KennaR Rūnas slēptais raksturs ir ļoti līdzīgs zodiaka Skorpiona zīmes izpausmēm un raksturam. KennaR saistīta ar pretējo dzimumspēku varenību nevis tikai vieliskā, miesiskā līmenī, bet gan izstaro visa visuma un pasaules virzītājspēkos un skar mūs vissmalkākos dvēseliskos plānos.
KennaR Rūnas simboliskasi lauks: enerģija, seksualitāte, pārveide, radošums, aizrautība, uzvaras griba, kaisle, nodomātā iemiesošanās, gribas uzplūdi, dziļa spēku koncentrācija. Izkritusi KennaR Rūna zīmolo iekļaušanos spraigu notikumu straumē, plūdumā, tāpēc šīs Rūnas parādīšanās ir bīstama un vienlaikus labvēlīga zīme, ka mūsu gribai pieslēdzas milzīgs Spēks.

Visbiežāk gribu mēs saprotam kā kaut ko ārēji redzamu, kā ārēji, virspusē darbojošos spēku. Taču šai gadījumā runa tomēr ir par dziļu iekšēja spēka avotu. Lai tas izlauztos virspusē, tajā jāsavācas spēkam, dzīļu gribai. Pie tam šāda spēka uzkrāšanos ne vienmēr mēs varam pilnīgi apzināti pārvaldīt.

KennaR Rūna zīmolo ieņemšanu, grūtniecību un dzemdības kā vienotu norisi. Tās jēga ir atklāšanās pamazām. Gluži tāpat kā Skorpions daudz ko var izvilkt nez no kādām dzīlēm. Un aizvien tā ir ļoti daudz: gan mīlestības, gan naida. KennaR Rūnas parādīšanās var vēstīt arī par kāda posmā dzīvē beigām. Tas var būt bijis diezgan ilgs posms, kura beigšanās var būt visnotaļ memanāma. Taisnas KennaR izkrišana ziņo, ka notiekošais drīz parādīsies redzams, ka tas ir nobriedis un gatavs izrauties ārpusē.

KennaR Rūna ir labvēlīga jebkā īstenošanai. Mēs reti aizdomājamies par to, kas īsteni ir darbība. Skorpionu pārvalda darb�nās planētas – Marss un Plūtons. Ļoti svarīgi saprast, ka jebkura darbošanās savā dziļākajā būtībā ir maģiska. Mēs darām to, kas pasaulē līdz šim nav bijis: tā ir jēdziena „īstenošana” mīkla. Mēs īstenojam kādu nodomu. Nav būtiski, vai mēs darbojamies ar rokām, ar vārdiem, ar ķermeni, bet mēs radām ko tādu, kā līdz šim nav bijis.

KennaR Rūnā slēpjas ierosme, nodoms. Tā „nesas” mums cauri, burtiski caururbj mūs un izmanto mūs kā nesēju, īstenotāju, starpnieku.

Visbiežāk KennaR Rūnas darbība ir dramatiska, pārmainoša, satricinoša, pat graujoša. Un būtībā tā nenes neko ļoti labvēlīgu. Tās darbības laikā nepieciešama īpaša modrība, jāspēj aizsargāties no visdažādākajām iespējamām kļūdām, jo tieši kļūdīšanās var maksāt ļoti dārgi. Kad iekšējais spēks pēkšņi laužas uz āru, svarīgi izlaušanās norisei netraucēt. Tieši tādēļ, ja parādījusies KennaR Rūna, īpaši taisna KennaR, ir īpaši jāpievērš uzmanība jaunajam, kas parādās, lai pats netiktu saplosīts. Taču šai gadījumā arī ļaujoties notiekošajam jābūt uzmanīgam, jo šie nav notikumi, kuri vienkārši slīd garām, bet gan tieši skar pašu. Līdzdalība KennaR darbībā ir pilnīgi nepieciešama. Tā ir izturības pārbaude: cik lielā mērā mēs vēlamies piedalīties jaunā piedzimšanā un izturēt Spēka izlaušanos.

Kabalistiskajā astroloģijā KennaR simbolizē Skorpiona ceļu: ēteriskās enerģijas pārvēršanos emocionālajā. KennaR saistās arī ar dzīvīgu un spēcīgu pasaule enerģētiku. Ir vispārzināms, ka ēteriskā enerģija ir nepaklausīga: ja mūsos ielavās nelietderīgas domas, mēs no tām varam atbrīvoties, bet daudz grūtāk ir tikt galā ar sliktu pašasajūtu. Ēteriskās enerģijas pārvaldīšana ir ļoti smalka māksla. Ja notiek ar KennaR saistīti notikumi, ir jārēķinās ar kaprīzu, nesavaldīgu, savtīgu Spēku. Tam nedrīkst uzbrukt, tāpat kā nedrīkst uzbrukt čūskai. Pie tam – čūska ir viens no Skorpiona zīmes simboliem. Vismazākā neuzmanība var izraisīt čūskas atriebību.

KennaR Rūna bieži ir saistīta ar triecieniem un satricinājumiem, kā arī ar skaļiem strīdiem, pat skandāliem. Tā bieži rada nepieciešamību samilzušu problēmu atrisināt ātri. Tad nav nozīmes satraukties, raizēties par to, ka kaut ko varam nepagūt, bet gan atbrīvot enerģijai ceļu. Baiļu dēļ mēs bieži noslēdzam ceļu pašrealizācijai, jo nespējam laikā atlaist rokas vai arī gluži otrādi, spriedzes dēļ rīkojamies sasteigti. Ļoti svarīgi prast uzticēties Spēkam no pirmā līdz pēdējam brīdim.

KennaR Rūnai piemīt spēcīga pārveidotājas spējas. Visbiežāk tā pati saspridzinājumus un spriedzi noved līdz atrisinājumam. Ļoti svarīgi šādos brīžos atrasties līdzās šim Spēkam, nevis skriet tam pa priekšu vai nopakaļus. Šis ir Spēks, kuram svarīgi zināt mūsu līdzdalību.

Mēs nereti saskaramies ar norisēm, kas rodas neatkarīgi no mūsu gribas un vēlmēm. Kā tad īsteni rīkoties, izvairīties un attālināties no tām iespējami tālāk vai mesties iekšā pilnā sparā? KennaR piedā kādu trešo iespēju – atrasties līdzās bīstamajiem notikumiem, bet netraucēt tiem norisināties un iejaukties vienīgi tad, kad nav iespējams neiejaukties. Tas patiesi ir pacietības un modrības pārbaudījums: prast ieraudzīt īsto robežu starp bezdarbību un iejaukšanos, sajust norises ritmu, saprast, kad esam lieki un kad nepieciešami.

