Kad cilvēks ir izlēmis iet garīgas augšupejas ceļu, kad viņa dvēsele ir sākusi tiekties uz apgaismību un Dievišķo evolūciju, caur augšupejas enerģijām, caur pašpilnveidošanos un harmonisku pozitīvo evolūciju, tās mērķa sasniegšanas ceļā ir sastopami dažādi ilūziju plīvuri, bet viens no visspēcīgākajiem ir Ego radītais plīvurs, ar kura palīdzību jūs līdz šim esat virzījis savu gribu, uz to mērķi, kas jums ir licies būtisks.Taču izejot no šī spēļu lauciņa, viss jau sāk šķist mazliet citādāks, nekā esot tajā, paveroties uz to, cilvēks sāk izprast, ka tā Ego princips sāk palikt apgrūtinošs un smags, evolūciju kavējošs, jo nesaskan ar sirds ceļu, ar mīlestības ceļu. Ar to, kas ir visa pamatā, lai turpinātu pozitīvu evolūciju caur gaismu. Atverot sevi pašdziedināšanas ceļam – pieņemot ka ir jādziedina traumētais Ego, jāattīra tas caur Mīlestību, lai tas kalpo kā atbalsts, ne šķērslis – izejot Es Esmu pieredzi, kļūstot par savas dzīves dziednieku.

Kas veido Ego ?

1. Tiekšanos pēc materiālā un tikai un vienīgi materiālā labuma, izslēdzot citas iespējas, tādi cilvēki parasti ir darbaholiķi, tendēti uz pārslodzēm un nervu sabrukumiem, ja tiek zaudēts darbs, pat ja tiek samazināts, ne zaudēts, veids, kurā nopelnīt vel vairāk materiālo labumu, īpaši tad, ja to ir pietiekami, tā izpaužas bailes pazaudēt, bailes neiegūt, bailes nepaspēt.

2. Tiekšanās pēc zināšanām – tā ir fantastiska pieredze attīstīt savu prātu caur zināšanu ieguvi, papildināšanu, ja vien šīs zināšanas nes pozitīvu evolūciju. Ir brīži kad zināšanas ir jānoliek mala un jāļaujas dvēseles ceļam, kurš ir zināšanas un mīlestība, bet daudz savādākā kvalitātē, ar daudz lielākām iespējām. cīņas princips – vēlme un apziņa, ka mums ir jācīnās lai sasniegtu savu mērķi. Zināšanas Ego uztverē ir zināšanas, kuras tiek izmantotas, kā ierocis savu vēlmju apmierināšanai .

3 . Apziņas pastiprināšana – savu domu virzība uz nepārtrauktu sevis izpratni, caur loģiku, kas pati par sevi nes augļus un sekmē evolūciju, bet pārmērīgi to attīstot, sāk virzīties tikai un vienīgi uz savu personīgo pašlabumu, kas bieži vien nav saskaņā ar dvēseles virzību, tādēļ bremzē attīstību caur sirds ceļu, kā arī, loģika ir kā instruments, ne kā rezultāts.
Šie trīs vaļi pastiprinoties un krītot pārmērībā veido Ego principu.

Galvenie klupšanas akmeņi

1. Pieķeršanās, bailes pazaudēt sevi .

Rodas ilūzija, ko rada Ego princips, ka tiks pazaudēts, kas būtisks, kas tāds, kas esat jūs, ar ko sevi identificējat, bet ieskatoties ciešāk, nāk apzināšanās, ka kaut arī Ego ir daļa no jums, tai nav jākļūst par jūsu gribas galveno virzītāju. Šajā gadījumā palīdz saruna ar sevi, lai izzinātu atšķirību starp savu Es patieso klātbūtni un Ego, norit saruna ar savu Ego, tajā paskaidrojot tam, ka jā – tu esi bijis manas virzības daļa, es pateicos par to pieredzi ko es caur šo esmu ieguvis, bet nu, es izvēlos iet caur sirds ceļu .

Iemīliet to kas jūs esat bijuši, jo jūs esat bijuši tieši tādi, kādiem jums vajadzēja būt, konkrētā attīstības posmā un tas ir bijis pareizi, tieši priekš katra jūsu dzīves mirkļa, arī Ego, nepadariet to par nievājošu savas attīstības posma daļu, bet pieņemiet to, caur mīlestību, apzinieties, ka nu jūs spējat virzīt savu attīstību caur sirds un kristus apziņas ceļu.

