Termins karma ir ļoti sens. Karma tulkojumā no sanskrita nozīmē „darbība”. Tātad cilvēki jau senatnē saprata, ka tieši cilvēku rīcība, tātad darbība, nosaka viņu pagātni, tagadni un nākotni. Tie ir grēki, ko cilvēks izdara savas dzīves laikā. To sauc par sapelnīto karmu. Karma- ir sistēma, pēc kuras cilvēka dvēsele tiek audzināta saskaņā ar Augstāko spēku noteiktām uzvedības normām.Tā būtībā ir „ kliņģera un pātagas” audzināšanas metode. Ja cilvēks uzvedas pareizi, ieņemot spēlmaņa pozīciju, tad iegūst spēju izmēģināt visu, ko vien vēlas. Audzināšanas rezultātā dvēsele tiks pacelta Smalkās pasaules augšējā stāvā apskaidrības pakāpē. Tas ir tā sauktais zelta vidusceļš.

Karmiskā problēma- cilvēka un apkārtējās pasaules mijiedarbības stāvoklis, kura laikā cilvēks pārkāpis galveno karmisko prasību un nonācis audzinošā ietekmē vai nepilda karmisko uzdevumu.

Karmiskais uzdevums- viens no daudziem uzdevumiem, kas cilvēkam jāpilda tagadējās reinkarnācijas gaitā.

Karmiskais mezgls- situācija, kad viens cilvēks vai vairāki ir neapmierināti ar dzīvi, bet nav spējīgi neko mainīt.

Karmas ietekme uz cilvēku dzīvi.

Attīstības procesā cilvēka dvēselei ir jāatrisina vairāki karmiski uzdevumi.

Cilvēki parasti idealizē:

1.Materiālās vērtības: ķermenis, veselība, skaistums, sekss, nauda, materiālie labumi, darbs, ģimene, bērni, aizraušanās.

2.Garīgās vērtības: morāles normas, ideāli, godīgums, principi, mīlestība uz cilvēkiem, tikumība, spējas, attīstība, intelekts, slava, gods, vara, ticība, karjera, uzticība.

3.Kļūdaina pārliecība: lepnība, apkārtējās pasaules kontrole, greizsirdība, cilvēku nosodīšana, nicināšana, apvainošanās uz dzīvi, likteni.

Cilvēks ierodas uz Zemes, lai mīlētu Dievu. Ja cilvēks kaut ko pasaulīgu paceļ pāri mīlestībai uz Dievu, seko karmiskais sods. Tādu situāciju sauc par absolutizāciju jeb idealizāciju. Idealizēt nozīmē piešķirt pārlieku lielu nozīmi.

Katra darbība Visumā ir iepriekšējā cēloņa rezultāts un vienlaikus cēlonis nākamajai darbībai. Rodas nepārtraukta cēloņu un seku ķēde, kurai realizējoties izpaužas Visuma dzīve. No šejienes izriet karmas kā cēlonības likuma nozīme.

Kas attiecas uz cilvēku, karma caur sevi parāda visu viņa darbības kopumu. Viss, kas cilvēks ir šobrīd un kas būs nākotnē, ir viņa pagātnes darbības sekas. Dzīvē nav lēcienu un nav nejaušību, visam ir savs cēlonis, katra mūsu doma, katra izjūta un katra rīcība nāk no pāgātnes un ietekmē nākotni.

Cilvēka likteņa audumu auž pats cilvēks. Tikai tad, kad cilvēks uzzinās, ka viņa dzīvi vada nemainīgi likumi, kad viņš pārliecināsies, ka tie pakļaujas izpētei un to darbību var apzināti regulēt cilvēka griba, – tikai tad beigsies viņa bezspēcība un viņš patiesi kļūs sava likteņa pavēlnieks. Stāvokli, kādā mēs ik mirkli atrodamies, nosaka stingrs taisnīguma likums, un tas nekad nav atkarīgs no nejaušības.

Cilvēks ne vien rada savu prātu, raksturu, savas attiecības ar citiem, bet viņa paša karma ietilpst dažādu grupu- ģimenes, tautas, rases sastāvā un ar saviem pavedieniem ievijas katras šīs grupas kopējā karmas audumā.