KennaR Rūna var atnākt, ja saslimuši bērni, kā arī smagu zaudējumu brīžos. Tā liecina par to, ka ielaužas pārveidojošais Spēks. Un mums jāprot tikt galā ar to tajā līmenī, kādā notiekošais no mums to prasa. Būtībā ir neiespējami sastādīt pilnīgu katras Rūnas dažādo izpausmju sarakstu, jo dažādiem ļaudīm rūnas izaicina dažādus notikumus, bet tomēr kaut ko līdzīgu mēs varam atrast: kāds pārdzīvo tuva cilvēka zaudējumu, bet cits satraucas par niekiem, bet viņu izjūtas un sasprindzinājums ir līdzīgi. Un abiem ir izkritusi KenaR Rūna.

KennaR aicina sekot Spēkam, saglabājot vieglu trauksmes un bīstamības sajūtu, nekad neuzticoties tai līdz galam. Seno laiku ļaudis ļoti cieņpilni un piesardzīgi izturējās pret pasaules radīšanas spēkiem. Viņi uzskatīja, ka ir neiespējami pilnībā sadraudzēties ar Varenību. Viņi zināja, ka Spēks ir Spēks tieši tādēļ, ka neparedzams. Ļaudīm tikai šķiet, ka Spēku var ieslēgt kanālos, vados, turbīnās… Bet pietiek nedaudz atslābināties, uz brīdi zaudēt kontroli un līdz avārijai atomstacijā vai vilcienu sadursmei ir viens mirklis. Tas nav vēstījums par cilvēka kļūdu, bet gan Spēka visvarenīvbas apliecinājums. Pasaule bez katastrofām ir iespējama vien tad, kad ļaudis iemācīsies cienīt Varenību un savlaicīgi rūpēsies par nākotni. Tās ir ne jau mehāniskas, bet mistiskas rūpes, kad tiek meklētas atbildes uz dzīves laikā radušamies jautājumiem par paša nepilnību un nepilvērtību.

Varenais sadarbojas vienīgi ar tiem, kas viņa viegli bīstas. Taču tās nav paniskas bailes un nekādāziņā ne vājība, bet cieņa, bijāšanas pilna attieksme pret šī spēka neizstāstāmo un nesasniedzamo dziļumu, pret tā gribas brīvību. Daudzi ir pieraduši pret spēku izturēties ar vēlmi pakļaut, kā pret ko tādu, ko var pārvaldīt. Bet jebkurš spēks ir kaprīzs un savā veidā gudrs. Un tikai saruna, dialogs ļauj ar to sadarboties bez graujošām sekām. Un pat tad Spēks ir neparedzams. Tas nav nekas pārsteidzošs. Arī mēs, cilvēki, neesam pilnīgi paredzami un mehāniski prognozējami, jo pēkšņi var parādīties pilnīgi neiedomājamas izpausmes. Par to stāsta KennaR Rūna. Tā atgādina „Uzmanīgi, Spēks!”

KennaR Rūnas enerģijas iejaukšanās notikumu norisei dod tādu impulsu, ka tie gluži kā mehāniskā pulksteņa mehānisma iedarbināti, norisinās it kā paši no sevis. Mums pašiem notikumos it kā nav jāiejaucas. Taču ļoti drīz būs jāiejaucas. Rūna it kā saka: „Tu vari nedaudz atpūsties, es padarbošos tavā vietā. Tu varēsi darboties pēc laiciņa, bet tad pats par visu arī atbildēsi.” Tas, kas notiek pašlaik, nav sastingums. Gluži otrādi – KennaR Rūnas iekustināti notikumi notiek ārēji nemanāmāk un tai pat laikā straujāk, dziļāk un pamatīgāk. Un pat ja KennaR dod iespēju atpūsties, tomēr ne atslābināties, jo ļoti būtiski ir saglabāt modrību – vissīkākā neuzmanība var izraisīt smagus zaudējumus un nest neveiksmes.

Dzīvē ir loti daudz notikumu, tikšanos, saskarsmju, neskaidrību, kas izraisa ļoti spēcīgas un dziļas Spēka sajūtas. Taču mēs esam pieraduši to slēpt dziļi sevī un neizaicināt virspusē. Daudzas mūsu kļūdas, sagrāves un zaudējumi ir saistīti ar to, ka Spēks darbojais nesaistīti ar mūsu apziņu. Mēs nepamanām tā darbību. Tas atgādina cilvēku, kurš viens pats pilnīgā tumsā iet pa kraujas malu un miglā. Viņš vairāk domā par saviem šaurajiem zābaciņiem, nekā par to, ka pats atrodas par mata tiesu no kritiena. Taču tas, ka cilvēks nejūt līdzās esošo bezdibeni, nezin par tā esamību, nebūt nenozīmē, ka tā nav.

Psihologi ir novērojuši, ka garīgu traumu priekšvēstneši bieži ir depresijas, ilgstošas trauksmes sajūtas. Katrā ziņā runa ir par kaut ko krietni vairāk kā fizioloģiskiem iemesliem. Cilvēks jūt spēku, kurš ieslēdzoties zemapziņā izraisa arī ārējas sekas. Daudziem materiāli noskaņotiem un ļoti tehniskiem ļaudīm neienāk prātā daudzās zīmes un viņi nevēlas domāt par dvēseli. Pārdzīvojumi nav jāizdomā, ne arī jāmeklē. Ir vienīgi jāvēro, kas notiek mūsu dvēselēs, jāieklausās, kas tajās norisinās, skan, kustas un elpo. Jo intensīvāk cilvēka dzīve, jo viņš ir spilgtāks, jo vairāk viņā enerģijas, jo spēcīgāk viņš ietekmē apkārtējos, jo spēcīgākas un dziļākas ir šīs zīmes, un, pirmkārt, tieši iekšējie pārdzīvojumi un sajūtas.

KenaR Rūnai piemīt pārveidojošs Spēks. Tā nāk kā pārmaiņu vēstnesis, kā dvēseli un organismu alķimizējoša enerģija. Mēs bieži to neizmantojam, jo nepamanām. Mēs esam ļoti raupji, vieliski, nejūtīgi un neuzmanīgi pret šādām enerģijām, tāpēc tā bieži paiet garām. Taču tās tiek sūtītas mūsu pārveidošanai, stiprināšanai un izmainīšanai. Baidoties riska var nepamanīt dzīvē ienākušu mīlestību, palaist garām Dieva dotas iespējas, nenovērtēt Viņa dāvātās veltes, spējas un dāvanas. Dieva pasaulē labāk būt Kaijai vārdā Džonatans Livinngstons. Kaijām lielākoties ir šauras intereses – mierīga dzīve un zivis, lai būtu, ko ēst, bet neviena no „normālajām” kaijām nesaprot dīvaini Livingstonu, kam ir citas tieksmes, vēlmes un mērķi, kas dzīvo citā ener’ģētiskā plūsmā.