Mēs esam alfa un omega, sākums un beigas, mēs esam bezgalīgas būtības, kas mirdz mūžībā nesot gaismu un mīlestību, mēs esam vienotība, mēs esam Tu, mēs vienmēr esam bijuši Tu, mēs vienmēr esam bijuši klāt, vienīgais veids kā mūs atdalīt no tavas dvēseles ir aizmirst to, ka esi bezgalīga dvēsele, bet mēs vienmēr būsi te un Tev cieši blakus ..

atveriet savas sirdis un ļaujiet dvēseles gaismai plūst caur to mūžībā, bezgalīgā harmonijā, kuras pamata esi Tu un Es.
ar šo es uzrunāju Tieši tevi un Tevi un nevienu citu, jo mēs esam vienotība, gan Tu, gan Tu esi ES bezgalībā..
atceries to
atceries pilnību
kas esi Tu

ar mīlestību .. grupa
( fragmenti no privātā čenelinga 25.10.08)

Bieži vien, Tu tiek asociēts ar Ego, bet patiesībā tā ir dvēsele, nemirstīga gaismas būtība, kas arī esi Tu un Tu, tieši kā šajā čenelingā minēja gaismas būtību grupa.

2. Sevis nosodīšana.

Mēs bieži vien nosodām sevi, savas izvēles, rīcību un to pagātnes bagāžu, kas nāk mums līdzi, tādā veidā veidojot ierobežotības principu, caur kuru ir grūtāk izlauzties nekā varētu likties, šo jautājumu caurskatot es vēlētos pievienot čenelingu (26. nov. 2008 )

Mēs bieži vien cenšamies aizvietot ,vienu sajūtu ar otru , vienu vēlmi ar otru .. bet atskatoties, pilnīgi godīgi pret sevi, nostājoties savas Dvēseles tiesas priekšā, savas sirds priekšā, vai mēs varam šeit un tagad teikt :”Es esmu laimīga un piepildīta, jo es esmu Es un es daru to, kas mani dara laimīgu”…?
Daudzi atbildētu – “Jā, laikam” “Varbūt”, “Nezinu ” , “Šobrīd tas nav iespējams”, jo…. ir tik daudz milzums JO… kas pēc būtības ir tikai mūsu ilūzijas , variācijas par tēmu “ierobežotība”, bet apzinoties, ka mums nav IEROBEŽOJUMU, mēs esam brīvas, brīnišķīgas, Dieviškas dvēseles uz šīs planētas, kuras var izpausties tieši tā, kā patiesi vēlās, kuras var piepildīt savu dzīvi, ik mirkli, ar mīlestību un prieku, par savu esību, tieši šobrīd, šajā mirklī .

Ir tikai jāuzņemās atbildība.
Jauzņemās atbildība par sevi .
Jāsāk cerēt, ticēt, atļauties un RĪKOTIES!

Šeit un tagad – šajā mirklī, jo nākamais mirklis jau ir pagātne ,izraujoties no viltotās laimes sajūtas, no mūžīgām atrunām, atļaujot mūsu Dvēselei mūs vadīt un uzturēt Radītāja vienotā mīlestībā un harmonijā.

Mēs šeit esam nākuši tik daudzas reizes, ka vairs nepietiek skaitļu lai to apzīmētu, esam bijuši viss, pilnīgi viss ko esam vēlējušies, krituši, cēlušies, mīlējuši – nīduši, piedevuši – aizvainojušies, izbaudijuši visas iespējamās emocijas, līdz esam pazaudējušies šajā izrādē, piemirsuši savu patieso būtību .

Bet nu ir laiks atvērt savas dvēseles, atvērt savas sirdis, tai mīlestībai, kas tām paredzētas jau no paša sākuma .
Esiet !
ESiet!
ESIET!
caur savu patieso ES – Dievišķo klātbūtni, Radiet un ES-iet laimīgi, jau šajā mirklī,jo nākamais būs savādāks.

Ar mīlestību ..
Serafeta

3.Mīlestība – vai man jāpārstāj par sevi rūpēties??

Nē, patiesi, jums nav jāpārstāj sevi mīlēt, vai par sevi rūpēties, jums patiesi tas ir jāsāk darīt, jo ticiet, ka ejot Ego ceļu rūpes par sevi bija virzītas vairāk uz „mirkļa vājumiem” savu iegribu apmierināšanu, kas nav mīlestība pret sevi, tā ir Ego ilūzija.
Mīlestību pret sevi un Ego viltus mīlestību ir viegli atšķirt, jo mīlestība pret sevi ir maiga, liega, klātesoša, atkarību neradoša emocija, caur mīlestību pret sevi, mēs jūtam savu pilnību, no tā vien, ka mēs esam, mums nav nepieciešami šie pilnības pierādījumi, ne no citiem, ne no sevis, jo mēs jau tā zinām, ka mēs esam pilnība, tai pat laikā, kā arī cilvēks, kuru tu sastopi savās dienas gaitās ir tāda pati pilnība, kā tu un tev to izjūtot, sirds piepildās ar maigu, kvēlu mīlestību, kas ir visur klātesoša.
Turpretī Ego mīlestība – ir ņemoša, tā prasa pierādījumus sev, no sevis, no citiem, tai ir nosacījumi, tā baidās, visvairāk baidās sevi pazaudēt, daudzi cilvēki un situācijas tai parasti rada diskomfortu, ja tā nav uzmanības centrā – jo tā jūtās, ka ir esības kronis, kaut ari, tai pat laikā, tai liekās, ka nez kādēļ citi to nemana.