No karmas sastāva izdalītas tiek 3 spēku grupas, kas veido cilvēka likteni.
Doma. Tā veido cilvēka raksturu. Kādas būs domas, tāds būs arī pats cilvēks.
Vēlēšanās vai griba. Vēlēšanās un griba , kas ir viena un tā paša spēka 2 poli, savieno cilvēku ar viņa vēlmju objektu un virza viņu pa ceļu, kurš ved viņu uz šo vēlmju piepildījumu.

Rīcība. Ja cilvēka rīcība nes apmierinājumu un laimi citām dzīvām būtnēm, tādu pašu apmierinājumu un laimi gūs arī pats cilvēks; ja šī rīcība sagādā citiem ciešanas, tās savukārt nesīs ciešanas viņam pašam. Cilvēks cieš tikai tad, kad to ir pelnījis.

Vienaldzīgs motīvs paliks bez sekām dvēselei; ļauns- apturēs tās attīstību; labs-to bagātinās uz visiem laikiem; cēls motīvs, kurš ņem vērā vienīgi Dieva grubu, neko sev netīkodams, vedīs cilvēku pretī brīvībai un pilnībai.

Starp 2 poliem- brīvo gribu un likteņa iepriekšnolemtību- notiek visa sarežģītā brīvības un nepieciešamības sasaiste, uz kā balstās visa cilvēka cīņas drāma.
Karmas mijiedarbība ģimenē.

Kāpēc ir nesaskaņas ģimenē? Atbilde ir vienkārša. Tā notiek tāpēc, ka Augstākie spēki izraugās cilvēkus ģimeņu pāriem tādus, lai katrs laulātais pazemotu tās vērtības, kurām ir „pieķēries” otrs laulātais.

Proti, viena laulātā pasaulīgo vērtību sistēma tiek sagrauta tādējādi, ka otrs laulātais šos ideālus noliedz, darbojās pretēji tiem. Tiem, kuriem nav šīs pieķeršanās, arī dzīve ir laimīgāka. Lielākā daļa cilvēku idealizē tādas ģimenes vērtības, kā laulāto uzticība, gādīgums un saimnieciskums, kārtība un tīrība, labiekārtota dzīve.

Tieši sievietēm visas šīs īpašības ir tuvākas un idealizētas, piešķirot tām lielāku nozīmi nekā vajadzētu. Tā kā sievietes to idealizē, tad vīriešiem neatliek nekas cits kā tās vērtības graut. Vīrieši dzer, dodas ar draugiem medīt, makšķerēt utt, dibina ārpuslaulības sakarus.

Tas ir, karmiskais uzdevums viņus spiež uz tādu rīcību, kuru mūsu sabiedriskā doma un morāle pieskaita pie negācijām. Tomēr jāatcerās, ka morālie un karmiskie uzdevumi bieži vien atšķiras. Vīriešu idealizētās vērtības izpaužas greizsirdībā, centienos kontrolēt sievas un bērnus, plānot un noteikt ģimenes budžetu. Tā kā šīs vērtības ir jāsagrauj, tad sievietes atbilstoši savām iespējām to dara. Viņas meklē ārlaulības sakarus, tērē naudu utt.

Tātad laulātie audzina viens otru pēc pilnas programmas. Paši viņi to nesaprot, tāpēc apvainojas, strīdās, pat šķirās. Kas ir tas, kas liek apprecēties tik dažādiem cilvēkiem? Tā ir mīlestība. Mīlestību var uzskatīt par cilvēku apmuļķošanas līdzekli tajā laikaposmā, kad viņiem jāstājas laulībā ar savu karmisko pretpolu. Kad mīlestība pāriet, cilvēki ierauga viens otru savādākā – reālajā veidolā. Karmiskās pazemošanas mehānisms ir sācis darboties.

Lai pāriem grūtāk būtu izšķirties, rodās bērni, kuri arī piedalās karmiskajā ārstēšanā, graujot vecāku vērtības.

Pirmajam bērnam Augstākie spēki uzdod veikt vecāku audzināšanas pasākumus. Bērns piedzimst ar dvēseli, kas pieķērusies vērtībām, kuras ir pretējas tām vērtībām, ko idealizē vecāki. Tās būs īpašības, kuras vecāki nicina citos cilvēkos, un tādējādi kaitinās un ietekmēs vecākus. Bērns, kurš slikti mācās skolā, protestē pret vecāku idealizētām zināšanām, intelektu. Savukārt narkomāni, panki, rokeri vēršas pret idealizētu disciplīnu, kārtību, morāles normām un sabiedrisko domu.
Atrisinājums: savstarpēja piedošana un pretējās puses uzskatu pieņemšana- zelta vidusceļš.