KennaR Rūna paver skaidru skatu (to nevajadzētu jaukt tomēr ar apskaidrību), šīs Rūnas erenģijas iespaidā iespējams citādi ieraudzīt notiekošo. Tā dotā redze ir kā pirmās kaislīgās mīlestības pārdzīvojumi, kad visa pasaule šķiet krāšņāka un košāka un apkārtējie ļaudis īpaši mīļi. Bet citiem šie mīlestības aizrautīgie savukārt šķiet kā traki un neprātīgi. Un būtībā patiesi, viņi ir atbrīvojušies no nosacīti nornālā, ierobežotā prāta, skatās pasaulē ar tīrām, atbrīvotām dvēseles acīm un jūtas laimīgi, ja no šiem pārdzīvojumiem iziet redzīgāki un jūtīgāki.

Ļoti dziļi, nopietni un iekšēji slēpti dvēseles stāvokļi ir saistīti ar KennaR Rūnas vibrācijām, tāpēc šī Rūna mums palīdz izzināt, izprast un izjust pašiem asvas dziļākās dzīles. Tur neko nevar izdomāt, izgudrot, jo viss ir pārāk patiess un KennaR rūna visu iznes virspusē.

KennaR darojas ļoti nopietnā virsvērtību sargāšanā. Tās atnākšana vienmēr apliecina kā ļoti svarīga un nozīmīga ienākšanu dzīvē. Tā atgādina, ka mēs šai Saulē esam nākuši attīstīties, pilnveidoties, izzināt ieraudzīt.

KennaR vērtības var mācīt arī caur zaudējumiem, bet tā neatbalsta pasivitāti. KennaR ir pārbaudījumu un pārdzīvojumu Rūna. Ceļš pie jaunu vērtību apzināšanās bieži notiek caur iepriekšējā zaudēšanu. Ja atteikšanās no iepriekšējām vērtībām notiek viegli, tā ir norāde, ka šīs vērtības bijušas nesvarīgas. Ja KennaR Rūnas darbība tiek pilnīgi apzināta, tā patiesi palīdz vērtību izvērtēšanā. Jauno vērtību apzināšanās ieguvumi visdrīzāk ir saistīti ne ar finansiālām, bet gan garīgām jomām.

KennaR palīdz mosties jaunām, milzīgām idejām, ierosmēm, tā nāk ar radošām atklāsmēm, ar pasaules skatījum pārvērtībām.

KennaR Rūna ir saistīta ar vārda sakni „can” – varēt. Bieži daudz kas nav izdarāms ne jau tāpēc, ka nevarētu, bet gan tāpēc, ka negrib varēt. KennaR atnāk un saka: „Tu vari!” un iespējas uzplaukst kā iekšējais spēks. Būtībā Skorpioni bieži vien ir slaisti: savā dziļākajā būtībā viņi var daudz vairāk, nekā izdara un arī tas, ko vini ir izdarījuši ir vairāk nekā citi pat spēj. Skorpiona dzīve nav viegla, bet viņam vienmēr ir ļoti daudz spēka. Bieži vien gan paiet ilgs laiks, kamēr viņi saprot, kā šo spēku izmantot.

KennaR rūna ir ne tikai jaunu dzīvības spēku rašanās un ne tikai cita pasaules skatījuma atmoda, ne tikai īpaša modrība attiecībās ar Spēku, bet arī reāla, paties iespēja – varenība un griba. Ne vienmēr mēs to jūtam apzināti, bet KennaR, ja citādi nevar, mūs piespiež saprast, ka sarežģījumus, kuri ienākuši mūsu dzīvē, mēs spējam atrisināt.

Brīdī, kad atnāk KennaR, mēs varam pat pilnīgi nezināt, vai mums kas izdosies. Virspusēju zināšanu ir par maz, lai mēs saprastu, kā var risināties notikumi. KennaR enerģija ir pašdarbīga. Mūsu uzdevums ir, pirmkārt, tai netraucēt, nestāties šī spēka ceļā, nenogalināt to ar savu neticību. Viskaitnieciskākā spēkam ir neticība tam, jo tieši neticība to nogrūž atpakaļ dzīlēs, no kurām tas ceļas.

Apgriezta KennaR

Apgriezta KennaR ir saistīta ar nepietiekamu dzīvības enerģiju. Cilvēku it kā kaut kas nospiež. Šādas sajūtas rada, ja zudusi saikne ar spēka avotu. Tas ir visnotaļa bīstami jo daudziem pašcieņa ir saistīta ar spēku izsīkumu. Pašcieņa ir atkarīga no tā, cik es „varu”.

Apgrieztas KennaR pārbaudījumi māca nezaudēt ticību pašam sev tieši tad, kad spēka ir patiesi maz vai pat tā nav vispār. Kristīgajā askēzē vislielākais ticības pārbaudījums saistās ar brīžiem, kad „Dievs ir novērsies”. Lūk, šī ir apgrieztas KennaR būtība. Tā var būt iztukšotības sajūta. Daži sāk meklēt vampīrus, bet šai laikā vissvarīgāk ir notiekošajam nemeklēt mentālus izskaidrojumus.

Vēl viena apgrieztas KennaR īpatnība ir mānīgā Spēka sajūta, sajūta, ka varu visu. Šis māns ir ļoti savāds. Nopietns darbs ar Rūnām, jungiāniskā sinhronisma izpratne, sapratne par to, ka Rūnas neizkrīt nejauši, skaidri rāda, ka labā pašsajūtā izkrītot apgrieztai KennaR, tās enerģētikai jāpievēršas ļoti nopietni.

Mēs dzīvojam savas apzināšanās virsusē un nespējam apzināties pat ne simto daļu no tā, kas notiek ap mums un mūsos. Visdiženākie Spēki darbojas dziļumā un ārpusē nav redzami, ne arī jūtami, ne pārvaldāmi. Tie ir tik dziļi un pamatīgi, ka raupjā intelektuālā apziņa tos nespēj sajust. Jūtu orgānu iespējas ir ierobežotas un mēs nespējam pilnībā un visos smalkumos sajust Spēka viļņa varenību. Tieši tādēļ svarīgas ir mantiskās sistēmas, kas palīdzētu piekļūt šim spēkam, kā arī varētu to izmantot dažādi dažādos dzīves posmos, apzinātu visdaudzveidīgākās iespējas un tās pielietotu nolemto un iecerēto darbu veikšanā. Dažkārt šīs mantiskās zīmes šķiet tik neticamas, ka grūti tās pieņemt un tām sekot – tās ne vienmēr ir ārējā saskaņā ar līdzšinējo pieredzi un pazīstamo realitāti. Bet tie, kuri darbā ar Rūnām jau ir pieredzējuši, aizvien gūst apliecinājumus, ka Rūnas vienmēr saka patiesību.