4. Paaugstinātais Ego, garīgā attīstība kā aizsegs.

Daudzviet gadās sastapt cilvēkus, kas iet garīgās attīstības ceļu, vismaz viņi par to ir pārliecināti 100%, bet patiesībā, tā ir Ego viltība, kas rada iluzoru apzinu, ka tiek iets garīgas attīstības ceļš caur Gaismas aspektu. Kaut arī, patiesībā, caur to tiek slēpts šis paaugstinātais Ego princips, kurš nav ticis transformēts un izmanīts caur mīlestību, bet gan ietīts dziļa ilūziju aizsegā, kurā ir grūti iesprausties kādam Gaismas staram .

Caur to es gribu teikt – motivācija ir svarīga! Tik pat svarīga, kā ceļš, kuru ejam, ja mēs vēlamies „atpirkties” pasaulei vai sev, tad tā ir ilūzija ko radam, jo mēs patiesībā, nevienam pašam nesam neko parādā, vienīgais kamdēļ mēs ejam garīgas attīstības ceļu ir mūsu pašu dvēseles evolūcija.

Mūsdienu Avatārs Sai baba runā par viltus dieviem, tad nu, lūk, šie ir tie viltus Gaismas nesēji, kuri slēpjas lielākoties paši no sevis, slēpjoties aiz ilūzijas par Kristus Apziņas principa izpratni un nešanu. Cilvēks, kurš saka, ka ir atnācis būt par glābēju, „glābēja sindroms”. Protams, mēs visi ierodoties uz Zemi, izvēlēdamies Augstāka labuma misijas, īpaši šajā pārmaiņu laikā, šeit uz planētas Zemes ir tūkstošiem Gaismas Darbinieku, kuri pilda savus uzdevumus, bet izpaliek tālāk aprakstītais „cietēja sindroms”.

Tas ir viens no klupšanas akmeņiem ejot ceļu.

Regulāri pārvērtējot tās vērtību sistēmas, kas mums ir, domājot par to, kāpēc mēs to vēlamies, mēs varam no tā izvairīties, pa ja ne izvairīties, tad laicīgi sevi apstādināt un ar mīlestību pieņemt šo situāciju.

5.Cietēja sindroms.

Parasti izpaužas ar sevis žēlošanu – redz cik man daudz ir jāizcieš lai sasniegtu – to un to, jo redz man ir grūti, neciešami grūti, īpaši ejot garīgās attīstības ceļu, es cīnos par savu vietu zem saules! – šādus vārdus jūs varat pamanīt Ego enerģijās esot. Šis ir kā pašupurēšanās sindroms, cietēja sindroms, kurš var nemanot piemeklēt ceļotāju (to kas iet pa Gaismas ceļu, nosauksim to pa ceļotāju). Ego cenšas personificēties ar Es, kas, protams, tam tikai daļēji izdodas un tādēļ rodas šīs ciešanas, jo es jums teikšu – Esiet brīvi! Esiet brīvi ! Esiet brīvi! Ciešanas ir iluzoras, viens no smalkajiem Ego un maijas (materiālās pasaules) instrumentiem ejot attīstības ceļu. Patiesībā cieš tikai ierobežotā izpratne par patiesību.
„Man jau neko nevajag„ sindroms ir manāms īpaši eksaltētām Ego izpausmēm, jo viss tiek darīts „sabiedrības labā” neprasot neko pretī ….

Tā ir vēl viena ilūzija, jo Visumā viss ir harmonijā, nevar izpalikt tā daļa, kur, ja ar patiesu tīru nodomu tiek dots, tad Visums sniedz arī pretī, tai skaitā, Visums esam mēs, tiek dots caur mums, bet nepieņemot Visuma doto, ar laiku arī zūd tas, ko mēs esam devuši citiem, īpaši šī atgriezeniskā plūsma tiek pārauta, kad tiek krists pārmērībās, tai skaitā „Man nevajag neko” variācijā.
Esiet stipri caur mīlestību šādās situācijās, ja arī maniet to sevī, pajautājiet sev, savai sirdij – kāpēc es to daru?
Kas ir tas, kas liek manai sirdij izjust prieku un piepildījumu?
Kas ir tas mērķis uz kuru es tiecos?
Patiesi ir nepieciešams liels sirds spēks, lai ieskatoties sevī pateiktu sev – apstājies! tajos brīžos, kad gribās ļauties ierastai straumei.

