Loka šāvējs, pieredze un mērķis!
Māceklim karmas izpratne, bez šaubām, ir viens no svarīgākajiem jautājumiem. Kā dzīves un evolūcijas virzītājspēku šo cēloņu seku likumu cilvēki saprot atšķirīgi un no dažādiem viedokļiem atkarībā no individualitātes un apziņas līmeņa. Pozīcija, kura mani visbiežāk pārsteidz, ir karmas pielīdzināšana grēkam. Reizēm nākas dzirdēt vārdus ar mazliet atriebīgu intonāciju vai slēptu pārmetumu: Ja viņš turpinās tā rīkoties, viņš sapelnīs sev sliktu karmu. Tādā perspektīvā karmu jāsaprot kā sodu par nepareizu uzvedību, kuras mērķis uzvest grēcinieku uz īstā ceļa
Karma tas nav sods
Pat, ja Debesu valstība pieejama tikai tiem, kuri būs kā bērni, grūti iedomāties, ka mistiķiem evolūciju jāsaprot kā dvēseles evolūciju infantilisma virzienā. Vai Dievu, vai Kosmosu, Tīrās Mīlestības avotu jāsaprot kā bargu vecāku ar žagariem, kurš cenšas iebiedēt savus bērnus? Vai tas būtu Visuma Ģeometrijas cienīgi uzņemties par pienākumu sodīt tos, kuri nogriežas no taisna ceļa?
Vecajā Derībā, kura savā laikā tika dota cilvēkiem ar zemu jūtu līmeni, aprakstītas ainas, ar kuru palīdzību miesas ciešanām vajadzēja skart nosacīti rupjās sirdis. Bieži vien stāsti par debesu Uguns izpostītām pilsētām bija domāti lielām ļaužu masām, noklīdušajam ganāmpulkam. Ganāmpulka tēls kalpoja kā simbols audzinošā nozīmē. Tautām, kuras nodarbojās ar lopkopību, vienkāršāk bija izprast pareizo Ceļu, pielīdzinot to attiecībām, kādas viņi veidoja ar savu ganāmpulku.
Tomēr nākas atzīt, ka starp kromanjonas cilvēkiem cilvēces rītausmas lopkopējiem, viduslaiku algotņiem un divdesmitā gadsimta mistiķiem stiepjas milzīgi garš ceļš. Cilvēka jūtas kļuvušas smalkākas, un, pat, ja vēl notiek kari, ja starptautiskās attiecībās vēl valda individuālisms, tomēr cilvēks ir mainījies, mainījušies jēdzieni, mainījusies vide. Arī simboli, kuri izsaka mūžseno gudrību, jāpārskata, lai šodien neliktos šokējoši. Mūsdienu zinātniskie pētījumi visdažādākajās jomās, kuras attiecas uz cilvēku, bez šaubām, mūs tuvina Kosmiskās Ģeometrijas izpratnei vairāk nekā debesu uguns tēls, kas sadedzina cilvēku grēkus.
Ja mēs karmas jēdzienu uzlūkosim zinātniskā aspektā, mēs tai atjaunosim patieso Likuma raksturu. Matemātikā novirze no likuma ir kļūda, nevis sods. Kļūda arhitekta aprēķinos un māja sagāžas; kļūda kosmiskā kuģa trajektorijas aprēķinos un iet bojā cilvēki; kļūda spēka novērtējumā, kurš iedarbojas pagriezienā un avarē mašīna Vispārējo likumu neievērošana nepaiet garām bez pēdām, bet vai tad mēs tajā redzam Dieva sodu? Šāda doma kļūtu par līdzekli mūsu atbildības pārcelšanai uz citu jomu un vēl vairāk līdzeklis, lai no tās atbrīvotos.
Karma tas ir ceļvedis
Kā cilvēkiem un kā mistiķiem mums piemīt spēja rīkoties. Izmantodami savu brīvo gribu, mēs uzņemamies atbildību un šīs brīvības izmantošanā karma kļūst mūsu ceļvedis un atgriezeniskā saikne ar pasauli. Pasaulē valda cēloņu seku likums, un no liela augstuma mests akmens traucas uz zemi kosmiskā gravitācijas spēka ietekmē. Es varu šī akmens ceļā nolikt kāju un, protams, piedzīvot sāpes no trieciena. Kurš no maniem līdzgaitniekiem teiks, ka mani sodīja gravitācijas spēks? Cilvēkam grūti staigāt uz rokām, viņš nespēj nirt tūkstoš metru dziļumā, neēst un nedzert, nolekt no jumta un aizlidot
Apmierinājuma un sāpju sajūtas mūs ved caur materiālās pasaules likumu biezokņu pētīšanu. Šajos apstākļos mikrokosms un makrokosms veido pastāvīgas mijiedarbības sistēmu, kura atgādina dažas pašregulējošas sistēmas informātikā. Bērns, vienreiz apdedzinājies ar uguni, otrreiz nebāzīs roku liesmā viņš kontaktā ar uguni ieguva karmisku pieredzi un šai, tiešā veidā iegūtajai gudrībai, nav nekā kopīga ar sodu.
Kļūda var iemācīt
Minētie piemēri attiecas uz materiālās pasaules likumiem, jo tie ļauj labāk saprast karmu kā faktoru, kas nav sods. Bet katrai pasaulei ir savi likumi, tātad, savi cēloņi-sekas, tas ir karma. Garīgajā sfērā gribas brīvība uzliek vēl lielāku atbildību kā materiālajā pasaulē. Šajā jomā var dzīvot bez reliģijas, bez noteiktas likumu sistēmas, bet nevar izvairīties no Likuma ietekmes tāpēc, ka Visumā valda noteikumi, kuri pamatojas uz cēlonību.
Jebkura kļūda caur neizbēgamām sekām mūs tuvina sapratnei. Mēs kaut kur glabājam atmiņas par iepriekšējo pieredzi, tātad, cenšamies individuāli un kolektīvi vairāk neatkārtot savas kļūdas. Šīs atmiņas gandrīz nav izdzēšamas. Mūsdienu Eiropa celta uz ciešanām, kuras nesa arvien cietsirdīgāki kari. Mums bija nepieciešama visrūgtākā pieredze, lai izkliedētu kolektīvu gara tumsību, kura mūs šķir no Harmonijas un Savienības.
Un šajā ceļā uz apziņu kļūda dod glābiņu, jo tā mums palīdz noskaņoties uz kosmosa daļas frekvenci, kuru mēs visi sevī nesam. Neviens padoms, neviena grāmata, neviena morāles stunda mums nespēj sniegt to spēku un to patstāvību, ko rada tiešs kosmiskās ģeometrijas pārdzīvojums.
Karma tā ir Ariadnes dzīpars, tā ir uzticams cilvēka ceļvedis, tā vienmēr ir blakus loka šāvējam, tā notēmē viņa skatienu un bultu. Un, tikai pateicoties tai, loka šāvējs reiz trāpīs mērķī, izurbsies cauri blīvajai matērijai ar tīras Mīlestības Gaismas bultu.