Latvijas meži glabā daudz noslēpumu un brīnumainu dabas veidojumu. Vieni no tādiem ir dižakmeņi. Šoreiz par Ventspils rajonā atrodošos pelēko akmens milzi, kurš atrodas netālu no Piltenes Zūru mežniecībā. Tas ir ķīvmeža akmens,kas mežos paslēpies vārda tiešākajā nozīmē. Pie akmeņa var aizkļūt tikai zinātāja pavadībā. Tam nav līdzās ērti piebraucamu ceļu. Pa nelielu celiņu ejot, labā pusē aiz izcirtuma aug liepu audze. Pie akmeņa novietots galds un soli, lai dižajam milzim varētu uzrāpties mugurā,pie tā sāniem pieslietas kāpnes.Piltenes ļaužu pavadīta tur viesojos, kādā pavasara novakarē. Par Ventspils puses lielāko akmeni divas teikas zin stāstīt Piltenes vēstures zinātājs, nu jau tai saulē aizgājušais, Gunārs DaudzeViena stāsta, ka vārds radies no vārda”strīds”, jo tas esot bijis uz robežas starp Dundagas domkapitula īpašumiem un Piltenes bīskapa īpašumiem. Dundagas barons sūdzējies, ka bīskaps piesavinājies meža īpašumus nocērtot barona īpašuma zīmes – trīs lilijas un iecērtot savus bīskapa zižļus.

Te nu jaskaidro, kas ir Dundagas domkapituls un Piltenes bīskapija. Domkapituls bija katoļu baznīcas bīskapijas vai arhibīskapijas augstāko garīdznieku (domkungu) padome jeb kolēģija. Tā vēlēja (arhi-)bīskapu, piedalījās (arhi-)bīskapijas pārvaldē. Domkapitula priekšgalā atradās domkungu vēlēts prāvests, kas vienlaikus bija arī arhibīskapa tuvākais palīgs. Rīgas arhibīskapija domkapitula (12 domkungi), sēdeklis atradās Doma baznīcā Rīgā, Kurzemes bīskapijas domakpituls (6 domkungi) – Aizputē.

Par Kurzemes bīskapiju literatūrā atrodamas šādas ziņas: tā ir baznīcvalsts Livonijā (~4 500 km2; sākotnēji arī lieli īpašumi D-Kursā – tagadējā Lietuvas teritorijā). Izveidota 1234. gadā. Kurzemes bīskapijā ietilpa Roņu sala, no 1434.gada arī Dundagas novads. Kurzemes bīskapiju pārvaldīja bīskaps ar sēdekli Piltenē un domkapituls ar sēdekli Aizputē. Kurzemes bīskapija bija iedalīta 8 administratīvajos iecirkņos (amatos). Izņemot Johana III Tīrgarta darbības laiku, Kurzemes bīskapijas politika bija pakļauta Livonijas ordenim. 1559.gadā bīskaps Johans IV fon Minhauzens Kurzemes bīskapiju pārdeva Dānijai (1560.gadā to kā mantojuma daļu saņēma hercogs Magnuss), bet no 1585.gada tā atradās Žečpospolitas valdījumā (nosaukums – Piltenes apgabals).

Otra teika stāsta par strīdu starp Gārzdes baronu Verneru fon Buholcu un Tārgales baronu Koškulu. Abi 19. un 20. gs. mijā bijuši kaislīgi mednieki un strīdējušies par medību rajoniem. Tomēr 1910. gadā abi baroni ierīko Zūru mežos pirmo briežu – iršu audzētavu. Tārgeles muižā īpašnieki baroni Koškuli (von Koskull) bijusi diezgan ilgu laiku – no 1697.līdz 1920.gadam. Tā ir sena Baltijas muižnieku dzimta, 14.gadsimtā viņi bijuši Rīgas arhībīskapa vasaļi.

Ķīvmeža akmens virszemes tilpums ir 44 m3, pārsniedzot Ventspils pusē labi zināmo Grīžu Velna beņķi, kuºa tilpums ir tikai 35m3. Ķīvmeža akmens augstums 2,8 m, garums 6,4 m, apkārtmērs 17,5 m, platums 44m. Ķīvmeža akmens kā ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis atklāts salīdzinoši nesen – tikai 1994.gadā. Šis pelēkais akmens milzis, noslēpies no cilvēkiem dziļos mežo arī minams līdzās tādiem dabas veidojumiem Latvijā kā Zvārtes iezis, Kvēpenes ala, Ventas Rumba, Riežupes smilšalas un citiem.