6.Bailes uzņemties atbildību jeb pilnīgās atbildības princips.

Mēs, nākot uz Zemes uzņemamies konkrētus dvēseles uzdevumus, kurus mums ir jāizpilda, jāpiepilda, lai iegūtu mums paredzēto pieredzi, kuru esam smalkajos plānos izstrādājuši un izpratuši par labu esam, tieši šai inkarnācijai.
Mūsu dvēseles zina un saprot šo mērķu piepildīšanas nepieciešamību, bet diemžēl mūsu Ego var sagādāt mums mazliet nepatīkamu pārsteigumu, kurs mums ir kā visbargākais skolotājs, jo cenšoties izvairīties no atbildības pildīt tos uzdevumus, kas mums ir paredzēti, aizbildinoties ar „savām vajadzībām” tām materiālajām un mentālajām pamatvajadzībām, kuras, protams, ir vajadzīgas fiziskā ķermeņa uzturēšanā, bet pārmērībās krītot ir ierobežojošas, rada ilūziju, ka tādā veidā tiek realizēta atbildība par savu dzīvi, esot savas dzīves saimniekam, kaut arī, patiesībā, mēs esam tikai savas ilūzijas saimnieki, bieži vien attālinoties no tā Gaismas mērķa, kas mums kā dvēselēm šeit uz Zemes esot ir jāpaveic.
Apzinoties, ka pilnīgās atbildības princips ietver sevī arī atbildību par sevi, izzūd šādas problēmas. Lai salīdzinoši parādītu šīs izmaiņas, kas ir mūsos, kad mūsu virzība ir virzīta caur mīlestības vai Ego ceļu, šeit ir salīdzinoša tabula, kas palīdzēs izprast šo būtisko atšķirību.

Virzība Mīlestība Ego
Transformācija Viegli, nepiespiesti, harmoniski Mokoši, negācijas radoši
Apziņas princips Kristus apziņa.
Vēlme, kas rada caur sevi uz apkārtni, vēlme dalīties Duālisma uztvere, vēlme iegūt sev, lai justos īpašāks
Enerģētiskais centrs Sirds centrs, augstākie sirds centri Saules pinums, zemākie enerģētiskie centri (bet izkropļotā uztverē caur instinktiem, kas dominē.)
Emocija
Harmonija, miers, līdzsvars, piepildijums Dusmas, nespēja pieņemt, cīņa
Rīcība Aktīva rīcība caur harmoniju Aktīva rīcība caur haosu
Garīgums Virzīts uz iekšu, izzināšanu, atklāsmēm, vēlme dot Virzīts uz āru, pašlabumu meklējošs
Vēlme Virzīta uz āru Virzīta uz iekšu
Darbs Lai kalpotu vienotam mērķim Lai radītu pašlabumu, slavu varu

Un pabeidzot šo rakstu ar fragmentu no privātā čenelinga, ko saņemu no Sai Babas.
1.dec.2008.g.

Mūsu dzīvē ir daudz pārbaudījumu, tai skaitā, ego pārbaudījumi, mēs savā daudzdimensionāla esībā esam bijuši visi un visur, vienmēr, gan gudri – muļķi, nabagi -bagāti, karaļi – kalpi. Pienāk brīdis, kad tas viss veido krustpunktu tavā attīstībā, kur satiekas uguns, ūdens, zeme, gaiss. Uguns, kā tava dvēseles griba, ūdens, kā tavas emocijas, gaiss kā tavas vēlmes, zeme, kā tava rīcība, griba, ego. Šis krustpunkts esi Tu – Cilvēk. Tu un Tava mīlestība. Ļauj lai Tava mīlestība padara šos elementus sevī dievišķus, lai tā ir kā saule, kas apspīd planētu, nesot siltumu, ne sagrāvi. Padari savu mīlestību par Dievišķas gribas izpausmi. Tu – būtība,Tu – mīlestība, Tu – rīcība, Tu – gaisma. Dari to caur dievišķo un apzinies, ka tad, Tu nāksi pa Gaismas ceļu, tieši pie manis – caur mani – uz sevi. Apzinies, ka tieši tā un ne citādi, Tu vari nest manu Gaismu, caur sevi, apzinoties, ka Tu nes savu gaismu, kā daļu, no manas sirds liesmas. Es Tevi bezgalīgi mīlu, jo Tu esi mans bērns, mana griba, mana gaisma, mana doma, mana mīlestība.

Ar Mīlestību Ilze Līkuma
www.smalkapasaule.lv