Nepievērst uzmanību apgrieztai KennaR Rūnai ir visai bīstami. Rūnām būtībā ļoti nepatīk, ja tās neņem vērā. Vai nu vispār nepieskaries Rūnām vai arī, ja esi sācis veidot saskarsmi ar tām, tad aizvien apzinies, ka ik saskarsme ar vinām ir nopietna pieskaršanās dzīļu izziņai un tagad tev „jāspēlē šī spēle līdz galam”. Pavirša attieksme pret Rūnām vai arī neiedziļināšanās visiem spēkiem to dzīvē, ja tas reiz sākts, ir tikpat bīstami, kā mēģināt neskartam izlēk no lielā ātrumā braucoša viciena vai nmēģinājums apturēt no kalna ripojošu sniega bumbu.

Būtībā visas senās Eiropas kultūras saknes ir Rūnas: maģiskās prakses, buršanās rituāli, senās svētnīcas, vārdošanas pieredzes, ir gadu simtiem un tūkstošiem senas patiesības un dzīves saturs. Ir aplami domāt, ka mūsdienās, laika ritējumam mainoties, Rūnas zaudējušas savu maģisko un dievišķo spēku. Tās nespēj neko vien profānu rokās, kas tām nenotic un uz viņām nepaļaujas. Lai saņemtu Rūnu dzīvības apliecinājumu, tām jāpievēršas ar dziļu cieņu un bijību (un tas nav tas pats, kas bailes). Taču tie, kuri spēj runāt ar Rūnu palīdzību un lasīt to dotās zīmes, spēj saprast, ka viņas ir nopietns un neatkārtojams palīgs. Tā ir svēta māksla, gluži tāpat kā citas svētās prasmes lasīt zvaigžņu, planētu vai Dieva nesto zīmju valodu. Jāatceras vien tas, ka pavirša attieksme pret šīm zīmēm nodar ļaunu gan paša dvēselei, gan arī ārējai dzīvei.

Saņemot apgrieztu KennaR Rūnu, iespējama „pazaudētas dāvanas” vai pazaudētas iespējas sajūtas. Ja atnākusi KennaR Rūna, var ieteikt rūpīgi izsvērt paša iespējas, un varbūt pat atteikties no kā iesāktā, par ko tika jautāts.
Apgriezta KennaR Rūna vēsta par nopietniem pārbaudījumiem. Un tomēr nav vērts krist smagos pašpārmetumos un nožēlā, ja kaut kas nav izdevies tā kā domāts un gribēts. Šajā gadījumā nederēs pašiedvesma ar motīvu „es varu”. Ir labi, ja neizdošanās ir viegli redzama. Taču ir iespējams, ka neveiksmes augļi tiek ieraugāmi pat pēc vairākiem gadiem. Tas ir ļoti noslēpumaini, neizskaidrojami un mistiski. Zīmju sistēmas nav izdomājums. Tās ir nākušas kā atklāsmes. Gluži kā citas, arī Rūnu zīmju sistēma ir dzīva. Ja tā ir pazīstama un attieksme ir nopietna un dziļa, Rūnas var darīt brīnumums – gan zīmēs rādot notikumus un iespējas, gan arī to risinājumus. Rūnas pieprasa tikai vienu – pazīt tās un būt saskarsmē ar tām, jo aiz viņām stāv ļoti nozīmīgi radīšanas Spēki.

Apgriezta KennaR Rūna izaicina nopietnu atbrīvošanās Spēku. Tā var brīdin;at ne vien par nepietiekamu spēka daudzumu, bet arī par nevaldāmu pretošanos no iekšienes nākošai enerģijai. Tādēļ bieži vien ar KennaR enerģijas izpausmem ir saistītas avārijas, neveiksmes, satricinājumi. Bet pašam liekas, ka viss ir vislabākajā kārtībā un nav sapratnes par to, cik dziļš aizprosts zemapziņā pretojas Spēkam, kurš vēlas izpausties. Lai vai kā, šis Spēks izsprauksies ārpusē, jo tā ir jebkura spēka realitāte – izlaušanās ārpusē. Liekot šķēršļus vai lamatas spēka izpausmēm, mēs radām nepatikšanas paši sev, jo aizturēts spēks tikai kļūst stiprāks un nevaldāmāks.

Apgriezta rūna aicina pievērst uzmanību iekšējiem uzkrājumiem, kā arī tam, kas ieslēgts, noslēpts. Ieslēgtais vēlas izlauzties, lauž durvis, tā mērķis ir tikt ārā. Tā ir neirožu sprādzienbīstama situācija. Taču, jāatceras, ka KennaR Rūna var parādīties pat ļoti labvēlīgās situācijās, kad it kā nekas kaitīgs un dramatisks nenotiek, bet bīstamības var nākt vien pēc pāris dienām.

Šī ir arī palēninājumu bīstamības norāde. Ja šķietami labvēlīgā brīdi parādās KennaR, ir vērts būt īpaši vērīgam un divkārt uzmanīgi par visu pārliecināties – bīstamības var rasties pēkšņi. Taču, ja mēs būsm piesardzīgi, visticamāk mēs jau savlaicīgi pamanīsim, kurā vietā var rasties pārrāvums un spēsim kļūdu labot. KennaR ir kā sarkanā gaisma luksoforā: tālāk braukt nedrīkst, tā vēsta.

Bieži vien KennaR brīdimna par mīlestības nāvi un tās ierosinājums ir nesapratne. Mīlestība dzimst pati, to nevar izdomāt vai radīt. Tā pati nāk un pati aiziet, pati rodas un pati izšķīst. Un KennaR vēsta par iespējamu mīlestību, bet mēs to vēl neredzam, nepazīstam. KennaR var brīdināt par tikšanos ar cilvēkiem, kuri līdz šim bijuši sveši vai arī par strīdu ar draugiem, bet Rūnai tas ir vēstījums par mīlestības dzimšanu, par tās izlaušanos ārpusē, kuru mēs paši tai brīdi neesam pamanījuši un šo izlaušanās mirkli uztvērusi tik nervozi, ka sākuši konfliktēt. Arī tādas var būt greizas prāta vai jūtu reakcijas uz mīlestības atmodu.