Karmas mijiedarbība darbā.

Vairums cilvēku darbā pavada apmēram pusi no savas dzīves laika. Darbs dod ļoti daudz: materiālo labklājību, iespēju īstenot savus plānus un ieceres, apmierināt savu tieksmi pēc varas un valdīšanas. Tāpēc šajā jomā cilvēkam ir daudz iespēju kam pieķerties un ko idealizēt.

Materiālās vērtības- pieķeršanās naudai un materiālajiem labumiem. Tie ir uzskati, ka bez naudas nav normāla dzīvošana, apvainošanās uz dzīvi, ja tā nedod pietiekoši daudz naudas. Pelnīt var tik, cik spēj! Galvenais ir cilvēku attieksme pret materiālajiem labumiem. Ja cilvēkam ilgstoši būs negatīvas emocijas,viņš nokļūs vēl sliktākā stāvoklī, kurā beidzot sapratīs, ka nebija vērts turēt ļaunu prātu uz pašreizējo situāciju.

Vara, gods, pielūgsme– vadītāji, firmu un banku prezidenti nonāk visatļautības un visvarenības eiforijā. Izveidojās nicinoša attieksme pret pārējiem cilvēkiem. Var būt arī pārāk liela uzticēšanās padotajiem, krietnuma idealizācija.

Plānu idealizācija- visu pasauli pakļaut savai kontrolei. Jo vairāk centīsies, jo sliktāk sanāks. Plānus var kalt, bet ņemot vērā dzīves spēles noteikumus, t.i. neidealizējot neko un ejot zelta vidusceļu. Nedrīkst apvainoties, ja kas nesanāk, nedrīkst nosodīt.

Karmiskās slimības.

Cilvēka slimības var klasificēt 3 grupās:

1.Ko izraisījusi nepareiza izturēšanās pret ķermeni.
2.Citu cilvēku negatīva ietekme.
3.Karmiskās slimības, kas tiek izmantotas, lai labotu cilvēka uzvedību atbilstoši Augstāko spēku prasībām.

Karmiskās mijiedarbības teorijas likumsakarība:

Slimības tiek izmantotas kā līdzeklis, lai veidotu tādu cilvēka attieksmi prert pasaulīgajām vērtībām, kas atbilst Augstāko spēku prasībām.

No šīs likumsakarības izriet šādas sekas:

• Slimība tiek izmantota kā audzināšanas līdzeklis tajos gadījumos, kad nav iespējams ārpasaulē sagraut cilvēka kļūdaino pārliecību.

• Slimības izraisa cilvēka smalkie ķermeņi, radot attiecīgo čakru darbības traucējumus.

• Katra cilvēka organismā darbojas tādi mehānismi, kas izskauž kļūdaino pārliecību, uz kuru cilvēkam ir nosliece no dzimšanas.

Karmiskā astroloģija

Karmiskā astroloģija- astroloģija, kura pēta karmas ietekmi uz cilvēku tagadējo dzīvi, cēloņu un seku likumu. Karma ir saistīta ar cilvēku reinkarnācijām.
No karmiskās astroloģijas viedokļa labo, ko esi iesējis, atradīsi citur, negaidi pateicību, tā tev pienāks no turienes, no kurienes nemaz negaidi.

Vecāki gaida no bērniem pateicību un mīlestību un nesagaidījuši- viļās, kaut gan bērni viņus mīl, bet viņi to neredz un nejūt, ka ir saņēmuši kompensāciju. Tā vietā cilvēki domā par pasaules netaisnību, ka sliktais vienmēr spēcīgāks par labo. Tiek uzskatīts, ka netaisnība pasaulē ir bijusi, ir un būs. Tā teikt: acs pret aci, zobs pret zobu. Var jautāt: kur tad Augstākā Taisnība? Bez nekā arī nekas nenotiek. Tātad cilvēku personiskā vaina. Nejaušību dzīvē nav. Ar mums notiek tikai tas, kas nāk no mums pašiem.

Laimes vietā karmiskajā astroloģijā tiek saukta fortūna, mūžīgais aplis karmiski ir kritiens vai kāpiens. Horoskopā, natālajā kartē cilvēki var redzēt savus grēkus. Mēness izvietojumā un tā aspektos vērojama cilvēku sirdsapziņa. Mēness un Saturns ir pretinieki karmiskajā astroloģijā. Katrs pats sev tiesnesis par saviem darbiem nevis karmas likums. Karma saved kopā darbojošās personas caur mīlestību un naidu.

