadība no Dieva puses.
Vēl viens izskaidrojuma veids šāstrās tam, kā dzīvā būtne nonāk garīgajā pasaulē, saucas “šakha čandra njaja”. “Njaja” nozīmē “loģika”. Ir daudzi loģikas veidi. Šis loģikas veids saucas “šakha čandra”. “Šakha” nozīmē “zars”, “čandra” – “mēness”. Ja uzlec mēness, jūs to redzat aiz zaru savijumiem. Viens bērniņš jautāja: “Māmiņ, kur ir mēness?” Māte atbildēja: “Redzi to koka zaru? Mēness ir tieši aiz tā.” Tā bērns paskatījās uz zaru un noteica mēness atrašanās vietu. Bet patiesībā mēness neatrodas tieši aiz zara, tas atrodas tūkstošiem jūdžu attālumā no tā. Bet zars tiek izmantots kā orientieris, lai dotu iespēju bērnam paskatīties pareizā virzienā un noteikt mēness stāvokli.
Tādā pašā veidā džīva-tattvas (zinātnes par dvēseli) apraksts, ko sniedz šāstras, nav tiešs apraksts. Tāpēc, ka materiālā mēle un materiālais prāts nav spējīgi aprakstīt un saprast patieso lietu stāvokli. Taču tiek doti skaidrojumi priekš tā, lai pamudinātu dzīvās būtnes domāt pareizā virzienā. Šie piemēri pamudina to domāt pareizajā virzienā, bet materiālais saprāts nav spējīgs nonākt pie pareiza slēdziena. Dzīvā būtne nonāk pie slēdziena, ka tagad viņa nes atbildību par to, ka dzīvo šajā pasaulē, jo viņa ir pieļāvusi kādu kļūdu un viņai jāsaprot, ka Krišna ir ļoti žēlsirdīgs. Tad dzīvajai būtnei vajag rast patvērumu pie Šrī Krišnas, īpaši pie Harē Krišna mahāmantras. Ieejot samādhi, mistiskajā transā, dzīvā būtne spēj saprast attiecības starp Krišnu, maju un džīvām.
Šī tēma ir pilnībā transcendentāla, tāpēc tā ir ačintja, neaptverama materiālajam prātam un saprātam. Mahābhāratā ir teikts: “Visas transcendentālās reālijas ir pilnībā neaptveramas, un viņas nevajag mēģināt saprast ar materiālo loģiku, ar loģisku slēdzienu un argumentu palīdzību.” Bet tās var saprast ar “čit anušilanam” t.i. ar garīgiem centieniem.
“Džaiva Dharmā” Vradžanatha uzdeva šādus jautājumus Raghunātham dāsam Babadžī. Tomēr Vradžanatha joprojām centās uzdot vienu jautājumu. Un tad Raghunātha dāsa Babadžī teica: “Esi uzmanīgs! Ja tu centīsies rast skaidrojumu ši jautājumam ar prāta loģikas metodi, tu vari iekļūt majavādas (impersonālisma) tīklos. Tāpēc, ka tu pieej jautājumam ne no tās puses. Centies veikt nāma-badžanu.”
Kāds var apvainoties: “O jūs gribat teikt, ka visa šī materiālā pasaule rodas un funkcionē, pateicoties līla-majai, tāpēc, ka Krišna vēlas izklaidēties materiālajā pasaulē? Visa šī briesmīgā pasaule ir pilna ar ciešanām, un tā visa ir tikai Viņa spēle, izklaide? Man tas nepatīk.” Dažreiz sasaistītās dvēseles tā jūtas. Bet viņas nesaprot. Ja jūs sapratīsiet, ka viss šeit notiek priekš Krišnas laimes, jūs uzreiz kļūsiet atbrīvots. Kāds teiks: “Kāpēc es ciešu? Es negribu ciest, es gribu atbrīvi.” Bet, ja jūs nepieņemat to faktu, ka viss eksistē Krišnas priekam, jūs esat sasaistīts. Tāds cilvēks protestē: “Visa šī pasaule pastāv Krišnas baudai? Es to nepieņemu! Krišna ir slikta personība.” Un lūk kāpēc viņš ir sasaistīta dvēsele. Kā tikko atnāk izpratne, ka viss eksistē tikai Krišnas laimei, tā jūs uzreiz atbrīvojaties un pienāk gals materiālajām ciešanām.