KennaR Rūna vēsta par mīlestību – tu vari izvēlēties, to pieņemt vai nepieņemt. Ikviena cilvēk dzīvē ir pietiekami daudz pārdzīvojumu, mīlestības, augstu sasniegumu un atklāsmju. Vienīgā bēda, ka daudzi aizver acis un ausis un neredz šos notikumus, bet vēlāk gaužas par likteni, ka tas nav ko devis, lai gan paša vaina vien bijusi un notikušais nav pamanīts. Iemesls ir viens – neuzmanība, nevērība. KennaR rūna aicina pievērst uzmanību notiekošajam vissmalkākajās niansēs. Šis smalkums, ko grūti pamanīt, ir arī Spēks, Dziļums un Pamatīgums.
Rūnas mūsu dzīvē ir kā kompass, kā ceļa zīmes, kas rāda notiekošo. Ir tikai jābūt uzmanīgam, redzīgam, dzirdīgam, jāpagriežas ar seju pret notiekošo un jāsaprot, ka burvīgais ir tepatlīdzās. Tad, kad esam to ieraudzījuši, mēs varam būt pateicīgi debesīm par norādēm, kas bez psihoanalītiķa palīdzības parāda ceļu ārā no pelēkās ikdienības. Šis ir visdabiskākais un labākais apziņas paplašināšanas ceļš. Tā ir iespēja paplašināt savu izpratni, uztveri, iznest apziņā to, kas turēts dziļi un sakrājies kā aizvainojums un atbrīvoties no šī liekā smaguma. KennaR šādi mūs māca ieraudzīt ikdienas tikšanos zīmīgumu.

Astroloģijā KennaR atbilst Skorpiona zīmei, kas ir pati dziļākā zīme, pati dziļākā Ūdens stihijas izpausme. Tā pārvaldnieks ir vistālākā planēta Plūtons. Parasti KennaR darbojas ļoti klusināti, pat nemanāmi. Taču tieši tas ir ļoti sarežģīti. Skorpions ir vissarežģītākā un konfliktējošākā zīme, jo abas to pārvaldošās planētas, gan Marss, gan Plutons, ir Uguns stihijas planētas. Var taču iedomāties, ko nozīmē uguns ūdenī?! Skorpiona zīme ir pārradīšanas, atdzimšanas, fiksētā krusta pamatā. Šī krusta virsotnē ir Skorpionam pretējā, Vērša zīmē. Nevajadzētu iedomāties, ka KennaR ir maiga un glāsmaina. Bieži tā izpaužas un ir sajūtama kā straumes spēks, kā iedvesma un gatavība darboties.

KennaR parādīšanās var noslēpt traucējumus. Mēs runājam par ko tādu, kā robežas ir neaptverami tālu un nesasniedzamas ar parasto apziņu. Taču tie ir notikumi, kuri ļoti pamatīgi ietekmē dzīvi un tās līdzšinējo ritējumu. KennaR atnākšana ir klusa katastrofa. Pieredzējuši rūnu meistari dažkārt uzskata, ka atnākot KennaR ir redzamas kādas ārējas nepatikšanas vai sarežģījumi, tas jau ir labi, jo ir norāde, ka spēks ir atradis izeju un nākotnē iespējamie kaitnieciskie draudi ir daudz mazāki. Daudz bīstamāk ir tad, ja ārēji Spēks nav redzams, jo mēs nezinām, ko slēpti tas mums gatavo.

Kad atnākusi taisne KennaR, mēskādu laiku varam jaunu Rūnu nevilkt. Jo tagad svarīgākais ir saprast, kā izpaudīsies KennaR. Ja vilksim citas rūnas, tās var tikai sarežģīt mūsu izpratni un mūs samulsināt. Visgudrāk ir pāris deinas nogaidīt un tai pat laikā iespējami smalki un dziļi ieklausīties dvēselē, lai saprastu, kas tajā notiek. Lai sajustu, kādā virzienā dosies Spēks, par kuru vēsta KennaR atnākšana. Ļoti svarīgi strādāt ar paša apziņu unpieņetm KennaR. Ja kaut vai ar vismazāko apziņas stūrīti ir saprotams, ko KennaR spēki vēsta, tas jau ir slis uz risinājumu. Ja arī vēl nav zināma tās nozīme, ne arī nojaušamas sekas, tomēr tā ir jau sajusta.

Ja atnāk KennaR, svarīgi mainīt skatījumu uz notiekošo. Jāpievērš uzmanība tam, ka ne jau viss notiek tā, kā mēs esam pieņēmuši vai iedomājušies, bet daudz dziļāk un nopietnāk. Šai Rūnai nepatīk virspusējs skatījums. Un vēl – ir ļoti svarīgi saprast, ka tā attiecas tieši uz mums un notiekošās draudošāa pārmaiņas neskar nevienu citu, ne arī apkārtējo pasauli, bet tieši un viennozīmīgi mūs pašus. KennaR ir ļoti intīma, ļoti personiska Rūna. Tā attiecas tieši uz to cilvēku, kurš to izvilcis.. Izmaiņas notiks tieši ar viņu un caur viņu. Šajā gadījumā ir neiespējami palikt ārpusē. Vēl jo vairāk – ir neiespējami izvairīties vai aizbēgt no KennaR vēstītajām izmaiņām, jo Spēks atrodas dziļi pašā un katrs pats vada šo Rūnu. KennaR ir viena no tām Rūnām, kas izkrīt reti, jo ļaudis to atbaida ar savām bailēm no pārmaiņām. Taču, ja mēneša laikā KennaR izkritusi vairākkārt, tā vēsta par ļoti nopietnām pārmaiņām.

KennaR mītiskie personāži

Fenikss. Šis ir vairs tikai teiksmu un pasaku tēls. Tas ir stāsts pār pārveidi, par pārbaudi ar uguni. Ļoti stiprs cilvēks spēj izturēt uguns liesmas spriedzi. Tā ir ugunsizturības pārbaude. Ir zināms, ka ļaudis ar spēcīgu psihisko enerģiju var droši turēt rokās kvēlojošas ogles un sakarsētus priekšmetus. Nav run par kādu fizioloģisku triku vai īpašu meistarību, bet tieši par psihiskās enerģijas uzkrājumu, kas vistiešākā veidā ir saist’tia ar Skorpiona zīmi. Garā vājš cilvēks ar grūtībām var nostāvēt cieši blakus milzīgam degošam ugunskuram.

Priaps – romiešu pretējo dzimumu spēka dievība. Ārējie Priapa kulti nepastāvēja un tikai ļoti profanizētā veidā salīdzinoši nesen to sāka saistīt ar fallisko zīmi. Līdzīgi kā Indijā sievietes ilgās pēc dzimtas turpinājuma vērsās pie lingama akmens tēla, romieši vērsās pie Priapa un pielūdza to. Taču dziļākājā būtībā šis tēls ir saistīts ar ļoti augsta līmeņa iesvētīšanu, kas skar ļoti dziļas izmaiņas cilvēkā pašā un nes līdzi attieksmes maiņu pret dzimumspēku. Diemžēl mūsdienās šis senais iesvētības spēks vairs nav saglabājies. Visos laikso jebkuras ar seksuālo (radīšanas) spēku saistītas ezoteriskās Iesvētīšanas ir bijušas dziļi slēptas mistērijas, jo šī spēka atmodināšana un pēc tam izmantošana bija iespējama vien ļoti nopietni sagatavotajiem. Arī Priaps ir sena, ļoti noslēpumaina un spēcīga kulta sastāvdaļas atliekas, kas palīdzēja uzturēt vīrišķo karavīra tradīciju, bet kam nebija nekāda sakara ar dzimtas turpināšanu.