Karmas likums nav tikai grēki un to izpirkšana, nožēla, pienākumi vai, iespējas, bet arī darbs ar sevi, attīstība. Katram notikumam ir savs cēlonis. Galu galā cilvēks saņem to, ko viņš ir gribējis, ja ne šajā dzīvē, tad nākamajā. Bet vai viņš ir apmierināts un laimīgs? Nē, nav, jo rodas citas vēlēšanās. Cilvēks nevar saprast, kamēr nav to visu izdzīvojis un pieredzējis.

Bērns šajā pasaulē piedzimst noteiktā dienā un stundā, kad debess spīdekļu stari atrodas matemātiskā harmonijā ar viņa individuālo karmu. Indivīdu dvēseles nolaižas no zvaigžņu sfēras materiālajā pasaulē pa Saules vai Mēness stariem, tāpēc arī tik svarīgi ir Saules un Mēness aspekti. Bērna horoskops ir sarežģīts portrets. Katrs cilvēks dzims tikmēr, kamēr neapzinās savu īsto ES, bet to noteiks pieredze.

Īpaša nozīme astroloģijā ir skaitlim 3. Izšķirošie pārgājieni notiek 3 reizes, mums ir 3 dvēseles fāzes, kuras saistītas ar 2 pakāpju Mēness periodu. Trijstūris vienmēr ir dievišķā zīme, piramīdas simbols. 3- uguns cipars, 3 karmiskie punkti, kas deg cilvēka dvēselē: kaislīga vēlēšanās, naids un ilūzija.

Planēta Saturns karmiskajā astroloģijā tiek dēvēts par Karmas Lordu, jo demonstrē galvenās karmiskās problēmas cilvēka dzīvē, parāda, kurās jomās iespējami pārbaudījumi.

Pats efektīvākais līdzeklis ir grēku nožēla, kad cilvēks domās pievēršas Dievam un lūdz piedošanu par nodarīto, ar viņa dvēseli un miesu notiek pārsteidzošas izmaiņas. Tai brīdī cilvēks apzinās savu nepilnību, atveras tam, kas mūs ir radījis, un saņem no tā spēku, lai izmainītos, saplūstot ar Visuma harmoniju.

Pašlaik cilvēka uzdevums ir paplašināt zināšanas par pasauli, tiekties izprast notiekošos procesus un to kopsakarības. Karmas mehānisms regulē cilvēka vienotību un savstarpējās attiecības ar Visumu. Jo labāk mēs to zināsim, jo īsāks var izrādīties mūsu ceļš uz tagadējās krīzes pārvarēšanu. Visa nepieciešamā informācija ir izteikta reliģiskajos baušļos.

Pašu būtiskāko vietu vajadzētu ierādīt mīlestībai pret Dievu un Visumu- dievišķajām jūtām, kurām pateicoties mēs vienojamies ar Visumu,- pret vecākiem, bērniem, mīļoto cilvēku, pret sevi. Nevienai dzīvai būtnei pasaulē nedrīkst būt liegta mūsu mīlestība. Kad mēs to sapratīsim un tieksimies pēc tā, patiesi un godīgi vērtējot sevi, savu rīcību, jūtas, mūsu dzīve kļūs daudz laimīgāka.

No galvenā karmiskā likuma izriet sekas:

* Cilvēkam ir milzīga izvēles brīvība, un viņš var nodarboties ar jebko, taču nedrīkst pārkāpt galveno karmisko likumu.

* Cilvēka audzināšana noris nepārtraukti visa mūža garumā.

* Pareiza uzvedība tiek stimulēta, veicinot tos notikumus, kuros cilvēks ir ieinteresēts.

* Sods tiek saņemts tieši tajā jomā, kurā cilvēkam ir idealizācijas un kļūdaina pārliecība.

* Sodi kļūst smagāki līdz ar cilvēka „karmas trauka” piepildīšanos.

* Kad „karmas trauks” ir pilns, cilvēkam tiek atņemta dzīvība.

* Pēc nāves cilvēks nokļūst tajā Smalkās pasaules līmenī, kas atbilst viņa karmas trauka piepildījuma līmenim nāves brīdī.

KARMAS MĒRĶIS- MIERS UN HARMONIJA.

Autori: S.Lazarevs. Karmas diagnostika
S. Arroijo. Karmiskā astroloģija