Krāsns, sievietes dzemde, uguns, bērnu cepšana… Simbolikā svarīga nozīme ir ne tikai krāsnij, bet arī skurstenim. Buršanas kultos un rituālos skurstenis ir tiešā saikne ar debesīm. Lai domas virzītu vajadzīgajā virzienā, nepieciešams sakurt lielu uguni. Maga saskarsme ar dzīvas uguns liesmu dod spēku viņa vēstījumiem. Uguni izmanto arī tādēļ, ka tā pārvar nopietnus šķēršļus, īpaši tas attiecas uz atsevišķu slimību dziedināšanu. Krāsns ir saitīta ar pirti, tīrības zīmi. Senajos dabas reliģijas kultos tīrībai bija sakrāla nozīme. Tuvoties svētnīcai, pie svētuguns vai svētā koka varēja tikai attīrījies, citādi tā bija zaimošana.

Skandināvu dievība, svētais suns Harms stāv uz pasauļu robežas. KennaR rūna dod saskarsmes sajūtu ar citpasauli: tā dod iespaidu, ka neredzamā pasaule ienāk šai, redzamā pasaulē. Ļoti svarīgi ir nenobīties un nebēgt, ne arī „caurumu”, pa kuru citsaule ienākusi šai pusē. Šis notikums jāuztver kā sakrāls. Tam, ka šis spēks ienācis redzams, ir kāda dziļa jēga. Lai cik tas būtu savādi, Harms ir pozitīvs tēls. Viņš sargā, lai ļaudis nelien tais saulē, kur viņiem nepienākas būt.

Zināmā mērā KennaR parādīšanās nav tik daudz draudu vai bēdu zīme, bet gan brīdinājums, ka tuvojas „svešas enerģijas”, kas nav pazīstamas cilvēku apziņai. Taču šīs enerģijas arī apzinātas nepazūd un nepārstāj būt, tāpēc ir bīstami ignorēt to ierašanos un neiekļaut tās mūsu dzīvē.

Harms pārvalda kādu spēku, kas īpaši raksturīgs tieši Skorpiona zīmei – tas ir intelekta un melnās maģijas spēks. Runā, ka Harms barojas no nepārstrādātām cilvēciskām kaislībām. Arī tas attiecas uz KennaR Rūnu. Neuzmanīgu cilvēku notikumi samaļ. Ļoti nožēlot savu rīcību un attieksmi nāksies tam, kas būs bijis nevērīgs pret KennaR brīdinājumiem. Runājot par KennaR „dēmonisko” spēku, neviļus sākam domāt par to, kas īsteni ir „melnā maģija”. Būtībā tas ir milzīgs spēks, kas saistīts ar zināšanām. Tieši ar zināšanām, nevis ar Saprātu. Zināšanas ir virspusējas, primitīvas, nepilnīgas. Klasisks piemērs ir mūsdienu tehnokrātiskās civilizācijas maģiskais raksturs. Cilvēce ir pamodinājusi diženus Spēkus, sākot ar elektrību un beidzot ar atomenerģiju, Formālās shēmas, mehānisks pasaules redzējums, prakstiskās zināšanas, kas ir nepieciešamas šo spēku parvaldīšanā ir reālas melnās maģijas sekas. Melnais mags vienmēr ir egocentrisks, darbojas vienīgi savā labā pat tad, ja it kā strādā kāda klienta interesēs. Viņš jebkurā gadījumā materiālu labumu gūst sev. Būtībā mūsdienu civilizācija ir melnās maģijas piekopēja. Ļaudis visu velk sev. Lūk, tādēji zināšanas savienojumā ar Dižjiem spēkiem daudz ko grauj.

Taču būtībā Spēkam būtu jāsavienojas ar intuīciju un lūgsnām. Spēks būtu jāsaista ar tīrību. Tas būtu jāuztver kā dievišķs trauks. Senatnē ļaudis nopietni gatavojās Spēka atnākšanai. Tas bija svēts brīdis, kad tas atnāca. Līdzi Spēka apzināšanai nāca arī atbildība pašam par sevi, par citiem un par Spēku, kurš tika atsaukts.
Diemžēl maģiskās tehnoloģijas noslēpumus uzzināja primitīvi un virspusēji domājoši ļaudis. Lūk, tā radās melnā maģija. Nekad, nekādos laikos maģiskās zināšanas netika nodotas kam pagadās un nezinātāji nevarēja izmantot zināšanas un izaicināt Spēku. Jutīguma attīstīšana okultās kopienās bija saistītas ar intuīcijas, sirdsgudrības, garīguma attīstīšanu. Ļaudis dzīvoja nevis sevis, bet tautas, līdzcilvēku, visuma līdzsvara, debesu spēka un vieduma, skaistuma un mūzikas dēļ. Lūk, šādi ļaudis, saņēmuši pieeju Spēkam, pat iedomāties nevarēja par savtīgumu un privātajām interesēm. Viņam pat prātā nevarēja ienākt, ka viņš izmantos Spēku, lai uzceltu sev māju vai izdzīvotu konkurentu no darba.

Kad pazuda tradīciju pārmantojamība un radās tehnokrātiskā civilizācija, parādījās arī melnie magi, burvji, kuri darbojās pēc pasūtījuma. Mūsu laikmetā tīrā veidā melnie magi parādījās vēlajos viduslaikos. Savulaik Atlantīda gāja bojā, kad spēks sasaistījās ar zināšanām, kad Varenības un dievišķuma pārvaldītāji savas zināšanas un prasmes sāka izmantot lai apmierinātu visprimitīvākās vēlmes un iegribas un stihijas vairs nebija pārvaldāmas.

Šie ļoti senie notikumi Atlandītā ļoti atgādina norises mūsdienu pasaulē. Ir ļoti iespējams, ka katastrofa var notikt arī mūsu pasaulē, jo ļaudis Spēku ir izvilkuši virspusē, ir virspusēji un savtīgi. Visuma līdzsvars ir nojaukts un, godīgi sakot, Spēku nepārvalda tie, kuri pārzina Spēka dzīles. Šī iemesla dēļ arī atskan daudzie šausminošie pravietojumi par pasaules bojāeju. Tagad vienīgi attieksmes maiņa pret Spēku var atjaunot līdzsvaru. Tas skar ikvienu no mums. Ja pie mums atnāk Spēks, mums jājautā: kādēļ tas atnācis pie manis? Ko es varu darīt?

Savienot pašu rīcību, domāšanu un jūtas ar Rūnu zīmēm, mēs izzinām kārtību. Tā ir iespējama pasaules glābšana. Lai arī tas ir it kā sīkums, tomēr ļoti nozīmīgs. Tas, kuºš harmoniski darbojas ar Rūnām, agrāk vai vēlāk piesaista sev stihiju spēku. Rūnu spēks arvien vairojas. Un dzīve kļūst saspringtāka. Sakārtotībai ir arvien lielāka nozīme. Notikumu straume kļūst arvien noteiktāka. Cilvēks, kurš spēj šādi darboties, pievērš sev citu uzmanību. Ar paša piemēru viņš ir arī kā pavadonis, kurs parāda, kādai jābūt pareizai attieksmei pret stihijām. Viņš spēj pārvaldīt gan pats sevi, gan arī Spēku. Un tā ir mūsdienās ļoti nepieciešama prakse.

Daudzi ir tik savādi audzināti, ka viņiem gribas būt saimniekiem, pārvaldniekiem, bet sevis dēļ, ne citu un pasaules labad. Taču nākotne ir vienīgi cieņpilnai attieksmei pret Spēku – cita ceļa vienkārši nav. Necieņa pret Spēku, pavirša attieksme pret zīmēm, nevērība pret Smalkās pasaules pastāvēšanu, nes iznīcību, neatkarīgi no tā, vai mēs to vēlamies vai nē. In nav nozīmes, kā cilvēki nosauks kataklizmas: ķīmiskās katastrofas, vides saindēšana, nespēja kontrolēt atomenerģiju u.tml., sekas ir vienas vienīgas – agrāk vai vēlāk Spēks cilvēku pārspēs. Gluži kā dēmoni, ko var skaidrot arī kā nevadāmas stihijas, Spēks un Varenība atriebsies melno magu cilvēcei. Lai glābtos, vispirms jāspēj uzklausīt, ko vēsta Spēks. Rūnu zīmes te palīdz, jo arī Rūnas dod norādes.

Skandināvu mītoloģijā ir vēl kāds vilks – milzīgais Ferners, kas tika radīts kā visu Dievu bojāeja. No vinā bīstas pat visstiprākie Dievi, jo tas ir šī vilka darbs – biedēt. Tas ir apliecinājums, ka bailes ir nepieciešamība, jo bez tām nav iespējams radīt pasaules pretējos polus. Fenrers ir pretējais kārtības Spēkam – graujošais, ārdošais. Tas ir Skorpiona pārvaldnieka Plutona spēks, to nav iespējams pārvaldīt, ne arī iznīcināt. Tas vienkārši jāņem vērā, bet ar viņu nav atļauts spēlēties.
Pūķis ir pravietotāju skolotājs. Senais gurības tēls. Tas atgādina par vēl joprojām Indijas mītoloģijā pazīstamo naģu dzimtu. Tā ir tā saucamā pirmcilvēce, kas arvien ir saglabājusies uz Zemes un joprojām ir saskarsmē ar citu planētu iemītniekiem, lai apmainītos ar infornmāciju.

Pūķis vēsta par drosmi, drošsirdību un vīrišķību. Ikvienam cilvēkam, kurš tuvojas viedā skolotāja mājoklim, ir jāiziet visnopietnākie pārbaudījumi. Ārēji tie var izpausties kā nevaldāmas vētras, sniega lavīnas, nogruvumi, aizputināti ceļi. Un tas nav stāsts par to, ka kāds traucē ceļā, bet gan par to, ka uz īstās takas, kas ved pie patiesajām zināšanām jānonāk katram pašam un ceļš caur smagajiem pārbaudījumiem ir viens – tīra sirds – maģiskais akmens.

Pūķis ir ne tik ļoti biedējis labos jaunekļus, kā pārbaudījis viņus. Viņa izaicinājumi vienmēr bijuši skorpioniski. Pūķis pārtika no daiļavām. Viņš laupīja visdaiļāko, visskaistāko, visvērtīgāko, ko vien spēja kādā tautā atrast. Negatīva attieksme pret šiem stāstiem radās krietni vēlāk, tikai aptuveni XVIII gs. Agrāk pūķus uztvēra kā svētus tēlus, kas bija cieši saistīti ar ciltīm un dzimtām. Bez viņu palīdzības nebija iespējami rasties drosmīgajiem jaunekļiem. Pūķis senākajos mītos nebūt netika uztverts kā galējais ļaunums un uguns spļāvējs, bet gan kā īpaši svēta būtne, kas nedzīvoja pat dievu kalnā, bet mita kaut kur kalnos, slēptās alās un pazemē. Līdz viņiem devās vienīgi paši drosmīgākie, cēlākie un uzņēmīgākie, tie, kuri vēlējās iegūt īpašas zināšanas un prasmes un nebūt ne visis atgriezās. Būtībā tā ir ikviena pārbaudījuma īpatnība – ne visi tos spēj izturēt.

Diemžēl daudzi ļaudis vairās no grūtībām. Viņiem būtiski ir miers un lai nebūtu nekādas bīstamības. Taču dziļi sirdī ikviens jūt vēlmi pēc pārbaudījumiem, vēlmi tos pārvarēt, tik galā ar šķietami nepārvaramu spēku. Katrs zin, ka dzīve var būt daudz interesantāka tad, ja tajā ir grūtības. Saistošas un vērtīgas dzīves atslēga ir tikai viena – caur iekšējiem vārtiem, kustībā sevī. Ejot caur risku līdzi tiek dots pārmainīta un paplašināta apziņa, drosme un spēja saņemt negaidīto, kaijas Livingstona spārnus. Mums taču patīk, kā viņš lido – tās ir brīvības alkas, kas viņu vada un iedvesmo. Lūk, tāds ir arī KennaR Rūnas spēks, pēc kura tik daudzi no mums tiecas.

Spēks sākas ar upuri, ziedu. Par to vēsta arī Skorpiona zīme. Mūsu laiskais laikmeta gars virza uz pasivitāti, ērtībām, trulumu, visam jāplūst vienveidīgi un mierīgi. Arī pasakas un teikas par to vēsta. Taču pievērsiet uzmanību, ka bērniem nepatīk rātnas pasakas. Viņi saprot, ka nepieciešams arī sasprindzinājums, satraukums un viss pārējais, kas pretējā polā rāmumam. Jo rāmāks, klusāks, rimtāks viens pols, jo vairāk spriedzes, krāšņuma un spozmes otajā.

Vilkacis – cilvēks-vilks, nakts, dzīves otra puse. Ar to ir saistītas bailes, sagrāve, kaisle, dzīles, tumsa, nenoteiktība, nepārvaldāmi spēki. Vilkacis ir trīskārt bīstamāks par parastu vilku. Viņā savienots cilvēka prāts un dzīvnieka kailse, zināšanas un spēks, prāta spēles un prasme izmantot notikumus. Vēl viena viņa bīstamība ir tā, ka dienas laikā viņu nevar atšķirt no parasta cilvēka.

Mūsu dzīvē ir ļoti daudz vilkaču. Runa nav par kaislībām ,bet gan par cilvēkiem, kuri saņēmuši tik daudz spēka, ka nespēj ar to tikt galā, tādēji rodas nežēlība, naids, agresija. Ļaudis nepazīst paši sevi. Viņi rūpīgi slēpj savu tumšo pusi gan paši no sevis, gan no citiem. Un pēkšņi cilvēks „nostājas uz četrām kājām” un sāk uzvēsties drausmīgāk kā dzīvnieks. Sava šausmīgākā puse jāmeklē ne jau tādēļ, lai kļūstu par vilku, bet gan tādēļ lai pārliecinātos, ka vilks nedzīvo pašā. Slēpt sevī zvēru ir ļoti aplami: tas jebkurā gadījumā ir dzīvs un var izpausties jebkurā negaidītā brīdī. Ar zvēru sevī nav viegli tikt galā. Vispirms vismaz būtiski būt godīgam pret sevi un apzināties, ka viņš tur ir.

Bieži ļaudis ir agresīvi, nežēlīgi pret citiem, vienaldzīgi pret otra sāpēm, bet paši to pat neapzinās. Smalkāk sakot, nevēlas atzīties paši sev, ka tādi ir. Un brīnās, kad, nonākuši smagā situācijā, ierauga sevī briesmīgas īpašības un izpausmes, un pat zaudē ticību paši sev. Zaudēt ticībe sev nekad nedrīkst, jo tev nav nekā cita kā tu pats. Lai saglabātu savu pilnību un veselumu, jāizzin pašam sevi, uzmanīgi un piesardzīgi jāaizrokas līdz vilkatim. Ja viņš parādījie, vēlams neizbrīnīties un nesamulst, bet gan priecāties par to, ka zvērs ir izrāvies, parādījies. Protams, ir mulsinoši domāt, ka tas notiks uzreiz – ātri un viegli. Viss, kas nepieciešams – speja uzmanīgi ieklausīties pašam sevī, vērot brīžus, kad zvērs laužas ārpusē.
Tas, kurš nopietni izturas pret Rūnām, nemeklē piedzīvojumus, bet izturas pret tiem kā labām norādēm, kas notiek pašā un ārpusē. Pašam uz savu galvu nemeklēt piedzīvojumus nozīmē dzīvot uzmanīgi. Jo dzīvojot uzmanīgi var vieglāk ieraudzīt likumsakarības.

Kāpēc daudziem šķiet sarežģīti darboties ar zīmju sistēmām? Jo tās pieprasa dzīvot nopietni. Tās aicina neko nepalaist garām, visu pamanīt, ievērot un novērtēt vēsi un objektīvi. Tās neļauj atslābināties. Tam, kurš vēlas saņemt Rūnu atbildi uz notiekošo, tad viņam nopietni jāizturas gan pret Rūnām, gan pret notikumu. Citādi sanāks, ka viņš meklēs piedzīvojumus uz savu galvu – pats līdzīs vilkam rīklē kā Sarkangalvīte.

Lāču dieviete Artemīda bija agresīva un izlēmīga. Viņa biezī izmantoja bultas kā sodīšanas ieroci un tai pat laikā stingri ievēroja paražas, kuras raksturīgas augu un dzīvnieku pasaulei. Artemīda zināmā mērā pārvalda auglības kulta orgastiskās izpausmes. Tā ir vienīga no Olimpa dieviem, kas kaut kādā mērā līdzinās Pirmmātes tēlam. Kopā ar Dēmetru viņa pārvalda dzemdību norises, viņa turklāt ir tā, kas nes ātru un vieglu nāvi. Klasiskā Artemīda ir dieviete-jaunava, neskartā dieviete ar daudzām krūtīm, cēlsirdības aizstāve. Ja viņai kas neiepatikās, viņa to viegli pārvērta dzīvniekā. Kopā ar Hekati viņa ir Mēness burve un pats galvemnais, ka ARtemīda no visiem pieprasīja tradīciju ievērošanu. Viņa vienīgā sodīja par senā kulta neievērošanu.

Svarīgākais, kas jaievēro saskarsmē ar skorpionisko KennaR Rūnu, ir – lai vai kā – viss būs labi, jo Varenība nepazīst un nevēl ļaunumu. Ļaunums mīt vienīgi cilvēku sirdīs, viņa apjukušajā prātā. Rūnas darbībā nav nekāda ļaunuma. Tās vienkārši darbojas saskaņā ar Visuma plānu. Gluži tāpat kā mēs gādājam par augiem un dzīvniekiem, Rūnas gādā par mums. Citāda šī sistēma vienkārši nevarēja būt Ziemeļu tradīcijā radīta. Dievi izpaužas zīmēs un tādējādi ļauj par sevi uzzināt. Tā ir uzmanība, gādība, rūpes par mums cilvēkiem. Tā ir dievu mīlestība pret pašu radītajām jaukajām būtnēm. Caur šīm zīmēme Dievi mums palīdz, atbalsta, dod padomus. Un šī palīdzība mums jāpieņem pat, ja tā atnāk tik dīvainā veidā, kā ar skoepionisko pārveidotāju KennaR Rūnu.

Taisnas Kennar mantiskā nozīme

Norise: paša spēka izaugsme.
Izaicinājums: Dievizpratnes paplašināšana.
Piesardzība: egocentrisms.
Norādījumi: novērtēt sevi kā dievišķu trauku.
Ieteikums: pacenties ieraudzīt atšķirību starp to, ko tu dari un to, kas tu esi.
Mierinājums: visu, ko tu dari, tu dari pēc Dieva gribas un pirmkārt pats priekš sevis.

Apgrieztas KennaR mantiskā nozīme

Norise: paša spēka mazināšanās.
Izaicinājums: iekšējās pilnības upuris.
Piesardzība: pieķeršanās ērtībām.
Norādījums: atrodi stabilitātes pamatu.
Ieteikums: nemeklē atbalstu tur, no kurienes tas vispirms nāk.
Mierinājums: jebkurā gadījumā kādā noteiktā mirklī tu tiksi Gaismā.

Zināmā mērā KennaR izjūtas atgādina Princeses uz zirņa izjūtas. Lai tik nu mums būtu tāda jutība un modrība. Jāmācās ieraudzīt KennaR Rūnu, tad tās spēks mums palīdzēs un mūsu vietā izdarīs ļoti daudz ko. Ja mēs dodam tai brīvību, ļaujam izpausties tās gribai, ļaut tai darboties mūsos un caur mums. Tad KennaR atnākšana palīdzēs mums daudz ko izmainīt tikai nedaudz papūloties. Šis Spēks mums dos sapratni. Skaidrību un modrību.